Apbalvoti Latgales kultūras gada balvas "Boņuks 2024" ieguvēji (VIDEO)

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Veronika Dundure – latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja. 

Kopumā balvai šogad bija izvirzīti 127 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” par veikumu 2024. gadā saņēmēji (alfabēta secībā):

• Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos".
• Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." un koncertuzvedums “Topi stipra, sirds”.
• Daugavpils teātra izrāde latgaliski "Kaids nūteikti atīs".
• Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Andrupenes lauku sēta" novadpētniece.
• Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata “Gleizda metode”.
• Jura Urtāna grāmata "Latgales pilskalni un to folklora".
• Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.
• Folkloras kopas "Upīte" projekts - kolhoza laiku dziesmu atjaunošana.
• Koncertuzvedums "Folk pasija: Francis Trasuns".
• Vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" un koncertizrāde "Putāns. Toreiz un tagad.”

Pateicoties latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv un Latvijas Sabiedriskā medija portālam lsm.lv, no 17. februāra līdz 27. februārim ikviens gribētājs varēja balsot par savu simpātiju. Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2024. gada simpātijas balvas – “Žyks” – saņēmējs ir raidījumu cikls “Pazudušū pādu retrospekceja - pīrūbeža”. ” Tas ir 6 raidījumu kopums, kur skatītājs var sekot līdzi divu jauniešu pārgājienam pa Latgales pierobežu maršrutā Līdumnieki – Zilupe – Ezernieki – Indra – Piedruja, iepazīt tās cilvēkus un elpu aizraujošos dabas skatus. Idejas autori un realizētāji ir Ričards Benislavskis un Edijs Strušels, kas iepazīstina skatītājus ar kultūrvēstures faktiem, intervē vietējos iedzīvotājus un sniedz koncertus, izpildot gan Romulda Jermaka klaviermūziku, gan mūziku no Edija Strušela speciāli šim projektam radītā cikla “Pi(Rūbeža)”. Ričards un Edijs ir veidojuši šo raidījumi pašu spēkiem visā projekta garumā, sākot no vēstures faktu analīzes un maršruta izveides, turpinot ar tehnisko nodrošinājumu audio un video failu reģistrēšanai, fona mūzikas ierakstīšanu un beidzot ar video montāžu, publicēšanu un popularizēšanu sociālajos tīklos.

Kopumā Latgales vēstniecība GORS šogad bija saņēmusi 127 pretendentu pieteikumus balvas iegūšanai, no kuriem žūrijas komisija nominācijai tradicionāli virzīja 30 pretendentus. 

Žūrijas komisijā šogad darbojās iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz izvirzīti: pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēja Arnis Slobožaņins (“Dabasu Durovys”) un Daugavpils latviešu un latgaliešu kultūras centra “Daugavpils Sinfonietta” stīgu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) un etnomūziķe Liene Skrebinska, Normunds Zušs un Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” un etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis un Ūga (koncertuzveduma “Putāns. Toreiz un tagad” mūziķi), Rīgas Projektu koris, solists Jānis Strazdiņš un postfolkloras grupa “Rikši” (koncertuzvedums “Folk pasija. Francis Trasuns”).

Plašāk par Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” saņēmējiem 2024. gadā:

• Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos". Izstādes fotogrāfijas, kuras Amanda Anusāne ir bildējusi kopš 2019. gada, atspoguļo arī laiku, kurā daudzi Latvijas seniori joprojām dzīvo. Apvienojot klasisko un laikmetīgo, izstādē “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos” ir attēlota 75 gadus vecās Valentīnas Priževoites dzīve Latgales laukos. Izstādē izstādītas Amandas Anusānes gan iepriekš dokumentētās, gan speciāli izstādei fotografētās bildes. To apstrādē izmantoti mākslīgā intelekta rīki, lai attēlotu nākotnes vecmammu paaudzi. Izstādes ekspozīciju veidoja Liāna Merņaka, tajā ir fotogrāfijas, dažādi sadzīves priekšmeti un teksti latgaliski. Izstādes mērķis nav romantizēt šo laiku vai dzīvesveidu, taču panākt, lai apmeklētājs pēc iespējas izteiktāk izjūt šo babu ikdienu un apzinās, ka šī babu paaudze mazbērniem drīz vien būs pavisam nezināmā paaudze.

• Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." un koncertuzvedums “Topi stipra, sirds”. 2024. gads bija Broņislavas Martuževas simtgades gads. Fonda RAKSTĪTĀJA darbības moto ir dzejnieces vārdi: "Uz priekšu svied, lai priekšā rastu", un, iedvesmojoties no tiem, fonds iepriekšējos gadus mērķtiecīgi "svieda uz priekšu", gatavojoties dzejnieces simtgadei. Godinot dzejnieci simtgadē, tika izdota Martuževas dziesmu grāmata "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST...", kurā ir 83 dziesmas, t.sk. 47 latgaliski tautasdziesmu stilistikā sacerētas. Fonds rosināja un aktualizēja Martuževas vērtības: likteņgaitu, dzejas, dziesmu un šīs grāmatas aktualizēšanu. Tāpat tika organizēts koncertuzvedums “TOPI STIPRA, SIRDS” u.c. notikumi par godu dzejnieces simtgadei. 

• Daugavpils teātra izrāde latgaliski "Kaids nūteikti atīs". Šī izrāde, kas ir Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā, ir daudzslāņaina teātra izrāde, īsts šedevrs! Tā ir spēcīgākā un kvalitatīvākā izrāde latgaliešu valodā. Tas ir meistardarbs pats par sevi, taču arī unikāls režisora redzējuma un atainojuma dēļ, salīdzinot ar norvēģu pašu interpretācijām. Izrāde ir laikmetīga teātra spēle latgaliski – filozofisks trilleris par pakāpeniski pieaugošu spriedzi kāda pāra attiecībās un to, cik postošu vētru dvēseles dzīlēs var izraisīt bailes no svešā un nezināmā.

• Evija Maļkeviča-Grundele ir muzeja “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura 2024. gada janvārī ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – "Mozuo tradiceju škola mozajim". Evija pēc ilgākas dzīvošanas Rīgas pusē uz dzimto pusi Andrupeni atgriezusies vairāk nekā pirms sešiem gadiem. Evija ir Krāslavas novada muzeja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, “Mozuos tradiceju školys mozajim” iniciatore un vadītāja, melnās keramikas veidotāja, augu pazinēja un pirtniece. 

• Sagaidot foto mākslinieka Jāņa Gleizda simto gadskārtu, Rēzeknes novada pašvaldība organizēja vērienīgu jubilejas pasākumu kopumu. Sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību tika izsludināts un organizēts pirmais un vienīgais Latvijas mēroga foto konkurss melnbaltajā fotogrāfijā “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024”. Konkursa rezultāti tika paziņoti Jāņa Gleizda 100. jubilejai veltītā pasākumā, kas norisinājās Latgales vēstniecībā GORS 2024. gada 10. maijā. Tāpat izdevniecība “Talka” (biedrība “Orbīta”) sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību izdeva Jāņa Gleizda fotogrāmatu “Gleizda metode”, kurā blakus 133 bildēm pārskatāmi arī teksti par fotogrāfa radošo darbu, dzīvi un darba metodēm latviešu literārajā, latgaliešu un angļu valodā. 

•  
• Jura Urtāna grāmata "Latgales pilskalni un to folklora".Grāmatā “Latgales pilskalni un to folklora” apkopota informācija par visiem zināmajiem Latgales pilskalniem. Pie katra no 180 pilskalnu aprakstiem ir apkopota visa līdz šim par pilskalniem zināmā un savāktā folklora latgaliešu un latviešu valodās – gan publicēta, gan arhīvos atrasta, gan lauka ekspedīcijās iegūta – kopā ap 400 tekstiem. Latgaliskos tekstus rūpīgi ir rediģējis Valentīns Lukaševičs. Šāda pilskalnu un to folkloras apkopošana, izņemot Augšzemi, vēl nav veikta citos Latvijas novados.

• Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, sadarbojoties ar Nautrēnu kultūras centru, Rēzeknes novada Ozolaines pagastu, latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, Latvijas Rakstnieku savienības festivālu “Prozas lasījumi” un Daugavpils Vienības namu, īstenoja literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programmu, kurā bija iekļauti četri pasākumi – Pēterim Jurciņam veltītais literātu konkurss, dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, muzikālais dzejas rīts “Gulguošona” un konkurss “Latgolys prozys skaitejumi 2024”. Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma ir mērķtiecīgs redzējums, kas apvieno spēkus, izdala literatūras žanrus un piedāvā platformu jauniem darbiem latgaliešu valodā, to tapšanai, publicēšanai, jaunu literātu iepazīšanai un literatūras pieejamības veicināšanai latgaliski.

