Taču, ja lieta nonāk līdz piedziņai, svarīgi ir nevis slēpties, bet vienoties par tā dzēšanu, Latvijas Radio 4 raidījumā "Atklātā saruna" uzsvēra zvērināta tiesu izpildītāja Natālija Bekasova.

No 1. oktobra Latvijā ir spēkā kārtība, kādā parāda piedziņa iespējama no praktiski jebkura ienākuma - vai tā būtu alga vai pensija. Turklāt daļa ienākumu tomēr izrādās neaizskarami, un kopumā, kā uzskata Tieslietu ministrijā, tas motivē cilvēkus neslēpties ēnu ekonomikā, jo vispārējā gadījumā viņiem uz dzīvi jāpaliek vairāk nekā pie iepriekšējā regulējuma, vēsta portāls "Lsm+".

Bet, kā saka Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, jaunā norma ir laba daudzmaz turīgiem cilvēkiem: jo vairāk viņi pelna, jo tiešām vairāk viņiem tagad paliek.

"Bet te ir piemērs. Māte galvoja par dēlu. Viņai ir pensija. Kad bija iepriekšējais likums, viņai nekas netika atņemts [..], bet tagad, ja viņa saņem 590 eiro, piemēram (kas nav daudz), viņai tiek atņemti kaut vai tie paši 70 eiro."

Zvērināta tiesu izpildītāja Natālija Bekasova apstiprina: Āboliņa aprakstītā situācija nemaz nav tik reta. "Bērni sevi pasludināja par maksātnespējīgiem un aizgāja no parādu apmaksas. Savukārt garantētāji - vecāki pensionāri - palikuši par situācijas ķīlniekiem. Šādu gadījumu ir daudz.
Šie pensionāri tika aizsargāti likumdošanā līdz pagājušā gada 1. oktobrim, jo viņiem tika saglabāta minimālā alga (t.i., tai pielīdzinātie ienākumi). [..] Šobrīd taču situācija ir tāda, ka... piemēram, manā lietvedībā tiešām ir pensionāri, kuriem ir pensija 500, 550, 600 eiro, un kuri ir cietuši," stāstīja Bekasova.

"Cilvēks var vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu, kas parakstīts ar elektronisko parakstu caur e-adresi vai vienkārši parastā formātā uz papīra lapas, nosūtot pa pastu un atrisināt problēmu. Mēs taču parādniekiem sakām: nāciet!

Jo jebkurš - gan jūs, gan es - var nonākt šādā situācijā. Pārāk ātri pabraukt kaut kur zem radara, aizmirst samaksāt rēķinu par telefonu, par gāzi, par kaut kādiem komunālajiem pakalpojumiem. Ja pienāk vēstule [par piedziņu], neizmetiet, piezvaniet, " aicināja Bekasova.

Vai parādniekiem jāizdzīvo ar 275 eiro mēnesī? 

Jau ziņots, ka Saeima 2024. gada 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Izmaiņas paredz, ka, veicot ieturējumus, parādniekam saglabās darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās algas un papildus līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, bet ne vairāk kā 50% kopā. Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturēs 30%.