Pērn Latvijā no Krievijas ieveda milzum daudz "airsoft" un peintbola munīcijas, iekšlietu ministrs Kozlovskis nespēj izskaidrot, kādēļ tas nav laikus pamanīts

Vienlaikus VID informējis raidījumu, ka tranzītā caur Latviju preces sadaļā "Bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un tamlīdzīga kara munīcija un tās daļas; patronas un cita munīcija un šāviņi un to daļas, ieskaitot skrotis un patronu prapjus" 2024.gadā vestas 43,4 tonnu apmērā. Vai šīs ir tās pašas preces, kas tālāk noformētas jau kā imports mūsu valstī vai vēl papildus, no VID sniegtajiem datiem nav bijis iespējams precizēt.

Vairāki uzņēmēji, kuri tirgo militāro aprīkojumu, raidījumam apliecinājuši, ka šāds preču importa apmērs ir neiedomājami liels Latvijas mērogam, ko izklaides parkos vai ieroču veikalos vien realizēt nav iespējams.

Tāpat raidījumā atzīmēja, ka sižeta tapšanas laikā nekļuva skaidrs vai no Krievijas ievestās preces izmanto Latvijā, vai izved uz citām valstīm, vai arī kādi negodprātīgi uzņēmēji "airsoft" munīciju pārpako un tirgū uzdod par citās valstīs ražotu.

Savukārt iekšlietu ministrs (JV) Rihards Kozlovskis raidījumam nav spējis izskaidrot, kāpēc tik liels "airsoft" preču imports no Krievijas uz Latviju nav pamanīts un līdz šim nebija nonācis dienestu un ministrijas redzeslokā.

Raidījumā norāda, ka peintbols un "airsoft" ir populārākās militāri taktiskās spēles.

Tostarp peitbols ir šaušanas komandu spēle ar speciālām šautenēm un krāsu bumbiņām. To vairāk var uzskatīt par izklaides sportu. Spēles notiek telpās vai brīvā dabā norobežotos laukumos. Sacenšas divas komandas un uzvar tie, kurus pretinieks mazāk sašauj.

Savukārt straikbols, ko sauc arī par "airsoft", ir daudz nopietnāks. Pasaulē, tostarp Krievijā un Latvijā notiek īpašas sacensības, kur sabrauc šī sporta veida komandas un klubi. "Airsoft" spēlē ar ieroču kopijām, kas izskatās kā īstas, bet ražotas šaušanai ar plastikāta lodēm. Izmanto arī granātmetējus, granātas un mīnas. Spēļu dalībnieki ar īpaši aprīkotiem ieročiem un maskējoties, var darboties un trenēt iemaņas arī kā snaiperi.

Raidījumā pauda, ka, atskaitot neīstos ieročus, viss pārējais norisinās kā īstā kaujā - ir taktiskais uzdevums, kas katrai no komandām jāpaveic. Karavīri izmanto tērpus ar uzšuvēm, kas atgādina bruņoto spēku uniformas. Manevri, "airsoft" kaujinieku žesti un citas taktiskās nianses ir tādas pašas kā, piemēram, armijā. Pēc speciālistu paustā, šādi aktīvisti spēj pildīt arī kaujas uzdevumus.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam norādīja, ka, sākoties attiecīgajai kustībai, drošības dienesti pievērsa uzmanību, ka tā ir ienākusi no Krievijas, nevis no rietumiem, kā tas parasti ir attiecībā uz jaunām sporta spēlēm.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šī joma tiek pieskatīta. "Šai jomai Valsts drošības dienests (VDD) seko pastiprināti," teica Latkovskis.

Raidījumā norādīja, ka 2017.gadā Krievija rīkoja militārās mācības "Zapad" un vienlaikus publiski izskanēja ziņas, ka "airsoft" grupējumi arī plāno rīkot lielas starptautiskas sacensības Latvijā. Tās gribēja apmeklēt arī cilvēki no Krievijas, bet viņus ceļā uz Rīgu aizturēja un no Latvijas izraidīja, jo iebraucēji bija iekļauti "melnajā sarakstā". Pamatojot ar nepieciešamību "airsoft" vidi uzraudzīt stingrāk, tapa grozījumi regulējumā un kopš tā laika vairāki "airsoft" klubi darbību ir beiguši.

Savukārt, vai un kā šobrīd turpina darboties aktīvisti, kuriem bija kontakti Krievijā, VDD raidījumam nav komentējis. Rakstiskā atbildē dienests minējis, ka tas pievērš īpašu uzmanību prokremliski orientētu personu identificēšanai šajā vidē un ar šiem cilvēkiem veikti preventīvi pasākumi, lai riskus novērstu.

"VDD atbilstoši savai kompetencei turpina sekot līdzi paramilitāras ievirzes aktīvistu grupām un individuāliem aktīvistiem, kas nodarbojas ar militāru iemaņu apguvi, tostarp personām, kas regulāri piedalās militāru kauju simulācijas spēlē "airsoft". Kaut arī vairumā gadījumu militāro kauju simulācijas spēles ir tikai izklaide, VDD īpašu uzmanību pievērš prokremliski orientētu personu identificēšanai šajā vidē. VDD vērtējumā valstij nelojālas personas, kuras apguvušas militāras iemaņas, var radīt apdraudējumu valsts drošībai. Varam apstiprināt, ka šādas personas dienests ir identificējis un veicis preventīvus pasākumus šo personu radīto risku novēršanai," atbildēts dienestā.

Raidījumā atzīmē, ka turnīra rīkošanā, uz kuru brauca Krievijas "airsoft" rūpnīcas darbinieki, tuvu bija arī Aleksandrs Šapovalovs. Šobrīd viņš strādā vienā no militāristu veikaliem, kas tirgo "airsoft" aprīkojumu, labo ieročus un joprojām ir iesaistīts sacensību rīkošanā. Viņu saistībā ar 2017.gada notikumiem aizturēja VDD.

Šapovalovs, ar iesauku "Babrovs", "airsoft" spēlētāju aprindās, pēc raidījumā vēstītā, esot labi zināms ne tikai Latvijā - viņš joprojām darbojas "airsoft" klubā "Vostok". Aplūkojot Šapovalova soctīklu aktivitātes, raidījums secinājis, ka viņš domas nav mainījis - arī šobrīd pārpublicē fotogrāfijas, kurās Ukrainas prezidents salīdzināts ar Hitleru, sūta draugiem sveicienus 9.maijā un priecājas par dažādiem Krievijas militārajiem simboliem.

Tāpat raidījumā atzīmē, ka Krievijā "airsoft" sports ir cieši saistīts ar drošības dienestiem un armiju. Krievijā "airsoft" sacensībās piedalās arī īsta kaujas tehnika - tanki un helikopteri.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu.

VID aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.

Pērn no Krievijas šajā kategorijā visvairāk jeb 774 392 eiro vērtībā importētas preces, kuras iekļautas pozīcijā "citur neminētas un neiekļautas bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un citāda munīcija un šāviņi, to daļas". Salīdzinājumā ar 2023.gadu tas ir pieaugums par 81,1%, bet salīdzinājumā ar 2022.gadu - kāpums par 63,3%.