Mūrniece: Latvija var palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP bez nodokļu celšanas
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāte Ināra Mūrniece norāda uz vairākiem iespējamiem finansējuma avotiem, kas ļautu Latvijai palielināt aizsardzības izdevumu daļu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" politiķe, pirmkārt, pauda viedokli, ka Latvijas aizsardzības izdevumiem ir jāveido vismaz 5% no IKP, un to ļoti skaidri jau esot iezīmējušas "valstiski domājošās parlamenta frakcijas" Saeimā notikušajās ārlietu debatēs.
Mūrniece domā, ka šādu aizsardzības izdevumu palielinājumu var panākt, neceļot nodokļus, jo, viņasprāt, ir vēl citas iespējas, kas jāizmanto, piemēram, ekonomikas konkurētspējas celšana, kā Eiropas Savienības (ES) valstu kopīga aizņemšanās.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī aicināja izvērtēt iespēju pieļaut atkāpes no tā sauktajiem Māstrihtas kritērijiem finanšu plānošanā, kas ļautu paredzēt lielāku budžeta deficītu konkrētām ES dalībvalstīm.
Savukārt kā simbolisks risinājums varētu būt tā dēvētais kara nodoklis, kura ieviešanu jau iepriekš piedāvājusi NA Saeimas frakcija. Tas paredzētu, ka ar īpašu nodokli tiek aplikts tikai imports no Krievijas un Baltkrievijas.
"Visi risinājumi ir uz galda. (..) Kā mēdz teikt, piliens pa pilienam, un tad varētu veidoties arī kopējais atbalsts," sacīja Mūrniece, uzsverot, ka aizsardzības izdevumu kāpināšana ir iespējama vienīgi ar kompleksu risinājumu, un liela loma papildu līdzekļu meklēšanā būs Finanšu ministrijai.
Kā ziņots, lai Latvijas aizsardzības izdevumus palielinātu no esošajiem 3,45% no IKP līdz 5%, par ko izteikušies vairāki politiķi, vēl papildus būtu jāatrod vairāk nekā pusmiljards eiro, iepriekš vēstīja LTV raidījums "de facto".
Par to, ka NATO valstīm būtu jāpalielina izdevumi līdz 5% no IKP janvāra otrajā nedēļā izteicās ASV prezidents Donalds Tramps. Dienu vēlāk par ieceri audzēt aizsardzības izdevumus līdz apmēram 4% paziņoja Latvijas augstākās amatpersonas - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa (JV).
Taču jau patlaban gan no pozīcijas, gan opozīcijas politiķi runā ne vien par mērķi 4%, bet jau 5% tuvāko gadu laikā.
