Bumbu patvertnes Dreiliņos – zem bērnu dārza un dzīvojamās mājas pagrabos
Bērnudārzs Dreiliņos, Dzilnas ielā, ir pirmais nams Rīgā, pie kura ieejas pagrabā pagājušā gada rudenī uzstādīja zaļo zīmi “Patvertne”. ...
Rīgā patvertnēs pietiks vietas 200 000 iedzīvotāju
Bērnudārzs Dreiliņos, Dzilnas ielā, ir pirmais nams Rīgā, pie kura ieejas pagrabā pagājušā gada rudenī uzstādīja zaļo zīmi “Patvertne”. Tā domāta bērnudārza iemītniekiem un personālam, ja atskan trauksme, un tur paredzēts uzturēties ne ilgāk par divām stundām. Tāpat patvertņu telpas ierīko līdzāsesošo deviņstāvu dzīvojamo māju pagrabos. “Kas Jauns Avīze” viesojās Dzilnas ielas pagrabos un iepazinās ar telpām, kas izvēlētas patvertnēm.
Kad Krievija pirms trim gadiem sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, aktualizējās jautājums, vai mēs esam gatavi X stundai un mums būs kur patverties militāra uzbrukuma gadījumā. Atbilde nav diez ko iepriecinoša: galvaspilsētā paslēpties no gaisa uzlidojumiem varētu tikai 27% rīdzinieku, bet visā valstī – ap pusmiljons iedzīvotāju. Pie tam labākajā gadījumā tikai daudzmaz pielāgotās telpās un ne jau gluži īstās bumbu patvertnēs, bet pārsvarā gadījumā vien uz dažām stundām, lai noslēptos no dronu uzbrukuma, bet ne masveidīgas bumbošanas. Gadsimta sākumā Latvijas valdība līdz ar iestāšanos NATO nosprieda, ka nu esam drošībā un vairs par patvertnēm nav jādomā, tā postā tika aizlaistas arī padomju laikā ierīkotās bumbu patvertnes. Bet nu ģeopolitiskā situācija uz šo problēmu liek paraudzīties savādāk. Pērnruden gan valdība beidzot sagatavoja noteikumus par patvertņu būvnormatīviem, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībām sāka apsekot valsts un pašvaldību rīcībā esošo namu pagrabtelpas, ko varētu pielāgot patvēruma vietu veidošanai. Tās pārsvarā atrodas daudzīvokļu namu un mācību iestāžu pagrabos.
Šogad Rīgā pilnībā aprīkos tikai ap 30 patvertnēm
Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons “Kas Jauns Avīzei” stāsta, ka Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 358 vietu (204 no tām ir pašvaldības īpašumā). Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Pie 32 patvēruma vietām jau uzliktas zīme “Patvertne”. Bet tas nenozīmē, ka tur jau viss ir gatavs, tieši otrādi – tikai pašlaik tiek domāts par to iekārtošanu un aprīkošanu (tualetēm, ventilācijas izveidi, ugunsdzēšamajiem aparātiem, dzeramā ūdens tvertnēm, soliem, gultām, pārtikas rezervēm un tā tālāk). Šogad galvaspilsētas pašvaldība šim mērķim nolēmusi atvēlēt pusotru miljonu eiro, kas varētu pietikt tikai 30 patvertņu pilnīgai iekārtošanai.
Kamēr valsts strādā pie drošu telpu izveides un pielāgošanas, joprojām pastāv trūkumi, kas var apgrūtināt iedzīvotāju drošības nodrošināšanu iespējamās krīzes situācijās. Pašlaik esošā patvertņu infrastruktūra spēj nodrošināt drošu patvērumu tikai aptuveni 27,1% Rīgas iedzīvotāju, kas ir krietni mazāk par nepieciešamo minimumu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ventilācijas trūkums. Daudzās vietās nav ventilācijas sistēmu, kas nozīmē, ka patvertnēs var uzturēties tikai dažas stundas. Arī elektriskās apgādes un komunikāciju sistēmu nodrošināšana ir problemātiska.
Lai uzlabotu patvertņu pieejamību, ir plānots iesaistīt arī privāto sektoru, mudinot uzņēmumus un iedzīvotājus pielāgot savus pagrabtelpas vai citas drošas vietas patvertnēm.
