
Biedrība vēršas tiesā: farmaceita pakalpojuma maksa ir papildu slogs trūcīgajiem un pensionāriem

Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot šogad ieviesto farmaceita pakalpojuma maksu, informēja biedrības pārstāvis Raimonds Lejnieks-Puķe.
Biedrība uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka 75 centu maksu par zāļu receptes apkalpošanu aptiekās neatbilst Satversmes 111.pantam, kas nosaka valsts pienākumu garantēt medicīniskās palīdzības minimumu.
Lejnieks-Puķe skaidro, ka biedrības skatījumā šī norma ierobežo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, un tā nav samērīga ar Latvijas sabiedrības finansiālajām iespējām, īpaši ņemot vērā valsts nepietiekamo finansējumu zāļu kompensācijas sistēmai.
Pieteikumā ST biedrība uzsver, ka valsts pienākums ir garantēt medicīniskās palīdzības minimumu, taču farmaceita pakalpojuma maksa rada papildu finansiālu slogu īpaši pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, trūcīgajiem un hroniski slimiem pacientiem. "Šī maksa ir vēl viens slogs tiem, kuri jau tā saskaras ar augstiem izdevumiem par veselības aprūpi," pauž Lejnieks-Puķe.
Viņš norāda, ka Latvijā ir viena no lielākajām pacientu līdzmaksājumu daļām Eiropā, un šāds papildu maksājums tikai padziļina nevienlīdzību veselības aprūpē. "Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā cilvēkiem tiek uzlikti arvien jauni maksājumi par fundamentālu un pašsaprotamu lietu kā zāļu iegāde," akcentē Lejnieks-Puķe.
Par iniciatīvu atcelt papildu maksu 75 centu apmērā recepšu zālēm tika vāktas balsis iniciatīvu portālā "manabalss.lv", un to parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autors aicina mainīt Ministru kabineta noteikumus par zāļu cenu veidošanas principiem, lai mazinātu papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri regulāri lieto recepšu zāles.
Arī Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība atbalsta šo iniciatīvu, norādot, ka likumdevējs, pieņemot šādus noteikumus, pirmšķietami ir pārkāpis tiesiskās paļāvības principu, jo, ieviešot šādu iniciatīvu, netika noteikts pārejas periods, lai cilvēki varētu sagatavoties šādām pārmaiņām normatīvos. Biedrības ieskatā šāds nepārdomāts lēmums vissmagāk skar tieši sociāli vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas - pensionārus, personas ar invaliditāti un maznodrošinātās personas.
Arī farmācijas nozares pārstāvji jau vairākkārt ir pauduši bažas par jaunās zāļu cenu reformas ieviešanu, norādot, ka reforma nav saprātīga un apdraud pacientu iespējas savlaicīgi saņemt nepieciešamās zāles.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija un Zāļu ražotāju asociācija norādīja, ka šīs reformas ieviešanu būtu nepieciešams izvērtēt un atlikt.
Tāpat nozares pārstāvji aicinājuši samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem un paplašināt kompensējamo zāļu un diagnožu sarakstu, lai veiktu cenu vienādošanu ar kaimiņvalstīm.
Jaunais zāļu uzcenojuma modelis tika apstiprināts pagājušā gada 16.jūlijā ar ieceri sekmēt recepšu zāļu cenu kritumu. Reforma stājās spēkā šogad 1.janvārī, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no 2024.gada 1.novembra. Pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos 2025.gada 1.janvārī.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā ir viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām.
Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa - iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.
Ražotāju zāļu cena nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.