Nākamais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sola stipru valdību un pārmaiņas
Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvaru izcīnījusi Vācijas Kristīgo demokrātu savienība (CDU) un sagaidāms, ka par nākamo Vācijas kancleru kļūs partijas līderis Frīdrihs Mercs. Viņš politiskajā arēnā ir pretrunīgi vērtēta personība, kurš gatavs lauzt tabu, lai sasniegtu savus mērķus.
Sākotnējās vēlētāju aptaujas liecina, ka Vācijas Bundestāga vēlēšanās konservatīvā CDU/CSU partija guvusi 30% vēlētāju balsis, kļūstot par lielāko partiju Vācijas parlamentā. Otrajā vietā šobrīd ierindojusies partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas guvusi 19% vēlētāju atbalsta, bet trešajā pozīcijā ierindojusies Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētā "Sociāldemokrātu" (SPD) partija.
Pēc pirmo rezultātu paziņošanas Šolcs apstiprināja, "ka viņa politiskais spēks vēlēšanās ir zaudējis" un izteica atbalstu konservatīvajam spēkam CDU/CSU. Tāpat viņš saviem vēlētājiem sacīja, ka nespēj pieņemt to, ka galēji labējā partija saņēmusi tik lielu vēlētāju atbalstu. "Mums ir jāpieturas pie tā, ko mēs vienmēr esam teikuši, mēs nedrīkstam strādāt ar galēji labējiem," norādīja Šolcs, piebilstot, ka viņš cer, ka citas politiskās partijas "turēs šo solījumu".
Konservatīvās CDU/CSU līderis Frīdrihs Mercs, kurš kļūs par nākamo Vācijas kancleru, pateicās vēlētājiem par atbalstu un pauda gatavību pēc iespējas ātrāk uzsākt valdības veidošanu. "Eiropa sagaida, ka mums ļoti drīz būs spēcīga valdība!" norādīja Mercs. Bet AfD līdere Alise Veidela pauda gandarījumu par vēlēšanu rezultātiem, norādot, ka "tā ir vēsturiska uzvara". "Mēs esam gatavi strādāt ar jebkuru," viņa norādīja, piebilstot, ka vācieši vēlas pārmaiņas.
Frīdrihs Mercs - pretrunīgi vērtēta personība
69 gadus vecais Mercs ir dienējis militārajā dienestā un studējis jurisprudenci, bet 1989. gadā 33 gadu vecumā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 1994. gadā viņš no EP pārgāja uz Vācijas nacionālo parlamentu Bundestāgu, bet 2009. gadā bija spiests pamest politiku pēc sīvas cīņas ar bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli par partijas vadību.
Turpmākajos gados viņš veiksmīgi darbojās korporatīvajā pasaulē, kļūstot par vairāku starptautisku uzņēmumu vadītāju. Tomēr vēlme kļūt par kancleru viņu neatstāja, un pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma viņš atgriezās politikā ar mērķi pārveidot CDU, novirzot to no Merkeles centrisma politikas.
Mercs ir pazīstams kā riskētājs un politiķis, kurš ir gatavs lauzt tabu, lai sasniegtu savus mērķus. Aizvadītajā mēnesī viņš centās stiprināt migrācijas noteikumus Vācijā, izmantojot galēji labējo AfD atbalstu. Lai gan viņam neizdevās mainīt likumu, šis solis Vācijā izraisīja protestus un viņš par šo darbību saņēma kritiku pat no bijušās kancleres Angelas Merkeles. “Es nepiekrītu tam, kā Mercs risina šos jautājumus,” norādīja Merkele, publiski nosodot viņa rīcību.
Tajā pašā laikā Mercs uzsvēris, ka "Eiropai pēc iespējas ātrāk ir jānostiprinās, lai mēs vairs nebūtu atkarīgi no ASV aizsardzības jomā". "Es nekad nebūtu domājis, ka man vajadzēs kaut ko tādu teikt publiski, taču pēc Donalda Trampa izteikumiem aizvadītajā nedēļā ir skaidrs, ka šai Amerikas valdībai Eiropa nerūp," norādīja politiķis. Savukārt tehnoloģiju magnāta Īlona Maska "jaukšanos" Vācijas vēlēšanās, sniedzot atbalstu AfD viņš nodēvēja par "kaunpilnu".
Vācijai priekšā gaidāmas sarunas par koalīcijas veidošanu un Mercam, ja no sarunām tiks izslēgta AfD, valdības veidošanai, iespējams, ar vienu koalīcijas partneri nepietiks un nāksies pieaicināt vēl trešo partiju. Neskatoties uz skeptiķu viedokļiem, Mercam ir plašs atbalsts CDU tradicionālistu vidū. Viņš izceļas ar savu konservatīvo ideoloģiju un vēlmi pārskatīt Vācijas migrācijas politiku. Vienlaikus daļa Vācijas sabiedrības joprojām ir piesardzīga pret viņa saikni ar galēji labējiem spēkiem.
