Krievija Ukrainas neokupētajā teritorijā nolaupīja vismaz 17 tūkstošus bērnu. Šo akciju "arhitekte" bija Marija Ļvova Belova

“Kad ierados Ļvivā 2022. gada marta sākumā, pirmā lieta, pie kuras strādāju bija cilvēku nolaupīšanas gadījumi, precīzāk, Ukrainas bērnu deportācijas uz Krievijas teritoriju. Kā zinām šobrīd, Krievija Ukrainas neokupētajā teritorijā kopš kara sākšanās nolaupīja vismaz 17 tūkstošus bērnu, bet okupētajos reģionos šis skaitlis tiek lēsts līdz pat 200 tūkstošiem bērnu."

Fors atklāj, ka sākotnēji karš bija asimetrisks, proti, tas nebija nostabilizējies frontes līnijās kā šobrīd, līdz ar to frontes zonu šķērsošana bija vienkāršāka. Un tas arī pavēra plašākas iespējas bērnu nolaupīšanai neokupētajā teritorijā. “Visvairāk nolaupīšanas gadījumi tika fiksēti tieši kara pirmajos divos mēnešos,” uzsver humanitārais darbinieks.

"2022. gada 27. oktobrī Ukrainas cilvēktiesību aizstāvji kopā ar vairākām humānās palīdzības aģentūrām, tai skaitā mūsu, un Lemkina genocīda novēršanas institūtu iesniedza kopīgu paziņojumu Starptautiskajai Krimināltiesai (IPC), pieprasot izmeklēt Krievijas Federācijas pastrādātos genocīda noziegumus. Apelācijā tika sniegts ļoti liels apjoms ar pierādījumiem par genocīdu, ko pastrādājusi Marija Ļvova-Belova un viņas komandas, kuras aktīvi pārvietoja ukraiņu bērnus nelikumīgai adopcijai krievu ģimenēs vai integrēšanai speciālās nometnēs."

“Labākie” bērni tiek atlasīti, pārējie - nosūtīti uz “integrācijas nometnēm”

"Kā atklāj “Luhanskas Tautas Republikas” vadītājs Leonīds Pasenčiks, vairākās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tai skaitā, Donbasā un Severodoņetskā, Marija Ļvova-Belova atvēra tā saucamas “veselības nometnes”, uz kurām tika nosūtīti ukraiņu bērni. Šeit viņi tika pakļauti dažādiem intelektuāliem un fiziskiem testiem, un tos bērnus, kuri bija spējīgākie, savervēja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB)."

"Pārējie tika nosūtīti uz integrācijas nometnēm, no kurām viena atradās Maskavas priekšpilsētā Ļitvinovā. Šeit ukraiņu bērni tika pakļauti “psihologu” uzraudzībai, lai, kā norāda Marija Ļvova-Belova, “viņi ātrāk spētu integrēties Krievijā”. “Tagad viņi ir mūsu tautieši, no lielās un draudzīgās ģimenes Krievijas,” reiz norādīja Ļvova-Belova."

"Jaunākie bērni tika ievietoti krievu ģimenēs, jo Krievijā pastāv liela demogrāfijas problēma, bet pusaudži, kas bija vecāki par 13 gadiem, kā norāda Ļvova-Belova, tika nosūtīti uz nometnēm ar “militāri patriotisku ievirzi”. Citiem vārdiem sakot, Ramzana Kadirova [Čečenijas vadītājs] komandas šos pusaudžus apmāca cīņām, lai vēlāk šos bērnus bez sirdsapziņas pārmetumiem nosūtītu cīnīties pašiem pret savu valsti."

"Pagāja ilgs laiks, līdz mēs sapratām, kā šie bērni tiek ievesti Krievijas teritorijā, un šīs darbības novērsām. Diemžēl, lielāko daļu bērnu tā arī neizdevās atgūt. Izmeklēšanas rezultātā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Marijas Ļvovas-Belovas un Vladimira Putina aresta orderi par noziegumiem pret cilvēci. Interesanti, ka nākamajā dienā pēc aresta izdošanas Krievijas prezidents devās uz skolu, kur tika uzņemti vairāki foto, kuros viņš tur rokās bērnus."

“Kad šī gada februāra sākumā Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sāka publiski apšaubīt Starptautiskās Krimināltiesas leģitimitāti, es iedomājos par saviem fantastiskajiem kolēģiem un visiem profesionāļiem - varoņiem, kas Ukrainā daudz riskēja, lai glābtu ukraiņu bērnus no nolaupīšanas un izsūtīšanas…”

"Bērnu klīnikā redzējām asins pēdas, kuras kāds bija centies notīrīt ar ūdens strūklu!"

Humanitārais darbinieks norāda, ka "nolaupīti tika arī bērni ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem, lai gan kopējā skaita tā bija neliela daļa". Jautāts, kāds bija šo bērnu liktenis, Fors atbild, ka “viņam ir pieņēmumi, tomēr nav pierādījumu”. “Viena epizode, kas man iespiedusies spilgtā atmiņā ir piedzīvotais netālu no Kramatorskas 2022. gada vasarā. Minētajā laikā es, kopā ar profesionāļu komandu, devos uz Kramatorskas apvidu, Doņeckas apgabalā, lai pārvestu bērnus, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, uz drošākām vietām Ukrainas rietumos. Lai gan minētā vieta, kur atradās bērnu klīnika atradās tuvu frontes līnijai, tā nebija okupēta pilsēta.”

“Vieta, kurā par bērniem tika gādāts, bija vesels komplekss, kurā atradās bērnudārzs, internāts un ēkas, kurās dzīvoja skolotāji, specializētie skolotāji, psihologi un visi pārējie, kas ar bērniem strādāja. Devāmies uz Kramatorskas apvidu no Kijivas, tā kā ceļš bija tāls - aptuveni 700 km, tomēr dažas stundas pirms sasniedzām galamērķi, mēs pazaudējām ar centra darbiniekiem kontaktu.”

“Kad ieradāmies kompleksā no cilvēkiem vai bērniem nebija ne miņas. Tomēr ložu pēdas bija manāmas it visur - gan uz ēku fasādēm, gan bērnu laukumā. Vieta, kur bērni nakšņoja, bija iznīcināta - iekštelpās viss bija izdedzis, iespējams, no raķetes trieciena. Savukārt, ārpusē vairākās vietās redzējām asins pēdas, ko kāds bija mēģinājis ar ūdens strūklu tīrīt.”

"Viss liecināja par šeit notikušo slaktiņu, tomēr visā kompleksā neatradām nevienu pašu ķermeni. Mums nebija tiešu pierādījumu, kas ar viņiem noticis, vai kur šie bērni un profesionāļi [vai viņu ķermeņi], kas par viņiem gādāja, tika aizvesti, tomēr skaidrs bija tas, ka Bučas kļūdu [Krievijas armijai atkāpjoties 2022. gada 1. aprīlī, aiz sevis atstāja 458 noslepkavotu cilvēku līķus] viņi vairs neatkārtoja”.

Patriks piebilst, ka kopš kara sākuma Ukrainai bija jāmobilizē savi resursi, bet starptautiski saņemtie līdzekļi var tikt izmantoti vien skaidri definētām pozīcijām. Līdz ar to šādi centri, kas strādā ar bērniem praktiski balstās uz privātiem ziedojumiem. “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ līdzdibināju labdarības organizāciju “Morkod”, bija, lai palīdzētu šiem bērniem,” uzsver humanitārais darbinieks.

Vairāk par franču analītiķa Patrika Fora pieredzēto frontes zonā lasi stāsta nākamajā sērijā.