No Drēzdenes līdz Kremlim: maz zināmi fakti par Vladimira Putina dzīvi
foto: ZUMAPRESS.com
Sabiedrība

No Drēzdenes līdz Kremlim: maz zināmi fakti par Vladimira Putina dzīvi

Gundega Grīva

Jauns.lv

0

“Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir tīrs Krievijas drošības komitejas (VDK) produkts. Tomēr, ja vairāk nekā 90% VDK jeb pašreizējā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu ir bāreņi, tad Putins tāds nebija - viņu uzaudzināja tēvs Vladimirs un māte Marija,” norāda franču analītiķis, psihologs un humanitārais darbinieks Patriks Fors.

No Drēzdenes līdz Kremlim: maz zināmi fakti par Vl...

Jau ziņots, ka Patriks Fors  Ukrainā kopumā pavadījis 12 mēnešus, tai skaitā četrus - frontes karstajā zonā: Zaporižjā, Harkivā, Kramatorskā un Hersonā. Viņš pasniedz lekcijas Ženēvas Universitātes humanitārās palīdzības departamentā un kā analītiķis specializējas humanitārās palīdzības sniegšanā un dezinformācijas metodoloģijā. Turpinot rakstu ciklu par Krievijas uzsākot karu Ukrainā, analītiķis sniedz detalizētu ieskatu Krievijas prezidenta personības raksturojumā.

foto: Jauns.lv
Turpinot rakstu ciklu par Krievijas uzsākot karu Ukrainā, analītiķis Patriks Fors sniedz detalizētu ieskatu Krievijas līdera personības raksturojumā.
Turpinot rakstu ciklu par Krievijas uzsākot karu Ukrainā, analītiķis Patriks Fors sniedz detalizētu ieskatu Krievijas līdera personības raksturojumā.

Jautāts, kādēļ izlūkošanas dienests galvenokārt koncentrājas uz cilvēkiem, kuriem nav vecāku, Fors atbild, ka “viņus ir vieglāk ieprogrammēt”. “Cilvēki, kuriem nav vecāku, kaut kādā ziņā vienmēr tiecas pēc piederības sajūtas, un līdz ar to viņi arī uzticīgāk kalpo dienestam. Tāpat viņi ir pieraduši pie grūtībām un jau no bērnu dienām ir iemācījušies justies komfortabli nekomfortablās situācijās.”

Analītiķis atklāj, ka "Putina tēvs Vladimirs kādu laiku darbojās ka NKVD (PSRS iekšlietu ministrijas organizācija, kas bija atbildīga par iedzīvotāju kontroli) aģents, kā arī bija daļa no komando vienības, kas Otrā pasaules kara laikā Igaunijā iefiltrējās vācu armijā ar uzdevumu sabotēt tās iekārtas". "Tomēr viņa vienība tika noslepkavota un Vladimirs paglābās noslēpjoties ledainā dīķī, un elpojot zem ūdens ar niedres dobjā kāta palīdzību. Vēlāk viņš tika ievainots sejā ar granātu.”

“Pretēji dažādām nepatiesām baumām, Putina tēvs regulāri izcēlās ar varonību un kalpoja savas valsts vērtībām, pat ja mēs šīm vērtībām nepiekrītam,” norāda Fors, uzsvērdams, ka neatbalsta tos, kuri nomelno savu oponentu vai ienaidnieku tuvinieku piemiņu. “Kamēr Vladimirs bija Igaunijā, Putina māte atradās Ļeņingradas aplenkumā, kuras laikā 1942. gadā no difterijas zaudēja savu divus gadus veco dēlu. Putina vecākais brālis nomira pirms kara.” 

“Vladimirs Putins piedzima 1952. gadā, neilgi pirms Josifa Staļina nāves. Jāpiemin, ka Putina vectēvs Spiridons bija VDK virsnieks, un darbojās kā Staļina pavārs,” norāda analītiķis. “Pusaudža gados Putins pieteicās VDK tās galvenajā mītnē Ļeņingradā, kur viņam tika sniegti ieteikumi studēt jurisprudenci. To viņš arī darīja, vienlaikus aizraujoties ar džudo un brīvo cīņu.”

