"Uzkāriens", nevis uzrāviens: valdības restarts ir iestidzis, secina "de facto"
Evikas Siliņas (JV) valdību turpina vajāt neveiksmes – pirms nedēļas pieteiktā uzrāviena vietā koalīcija ir iestigusi strīdos par premjeres izveidoto darāmo darbu sarakstu, un arī balsojums par jaunajiem ministriem nenotika. Pie vainas ir gan premjeres saslimšana, gan tas, ka šobrīd skaidrība ir tikai par vienu no trijiem brīvajiem ministru portfeļiem. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka koalīcijas stabilitātei nepalīdz arī iekšējie konflikti, kas uzvirmojuši partijās, piemēram, krasi atšķirīgie viedokļi “Progresīvajos” par to, ko iesākt ar premjeres aicinājumu virzīt jaunu satiksmes ministru.
“Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025.gadam” – šis premjerministres Siliņas kopā ar “Jaunās Vienotības” (JV) komandu sagatavotais dokuments ir radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu par to, kā valdības darbs uzlabosies pēc restarta. Lai gan šonedēļ premjerei bija iecerētas sarunas gan ar “Progresīvo”, gan Zaļo un Zemnieku savienības (JV) Saeimas frakcijām par šo sarakstu, viņas saslimšanas dēļ šie plāni bija jāatliek. Pēdējie publiskie Siliņas komentāri par uzrāviena prioritātēm izskanēja pirmdienas, 24.februāra vakarā pēc ieilgušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes.
Piemēram, premjere nepiekrita viedoklim, ka plānā minētais pasākums “Birokrātijas mazināšana par 25%” būtu pārāk abstrakts vai populistisks. “Redziet, tad jau Eiropas Komisija (EK) arī nodarbojas ar populismu, jo EK ir tieši šāds mērķis samazināt birokrātiju par 25% un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 35%. (..) Tad arī kritizējiet Eiropas Komisiju, jo tur ir tieši tāds pats mērķis. To var izmērīt tādējādi, ka tu samazini kaut kādā procentu daļā. Tātad tu skaties: ja no viena, pieņemsim, fondu projekta dokumentiem tev ir jāiesniedz šobrīd 100-procentīgs dokumentu apjoms, tad tu skaties, kā tu vari samazināt gan laiku, gan stundu patēriņu, gan resursu patēriņu šādu procedūru iesniegšanā,” pirmdienas vakarā klāstīja Siliņa.
Tiesa gan, EK mērķim samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 procentiem termiņš ir noteikts līdz tās pilnvaru beigām – tātad faktiski līdz 2030.gadam. Savukārt Siliņa iecerējusi, ka Latvijas valdība to sasniegtu desmit mēnešu laikā.
Valdības uzrāviena, tātad, visticamāk, arī radikālas publiskā sektora izdevumu griešanas, sejas pirmdienas vakarā bija trīs nepopulārākie šobrīd amatos palikušie valdības locekļi. Saskaņā ar avīzes “Diena” publicētajiem socioloģijas uzņēmuma “Latvijas Fakti” ministru reitingiem, visnegatīvāk vērtētie šobrīd ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), pati premjere un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
“Piemēram, šis spiediens demogrāfijas jautājumos, kur arī būs nepieciešami resursi – tas prasa valsts pārvaldei kļūt ekonomiskākai, sašaurināties un būt produktīvākai, atsakoties no nelietderīgām darbībām. Tas ir vienkārši neizbēgami jādara. Un jo ambiciozāks ir šis virsuzstādījums, jo arī valsts pārvalde sapratīs, ka nevar tā, kā ir strādāts līdz šim, ir jāmainās. Argentīnas piemērs, ASV tam tagad ļoti aktīvi seko, bet viņi parādīja tomēr, ka šo izmaksu samazinājumu var veikt būtiski,” šādi savu redzējumu par birokrātijas mazināšanu pamatoja Valainis.
Ašeradens, vaicāts, vai piekrīt kolēģa redzējumam par Argentīnu vai ASV, proti, Īlona Maska vadīto valdības efektivitātes departamentu jeb DOGE, kā labajiem piemēriem, bija nedaudz piesardzīgāks: “Tas, ka valsts pārvaldei būs krietni jāpārskata savi izdevumi, tas ir pilnīgi droši. Šobrīd ar darba devējiem runājam, ka viņu scenārijs ir šis 5 procentu izdevumu samazinājums. Mēs redzam, ka tas ir gan tā saucamie ātrie izdevumu samazinājumi, gan arī strukturālas būtiskas izmaiņas. Tās visas mums stāv priekšā. Nezinu, vai tas ir Argentīnas vai Amerikas scenārijs, bet tas pilnīgi noteikti būs Latvijas scenārijs, kurā mēs to darīsim.”
Šobrīd gan līdz galam nav skaidrs, kas tad būs komanda, kas šos lielos griezienus veiks. “de facto” zināms, ka “Progresīvajos” visu nedēļu notika asas diskusijas par to, ko darīt: virzīt jaunu satiksmes ministru, uzstāt uz amatu rotāciju vai vispār atteikties no trešā portfeļa valdībā un palikt ar diviem ministriem. Galvenais šķērslis variantam par portfeļu apmaiņu ir pašas premjeres nostāja, jo, piemēram, finanšu ministrs Ašeradens pret to neiebilstu.
