Aktualitātes un izmaiņas pensiju sistēmā. Viss jaunais, kas jāzina gan pensionāriem, gan topošajiem pensionāriem
Šogad beidzās pensionēšanās vecuma pieaugums vecuma pensijām līdz 65 gadiem. Tas nozīmē, ka nu vecuma pensijā dodas jau no 65 gadiem, bet priekšlaicīgā pensijā var doties no 63 gadiem (izņēmums attiecas uz izdienas pensijām). Tāpat no šī gada palielināts arī minimālās pensijas apmērs.
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki un to vidējais apmērs bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, bet vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi. Savukārt pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs jau bija 628,22 eiro, bet vidējais darba stāžs - 35,8 gadi. Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.
Jaunumi no 2025. gada
16% pensionāru saņem līdz 350 eiro lielu pensiju mēnesī, 34% - no 350 līdz 500 eiro, 43% - no 500 līdz 1000 eiro, bet septiņi procenti - vairāk par 1000 eiro. 12,5% no visiem pērn pensionējušamies senioriem devās priekšlaicīgā pensijā. Te jāpiebilst, ka, dodoties priekšlaicīgā pensijā, seniors saņems tikai pusi no aprēķinātās pensija, bet pilnu aprēķināto pensiju viņš varēs saņemt tikai sasniedzot 65 gadu vecumu
No pagājušā gada līdz 2029. gadam pie pensijas pakāpeniski tiek piešķirtas piemaksas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Šogad tās saņems pensionāri, kas pensionējušies no 2015. līdz 2017. gadam, nākamgad – no 2019. līdz 2020. gadam, 2027. gadā – no 2021. līdz 2023. gadam, 2028. gadā – no 2024. līdz 2026. gadam, bet no 2029. gada šīs piemaksas saņems jau visi pensionāri.
Salīdzinot ar pērno gadu paaugstināti pensiju minimālie apmēri: ja apdrošināšanas stāžs ir 20 gadi – 226,60 eiro (iepriekš - 205,20 eiro), ja 30 gadi – 264,60 eiro (iepriekš – 239,40 eiro), ja 40 gadi – 302 eiro (iepriekš - 273,20 eiro).
2024. un 2025. gadā Latvijā tiek ieviestas vairākas izmaiņas pensiju sistēmā, tostarp pensionēšanās vecuma palielināšanā, minimālā apdrošināšanas stāža nosacījumu maiņā un pensiju minimālo apmēru celšanā, uzsver Labklājības ministrija. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām, kas stājās spēkā no 2024. gadā, ir piemaksu piešķiršana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Līdztekus tam palielināts arī minimālais apdrošināšanas stāžs, kas nepieciešams, lai kvalificētos valsts garantētajai pensijai – no 15 uz 20 gadiem.
Ceļā uz bāzes pensiju
Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, Labklājības ministrijas eksperti informē, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada, kad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada. “Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis saka: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”
Nākotnes izaicinājumi
Vidējās pensijas pieaugums – liecina par stabilu pensiju sistēmas attīstību. Tomēr joprojām ir izaicinājumi, jo liela daļa pensionāru saņem salīdzinoši nelielas pensijas. Nākotnē var sagaidīt turpmākas izmaiņas jeb pielāgojumus pensiju sistēmā, lai uzlabotu tās ilgtspēju un nodrošinātu labākus dzīves apstākļus pensionāriem. Šobrīd galvenie nākotnes izaicinājumi pensiju sistēmā ir:
Pensiju finansēšanas ilgtspēja. Lai gan pensiju pieaugums ir pozitīvs, tas rada spiedienu uz valsts sociālo budžetu. Sabiedrība noveco, un darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās, kas nozīmē mazāk nodokļu maksātāju un lielāku slogu uz pensiju sistēmu. Iespējamie risinājumi: * darba tirgus reformēšana, lai motivētu cilvēkus ilgāk palikt darba tirgū; * papildinātie uzkrājumu mehānismi, kas veicinātu privāto pensiju fondu attīstību; * migrācijas politika, lai piesaistītu jaunus darbspējīgus cilvēkus un papildinātu nodokļu maksātāju skaitu.
Dzīves ilguma pieaugums un veselības aprūpe. Tā kā dzīves ilgums pieaug, pieaug arī vajadzība pēc ilgāka finansiālā nodrošinājuma. Vidējais pensionāru vecums Latvijā ir 75 gadi, un paredzams, ka šis vecuma slieksnis turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka pensionāriem būs nepieciešams ilgāks darba stāžs, lai nodrošinātu pietiekami augstu pensiju. Iespējamie risinājumi: * elastīgāka pensionēšanās sistēma, kas ļautu cilvēkiem daļēji strādāt arī pēc pensionēšanās; * veselības aprūpes sistēmas uzlabošana, lai pensionāri ilgāk saglabātu darba spējas.