Darbība Drēzdenē - stratēģiski nozīmīgā kontrabandas centrā

“VDK Putins tika uzņemts tikai 30 gadu vecumā un skolu viņš absolvēja 1975. gadā. Šajā laikā viņš arī apprecējās un kļuva par tēvu divām meitām,” norāda Fors. “Savā pirmajā norīkojumā uz ārzemēm viņš tika nosūtīts uz Drēzdeni, Austrumvācijā, kur tajā laikā darbojās seši VDK virsnieki. Jāpiemin, ka VDK tajā laikā cieši sadarbojās ar Austrumvācijas drošībniekiem “Stasi”,” norāda analītiķis. 

Jautāts, vai lokācijai bija stratēģiska nozīme Fors norāda, ka “Drēzdene tajā laikā bija svarīgs kontrabandas centrs”. “Tur atradās komunistiskās Vācijas lielākā datoru preču ražotāja “Robotron” galvenā mītne, kas neatlaidīgi imitēja Rietumu tehnoloģijas. Drēzdene bija tehnoloģiju melnā tirgus sirds - tur tika eksportēti ieroči un importētas elektroniskās detaļas, kurām Rietumi noteica embargo.”

“80. gadu sākumā VDK saņēma nopietnu triecienu, jo Rietumu dienesti atklāja 250 padomju aģentus, kuri bija atbildīgi par industriālo spiegošanu Rietumos. Šī iemesla dēļ aģentiem kas atradās Vācijā tika dots norādījums divkāršot savus centienus un piesaistīt jaunus ziņotājus Rietumvācijas uzņēmumos no tādām kopānijām kā “Siemens”, “Bayer”, “Messerschmidt” un “Thyssen”.”

“Austrumvācijas pilsētā Putins un viņa biedri sāka aktīvi uzrunāt dažādus uzņēmējus no Rietumvācijas. Lielākā daļa no viņiem, viesošanās laikā, apmetās viesnīcā “Bellevue”, kas atradās Elbas krastā, un ko pārvaldīja “Stasi”. Sarunas bieži tika uzsāktas bāros, bet VDK rīcībā bija arī prostitūtu grupa, kas tika izmantota uzņēmēju savervēšanai.”

“Viesnīcu numuriņos aiz spoguļiem bija noslēptas kameras, kas fiksēja prostitūtu “izdarības” ar viesiem. Un tā kā daudzi no "lamatās iekritušajiem" vīriešiem bija precēti, videoieraksti un foto kalpoja arī kā līdzeklis, lai vēlāk viņus šantažētu. Tāpat VDK vervēja daudzsološus Austrumvācijas studentus, kas grasījās uzsākt studijas tehniskajā universitātē Rietumvācijā. Tiem, kas nepiekrita sadarboties - draudēja vīzu atņemšana, bet ja kādam radās kārdinājums nepaklausīt, viņam tika atgādināts, ka bēgšanas dēļ labi neklātos viņu ģimenei.”

Austrumvācijas sabrukums

“80. gadu vidū VDK priekšniekiem tapa skaidrs, ka komunistiskā režīma pastāvēšana Vācijā tuvojas sabrukumam - Austrumu bloks atpalika no Rietumiem kā tehnoloģiski, tā ekonomiski. Režīms bruka pa vīlēm. Komunistiskās Vācijas  (VDR) līderis Ērihs Honekers bija pārņemts ar notiekošo un nespēja sekot līdzi perestroikas kustībai, bet VDK domāja par plāniem kā sevi uzturēt gadījumā, ja mainīsies politiskā iekārta.”

“1986. gadā VDK ārējās izlūkošanas vadītājs Vladimirs Krjučkovs apmeklēja savus vīrus Drēzdenē un uzdeva viņiem iefiltrēties opozīcijas grupās un piekļūt kadriem, kas pēc Honkera režīma krišanas kļūtu par valdošo eliti. Un tad VDK vīri sāka rīkoties bez Austrumvācijas dienestu ziņas un sāka veidot uzņēmumus Rietumos, kuriem tika pārskaitītas lielas naudas summas no slepeniem fondiem. Tas tika darīts, lai Austrumvācijas krišanas gadījumā VDK elite spētu turpināt savu darbību.”

