TOP valstis, uz kurām vēlētos pārcelties Latvijas iedzīvotāji

Pārcelties dzīvot uz citu valsti, kas nav minēta sarakstā, vēlētos 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lai arī cik tas nebūtu skumji, doties prom galvenokārt vēlas jauni cilvēki: 24% vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30% to, kuriem ir no 30 līdz 39 gadiem. Studentu vidū situācija ir pavisam slikta.

“Mūsu pētījums atklāja, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme pārcelies uz citu valsti ir saistīta ar mērķi pelnīt vairāk. Tā domā arī jaunieši, kaut arī cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem pārcelšanos bieži saista ar mācībām augstskolā. Zīmīgi, ka jauniešu vidū tuvākajos trijos gados aizbraukt plāno katrs ceturtais (24%), bet to vidū, kuriem ir no 30 līdz 39 gadiem, katrs trešais (30%),” uzsver Darja Nečepurenko, akreditētas valodu skolas Daria Pure language school dibinātāja.

“Pirms diviem gadiem, 2022.gada novembrī, mēs veicām tādu pat pētījumu un izveidojām populārāko valstu sarakstu, uz kurām vēlas doties Latvijas iedzīvotāji. Toreiz tops bija šāds:

1. Vācija – 14% aptaujāto plānoja doties tieši turp,

2. Spānija – 11%,

3. Norvēģija – 9%,

4. Zviedrija – 7%,

5. Krievija – 7%.

Tajā reizē mēs bijām pārsteigti par to, ka topā neiekļuva Lielbritānija – valsts ar ļoti spēcīgu latviešu diasporu, taču tagad tā ir atgriezusies un vēl kļuvusi par līderi. Šogad populārākas ir Spānija un Norvēģija. Arī Zviedrija un Krievija ir saglabājušas savas pozīcijas,” piebilst Darja.

Pētījums atklāj, ka Latvijā visgrūtāk klājas “zilajām apkaklītēm”, proti, strādniekiem. To vidū, kuriem ir pamatizglītība, tuvāko trīs gadu laikā peļņā vēlas doties 36%, bet to vidū, kuriem ir vidējā izglītība – 23%. Salīdzinājumam – to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir augstākā izglītība, pārcelties plāno vien 15%. Savukārt nekvalificētu strādnieku vidū labāku dzīvi ārvalstīs plāno meklēt katrs piektais.

Tikpat populāra ideja par emigrāciju ir arī kvalificētu strādnieku un pašnodarbināto vidū – tuvākajos gados braukt prom vēlas attiecīgi 21%. “Interesanti, ka pašnodarbinātie galvenokārt vēlas pārcelties uz Norvēģiju un Vāciju, bet vadītāji, kuru vidū aizbraukt plāno katrs piektais, visbiežāk izvēlas Spāniju,” stāsta Darja.

Valodu mācību skolas dibinātāja vērš uzmanību faktam, ka ļoti bīstama situācija veidojas jauniešu vidū: “No tagad studējošajiem tuvākajos gados aizbraukt plāno katrs trešais (33%). Proti, izglītību viņi iegūst šeit (un, ļoti iespējams, par valsts līdzekļiem). Taču pelnīt vairāk vēlas ārvalstīs.” Interesanti, ka jaunieši visbiežāk vēlas emigrēt uz Lielbritāniju un Dāniju, turklāt aizbraukšanas mērķi ir gan mācību turpināšana, gan iespēja pelnīt vairāk. Un arī uz Spāniju, protams, jo visi vienmēr vēlas vairāk saules un labus laika apstākļus.

Dānija ir populārs studentu emigrācijas galamērķis, jo Eiropas iedzīvotāji tur var mācīties bez maksas, bet dāņu augstskolas piedāvā neskaitāmas programmas angļu valodā. “Taču reti kurš zina, ka arī Norvēģija ļauj iegūt augstāko un profesionālo kvalifikāciju bez maksas. Daudzi, kas tur ir mācījušies, paliek dzīvot Norvēģijā un pelna ļoti labi, jo norvēģi, protams, ļoti uzticas speciālistiem, kas ir ieguvuši izglītību vietējās augstskolās. Starp citu, tur ir arī daudz labi finansētu apmaiņas programmu, doktora grāda un pētniecības programmu. Esmu absolvējusi universitāti Norvēģijā, tādēļ man ir žēl, ka Latvijas jaunieši tik maz zina par iespējām iegūt izglītību un paaugstināt kvalifikāciju šajā valstī, tāpēc es gribu to izlabot, sniedzot bezmaksas konsultācijas par dzīvi un studijām Norvēģijā” skaidro Daria Pure language school dibinātāja.

Lai jauniešus informētu par dažādām iespējām, kuras paver svešvalodu zināšanas, kā arī par modernām, elastīgām apmācību metodēm, Norvēģijas Augstākās izglītības un kompetenču direktorāta akreditētā valodu skola piedalīsies ikgadējā starptautiskajā izstādē Skola 2025, kas Ķīpsalas izstāžu hallē notiks jau šā gada 21.-23.februārī.