Uz to, ka “Progresīvajiem” satiksmes nozares pārraudzība būtu jāturpina, uzstāj nu jau bijušais ministrs, tagad atkal Saeimas deputāts Kaspars Briškens, kuram ir arī favorīts starp potenciālajiem kandidātiem. “Mans personīgais viedoklis ir, ka ieskriešanās laika šajā amatā nebūs. Darbi ir jāturpina darīt un ir ļoti, ļoti svarīgi lēmumi, kas būs jau tuvākajā laikā. Līdz ar to skaidrs, ka, manuprāt, priekšrocība būtu tiem kandidātiem, kas nozares ikdienas specifiku šobrīd jau pārzina. Tāpēc es teiktu, ka mana priekšroka būtu tādam kandidātam kā līdzšinējais parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs. Bet, protams, tad, kad mēs partijā un partijas vadības institūcijās par šo lemsim, protams, svarīgi būtu visi apsvērumi,” pauda Briškens.
Jāpiebilst, ka bijušā labklājības ministra Ulda Auguļa vietā ZZS jau izvirzījuši viņa līdzšinējo parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku, tieši piesaucot aizsākto darbu pārmantojamību.
Tikmēr “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs par jauna satiksmes ministra virzīšanu runā piesardzīgāk, jo premjeres pieteiktajā “4x4” plānā nav iekļauta neviena ar nozari saistīta prioritāte. Turklāt šonedēļ uz skatīšanu valdībā neaizgāja Satiksmes ministrijas virzītā lielo ostu pārvaldes reforma. “Nu šis ir arī viens no jautājumiem, par kuru mēs runājām arī pirmdien sadarbības sanāksmē vēl kā par vienu no satiksmes jautājumiem. Par to mēs noteikti runāsim arī ar premjeri. Manuprāt, ir tikai loģiski, ka šajā brīdī, kad ir šāds valdības restarts, vienoties saturiski arī par jautājumiem, kas skar satiksmes nozari, tai skaitā ostu reformu, situācijā, kur man bija pārliecība, ka vienošanās jau ir. Un es saprotu, ja ir situācija pamainījusies šajā brīdī, cik man saprotams, pārvaldības ziņā vairāk juridisku argumentu dēļ, tad, manuprāt, jāizmanto iespēja novienoties. Tāpēc jau “Progresīvajiem” arī bija svarīgi, ka mēs šajā brīdī neskrienam pa galvu, pa kaklu un neapstiprinām visus pēc kārtas,” skaidro Šuvajevs.
Skriešana, jau pirmdien agri no rīta publiski nosaucot kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu, sāpīgi atspēlējās JV. Trešdien partija bija spiesta paziņot, ka Rozenbergs savu kandidatūru privātu iemeslu dēļ atsauc. Iepriekšējā ministre Anda Čakša kopš ceturtdienas ir atgriezusies Saeimā, kur tika arī ievēlēta par Budžeta komisijas vadītāju mīksto mandātu zaudējušā partijas smagsvara Jāņa Reira vietā. Šo amatu viņai piedāvāja JV frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Viņš gan noliedz, ka to darīja, lai mazinātu riskus, piemēram, ka Čakša varētu aiziet no frakcijas, līdz ar to vēl vairāk samazinot trauslo koalīcijas vairākumu Saeimā.
Čakša vairākkārt liek noprast, ka partija viņu ziedojusi koalīcijas stabilitātes vārdā, lai viena paša Briškena atlaišana nesadusmotu “Progresīvos”. Viņai pašai šādi ziedoties neviens nelūdza, bet kā lojāla partijas biedre viņa šo upuri esot gatava uzņemties. Sarūgtinājums viņai esot bijis vien par to, ka jāaiziet uzsākto reformu vidū. Atšķirībā no Briškena un Auguļa, Čakša savu parlamentāro sekretāri kā pēcteci vismaz šobrīd vēl neredz: “Ko es esmu paudusi arī kā valdes locekle, ka manā skatījumā ir ļoti svarīgi, ka mums ir cilvēks ar pieredzi ne tikai nozarē, kas ir viens pluss, bet tieši tādā politiskajā pieredzē. Jo daudzu reformu virzīšana mazāk pat ir saistīta ar tādām ļoti precīzām nozaru zināšanām, cik ar spēju politiski savas idejas izvirzīt tālāk Ministru kabinetā un aizstāvēt tās, iegūt finansējumu diskusijās ar Finanšu ministriju un, tā teikt, aizstāvēt arī Saeimā.”
No šobrīd nopietnāk apspriestajiem JV ministra kandidātiem valdības darba pieredze ir vien Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Melbārdei, kura pirms eiroparlamentārietes karjeras bija kultūras ministre.
Vai trīs jauni ministri un Siliņas nosauktie “4x4” jeb 16 darbi nodrošinās valdības restartu? Šo terminu jau pirms mēneša pirmais publiski sāka piesaukt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis. Taču par tagadējo izpildījumu viņš ir diezgan skeptisks: “Es piekrītu tiem, kas saka, ka tas nav restarts. Tas ir mēģinājums tā kā mašīnu piešķilt, bet viņa nepielec. Ziniet, salīdzinoši, lai mašīna vai motors strādātu, ir vajadzīgi vēl un vēl, vēl šīs lietas, par ko es runāju. Pašreiz ir šis mēģinājums to darīt. Nu, jāsaka tā, vai šī mašīna pieleks un brauks tālāk, to rādīs tuvākais laiks... (..) Citreiz jābrauc arī pa kalnu lejā, bet tomēr pamatā cilvēks ir tas, kas grib redzēt savu dzīvi, kā saka, sakārtotu, prognozējamu un redzēt vīziju, uz ko iet mūsu valsts. Viņš tomēr grib braukt pa tādu taisnu ceļu. Un politiķiem tas būtu jānodrošina.”