“Pat Vācijas Federālās izlūkošanas dienests nav informētis par visu, ko Putins šajos gados darīja. Tomēr arhīvā ir minēti daži piemēri: 1988. gadā “Stasi” piešķīra Vladimiram Vladimirovičam Putinam bronzas medaļu par “Tautas armijas nopelniem”; 1989. gadā tika rīkotas svinīgas vakariņas par godu čekas 75. gadadienai, un galdiņu sēdvietu izvietojuma plāns liecināja, ka Putins šajās viesībās ieņēmis priviliģētu statusu.”

“2000. gadā, kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu, Markuss Volfs un bijušie VDK ierēdņi apvienoja spēkus, lai medijiem skaidrotu, ka Putinam Austrumvācijā bijusi tikai margināla loma. Tikmēr jāatzīmē, ka bijušais VDK ģenerālis un pārbēdzējs Oļegs Kalugins ziņojis, ka Drēzdenes posteni VDK izmantoja arī, lai izveidotu kontaktus ar atsevišķām Eiropas galēji kreiso teroristu grupām.  Piemēram, 60. un 70. gados Austrumvācijas dienesti pie sevis ar lepnumu uzņēma venecuēliešu teroristu Karlosu [pazīstams kā Šakālis Karloss]. Tāpat Drēzdenē atradās vācu Sarkanās armijas frakcija, kas veica nolaupīšanas un organizēja uzbrukumus Rietumvācijā.”

"Putins necieš nodevību!"

“Ja mēs varētu rezumēt Putina personību dažos vārdos, es teiktu, ka viņš ir konsekvents, organizēts un noturīgs stresa situācijās. Viņš respektē spēku, ir salīdzinoši nejūtīgs, tomēr viņam ir noteiktas vērtības un viņš necieš nodevību. Lai gan Putins ir tīrs VDK produkts, viņš pārņēmis dažas vērtības arī no mafijas. Tā teikt, viņš vienlaikus ir gan šaha, gan pokera spēlētājs un šī retā iezīme reizēm apgrūtina viņa nodomu atšifrēšanu.”

“Tāpat Putins savas karjeras pirmajā pusē, līdz pat laikam, kad uzsāka darbu Sanktpēterburgas pašvaldībā 1991. gadā, tika novērtēts par zemu. Neskatoties uz visu, ko viņš līdz tam valsts interesēs bija darījis, viņa milzīgais potenciāls un augstais intelekts netika pienācīgi novērtēts. Domāju, ka tas, apvienojumā ar viņa grūto bērnību un naidu pret tā saucamo “Amerikas impēriju”, bijis viņa virzītājspēks visas dzīves garumā.”

“Putina neto vērtība šobrīd lēšama 20 miljardu dolāru apmērā, kas tiek pārvaldīta ar starpnieku, viņu meitu, akciju un fiktīvu kompāniju palīdzību. Viņš savu turību sāka vairot strādājot Sanktpēterburas rātsnamā no 1991. līdz 1996. gadam, pielietojot arī tādas metodes kā kukuļņemšana, draudi un šantāža. Viņam blakus atrodas arī tā saucamie “13 apustuļi” jeb oligarhi, kuriem, kopā ar Putinu, pieder 85% no Krievijas kopējā kapitāla.”

“Gandrīz visas Krievijas sabiedrotās valstis mūsdienās pārvalda totalitāri režīmi, un šo valstu darbības metodes ir vardarbīgas un represīvas. Es šo režīmu brutalitāti varu apliecināt attiecībā uz Venecuēlu, jo biju klāt Karakasas protestos 2017. gada aprīlī; tāpat esmu gādājis par Sīrijas bēgļiem, kuri no 2012. līdz 2016. gadam bija kļuvuši par Bašāra Asada režīma zvērību upuriem, jo sevišķi Alepo pilsētā.”

Vairāk par Patrika Fora piedzīvoto Ukrainas frontes zonā lasi stāsta nākamajā sērijā.