Novados patvertnes ierīkos pat kapličās
Vienlaikus patvertņu ierīkošana saskaras ar vairākiem birokrātiskiem un tehniskiem izaicinājumiem. Nereti pagrabtelpas ir aizņemtas ar nevajadzīgiem priekšmetiem, un to sakārtošanai nepieciešami lieli līdzekļi. Turklāt patvertnes bieži atrodas telpās, kur agrāk glabātas arhīva lietas, kas rada papildu izaicinājumus to pielāgošanai. Tāpat, Zemesgrāmatā automātiski meklējot patvēruma vietas, par tādām tiek piedāvātas arī kapličas (Ventspils novadā par tādu piedāvā apzīmēt kapliču Ugālē, bet Jelgavas novadā – kapliču Kažmeru kapos Glūdā). Bet Rīgā kapličas gan ētisku apsvērumu dēļ par patvertnēm neizvēlēsies, teic Gints Reinsons. Bet iedzīvotāji tiek aicināti pārbaudīt savas daudzdzīvokļu mājas pagrabus un apsvērt iespējas tos sakārtot patvēruma vajadzībām.
Apskatot Dreiliņu māju pagrabus, “Kas Jauns Avīze” redzēja, ka daudzdzīvokļu māju pagrabtelpās pārsvarā tiek izmantotas tikai komunikāciju vajadzībām. Tur ierīkotas komunikācijas – siltumsūkņi, caurules, kabeļi. Telpas ir tumšas un piesmakušas, nav īsta grīdas seguma. Bieži vien jasaliecas deviņos līkumos, lai palīstu zem caurulēm. Ir arī darba telpas, kur sētnieki vai remontstrādnieki novieto savas darbarīkus, ir arī kāds darba kabinets. Bet ilgstošam patvērumam telpas nav piemērotas. Daudz pievilcīgāk izskatījās bērnudārza pagrabs, kur bija iekārtotas arī darbnīcas.
Bet tā šie pagrabi tiks turēti aizslēgti, un tos atvērs tikai X stundā. Pretējā gadījumā tie varētu tikt izlaupīti. Piekļuve telpām avārijas situācijās tiks organizēta, izmantojot dežūru atslēgu sistēmu. Par to, kur atrodas atslēgas, piemēram, zinās sētnieki vai namu pārvaldnieki. Krīzes situācija pagrabu logi tiks aizklāti ar smilšu maisiem, kuri, iespējamo patvertņu telpās vēl nav.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir paudis, ka kopumā visā Latvijā apzinātas vairāk nekā 1500 drošās, īslaicīgam patvērumam derīgas pagrabtelpas. Lai gan vairums no tām ir vizuāli sliktā stāvoklī, nepieciešamo funkciju tās esot spējīgas pildīt: “Tas apjoms, kas ir apsekots uz esošās bāzes, jau ļauj patverties virs pusmiljona iedzīvotājiem.” Taču joprojām nav skaidrs, kā iesaistīt privātīpašniekus patvertņu veidošanā. Iestrēgusi arī diskusija par pašvaldību iespējām iegādāties stratēģiskas nozīmes preces. Lai rastu risinājumus un izstrādātu skaidru rīcības plānu, 28. februārī notika Pašvaldību savienības slēgta sanāksme, kurā sēdē pašvaldību pārstāvji kopā ar drošības iestādēm un amatpersonām apsprieda neskaidros jautājumus par tālākajiem soļiem. Sanāksmē tika meklēti praktiski risinājumi, lai nodrošinātu pašvaldībām lielāku skaidrību un iespējas rīkoties krīzes situācijās.
Galvenās prasības patvertnēm
Telpu sakārtošana: Telpām jābūt sakārtotām un pielāgotām, lai tās varētu kalpot kā patversmes. Tas nozīmē, ka ir pagrabi jāiztīra no liekiem priekšmetiem.
Infrastruktūra: Ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, kas ietver monitoringa sistēmas, kas kontrolē mikroklimatu telpās, kā arī nodrošina piekļuvi ūdenim, pārtikai un citām pamatvajadzībām.
Drošība: Telpām jābūt drošām, un tām jāatbilst ugunsdrošības prasībām. Ir jānodrošina, ka telpas ir aprīkotas ar nepieciešamām drošības sistēmām, piemēram, ugunsdzēsības stendiem.
Piekļuve: Ir jānodrošina, ka visiem apmeklētājiem ir piekļuve patversmēm, īpaši krīzes situācijās, piemēram, militāra apdraudējuma gadījumā.
Pamatvajadzību nodrošināšana: Patversmēm jānodrošina iespējas cilvēkiem apmesties uz laiku, kas ietver gultas, pārtiku, ūdeni un sanitārās iespējas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Rīgā patvertnēs pietiks vietas 200 000 iedzīvotāju” saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