• Folkloras kopa “Upīte” ir veikusi vienreizīgi labu un neatkārtojamu darbu – savākuši vairāk par 200 kolhoza laikos dziedātajām dziesmām. Kvalitatīvi ierakstījuši profesionālajā studijā 36 dziesmas, savukārt 12 dziesmām ir radījuši mūsdienīgu apdari, kā arī uzfilmējuši katrai no dziesmām 12 ļoti labus videoklipus, kas tika dāvināti cilvēkiem katra mēneša 21. datumā, sākot no 2023. gada novembra un beidzot ar 2024. gada oktobri. Šis darbs, kas ir paveikts, ir svarīgs un neatņemams, mūsdienu latgalisko audio un video vidi stiprinošs. 

• Koncertuzveduma “FOLK PASIJA: FRANCIS TRASUNS” pirmatskaņojums notika 2024. gada 14. novembrī Latgales vēstniecībā GORS, kurā piedalījās Rīgas projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa “Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Komponiste Laura Jēkabsone, iedvesmojoties no Baha un citu komponistu pasijām, radīja pirmo pasiju latgaliešu valodā, kas atspoguļo latgaliešu priestera un valstsvīra Franča Trasuna dzīves gājumu. Franča Trasuna dzīves gājums cieši sasaucas ar pasijas formu. Šis pirmatskaņojums atspoguļo Latgales vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību, apvienojot latgaliešu valodu, tradicionālos garīgos dziedājumus un tematisko līniju. Libreta autore ir latgaliešu dzejniece Anna Rancāne. 

• Albumā “Caur bolsim as eju” apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir Nikita Grapps, un albumā dzirdami tādi mākslinieki kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis (DJ Straume). 2024. gada 9. novembrī Latgales vēstniecībā GORS klausītāji tika aicināti uz koncertizrādi “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā piedalījās tādi hiphopa mākslinieki kā Ūga, ansis un Gustavo. Savukārt aktieris un komiķis Jānis Skutelis, kas koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis, bija atbildīgs par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām. Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” producents ir Marģers Zeitmanis, kurš ar šo projektu atdod godu savam vecvectēvam Seimaņam Putānam.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināta latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācijas kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. 

Veronika Dundure ir Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un kopš 2001. gada – Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācijas vadītāja. Dzimusi un augusi Kārsavā, kur arī pabeigusi vidusskolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas devusies uz Rīgu, kur studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Veronikai latgaliešu valoda ir tuva jau kopš bērnības, jo viņa ir augusi latgaliski runājošā ģimenē. Latgaliešu valodai un literatūrai Veronika Dundure vairāk pievērsusies pagājušā gadsimta 80. gados. Pateicoties viņas darbam, jau vairāk nekā 20 gadus tiek organizēts skatuves runas konkurss “Vuolydzāni” un latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiāde, kurai kopš 2013. gada ir valsts atklātās olimpiādes statuss. Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācija regulāri organizē konferences, seminārus, skaidro institūcijām par nepieciešamību mācīt latgaliešu valodu skolās. Pateicoties Veronikas un asociācijas neatlaidīgajam darbam, šobrīd skolās latgaliešu rakstu valodu ir iespēja apgūt 1.-9. klasēs, kā specializēto kursu – vidusskolas klasēs, izmantot mācību materiālus “Olūteņš”, kas ir pirmais darbs kompleksai latgaliešu rakstu valodas un novadpētniecības apguvei. Veronika Dundure ir skolotāju vasaras kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas rūpējas par skolotāju izaugsmi, rīko regulāras latgaliešu valodas skolotāju apmācības.

Par Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks”

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. “Boņuks 2024” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, z/s “Kotiņi” un Rekovas Dziernovas, kā arī Līvānu, Ludzas, Preiļu, Krāslavas, Balvu, Rēzeknes novada pašvaldības un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. Par informatīvo atbalstu pateicamies Latvijas Televīzijai, latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studijai un Latvijas Sabiedriskā medija portālam LSM.lv.