Kas satrauc latviešus? Tā joprojām ir galvenā tēma

Tam seko interese par veselības aprūpi, ko pērn atzīmējuši 37,6%.
Salīdzinot ar 2023.gadu, par 5,4 procentpunktiem pieaugusi respondentu interese par Krievijas karu Ukrainā - ja 2023.gadā par to interesējās 62,5% respondentu, tad pērn - 67,9%.

Tāpat par 3,2 procentpunktiem pieaugusi interese par tehnoloģiju jautājumiem un vides aizsardzības jautājumiem. 2023.gadā tehnoloģiju ziņas interesēja 63,3% aptaujāto, bet pērn - 66,5%. Savukārt par vides aizsardzības jautājumiem 2024.gadā interesējās 64,2% respondentu, bet gadu iepriekš - 61%.

Aptaujas dati rāda, ka Krievijas karš Ukrainā ir medijos visbiežāk pamanītā tēma - 40% respondentu uzskata, ka Latvijas mediji par to ļoti bieži informē. 2022.gadā 87,1% respondentu uzskatīja, ka par Krievijas karu Ukrainā Latvijas mediji informē bieži, bet 2024.gadā tā uzskatīja 79,9% aptaujāto.

Līdztekus respondenti uzskata, ka mazāk informācijas medijos ir par starptautiskajām aktualitātēm - ja 2022.gadā 76,7% respondentu uzskatīja, ka mediji par to visbiežāk informē, tad pērn tā domāja 65,4%. Līdztekus samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka mediji visbiežāk informē par iekšpolitikas aktualitātēm - ja 2022.gadā tā norādīja 75,9% aptaujāto, tad pērn - 61,4%.

Kā liecina aptauja, vairākums jeb 69,8% respondentu ļoti uzticas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, 41,1% ļoti uzticas Zemessardzei, bet 39,1% - Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Gada laikā visvairāk uzticēšanas respondentu vidū ir pieaugusi Eiropas Savienībai - pērn tai uzticējās 64,2% aptaujāto, bet pirms gada - 59,1%. Tāpat augusi iedzīvotāju uzticība NATO - pērn NATO uzticējās 63,7% respondentu, bet 2023.gadā - 58,8%.

Savukārt, salīdzinot ar 2023.gadu, mazāk respondentu uzticas savai pašvaldībai - 2024.gadā tai uzticējās 57,2% aptaujāto, bet pirms gada - 59,9%.
Visvairāk jeb 85,5% respondentu uzticas tuviem cilvēkiem - ģimenei, draugiem. Latvijas sabiedriskajiem medijiem uzticas 54,6% respondentu.

Aptauja rāda, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi respondentu uzticēšanās Latvijas valsts pārvaldes institūcijām - pērn tām uzticējās 43,7% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 39,6%. Tāpat augusi iedzīvotāju uzticēšanās influenceriem - 2024.gadā tiem uzticējās 9,8%, bet 2023.gadā - 5,9%,

Savukārt uzticēšanās ir mazinājusies komerctelevīzijām - pērn tām uzticējās 45%, bet vēl pirms gada - 48,2%. Tāpat samazinājusies uzticēšanās komerciālajiem interneta ziņu portāliem, kuriem 2024.gadā uzticējās 39,9% aptaujāto, bet 2023.gadā - 43,8%.

Pētījums rāda, ka no sociālajiem medijiem visvairāk jeb 52,3% respondentu uzticas "Whatsapp". Pārējiem sociālajiem medijiem uzticēšanās ir ievērojami zemāka. Salīdzinot ar 2023.gadu, par 3,6 procentpunktiem ir samazinājusies respondentu uzticēšanās "Facebook" - pērn tam uzticējās 20,8% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 24,4%.

Kopumā vairāk nekā puse jeb 59,1% respondentu uzticas Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā un Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā, kam uzticas 58,7% aptaujāto, liecina pētījums.

Līdztekus pētījums rāda, ka gada laikā par 15 procentpunktiem ir pieaugusi respondentu uzticēšanās Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā, attiecīgi pērn tai uzticējās 59,1% aptaujāto, bet 2023.gadā - 50%, un par 12,7 procentpunktiem Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā - pērn tai uzticējās 58,7% respondentu, bet gadu iepriekš - 51,7%.

Vienlaikus pētījums rāda, ka arī Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā 2024.gadā uzticas vairāk - proti, pērn tai uzticējās 19,3% aptaujāto, bet 2023.gadā - 6,8%.

Aptauju Valsts kancelejas uzdevumā internetā veica "Berg Research" no 2024.gada 15.oktobra līdz 24.novembrim, un tajā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un tas izmaksāja 3685 eiro.