Ukraiņiem pietrūkst optiskās šķiedras dronu, atklāj žurnālists Pūpols
Ukrainā dronu kaujās arvien plašāk izmanto optiskās šķiedras dronus, kurus nevar pamanīt ar elektrofrekvenču palīdzību. Un Krievijas armijai to ir ievērojami vairāk. To studijas “Nemelo.lv” dokumentālajā filmā “Ja rīt karš arī pie mums” atklāj žurnālists Ansis Pūpols.
Filma ir pieejama portālā “Nemelo.lv” un Anša Pūpola “YouTube” kanālā. Tā sniedz ieskatu par dzīvi kara apstākļos Ukrainā. Filmas autors Ansis Pūpols stāsta par civilās infrastruktūras izturību un cilvēku spēju pielāgoties ekstremāliem apstākļiem.
Filma piedāvā unikālu skatījumu uz to, kā Ukrainas civilie un militārie dienesti organizē iedzīvotāju apgādi, reaģējot uz Krievijas armijas uzbrukumiem. Pūpolam ir izdevies iegūt ekskluzīvu piekļuvi Ukrainas armijas bāzei pie Novhorodas-Siverskas Krievijas pierobežā, kur tiek koordinētas cīņas ar droniem. Šīs epizodes atklāj mūsdienu karadarbības tehnoloģisko pusi, tostarp mākslīgā intelekta dronu izmantošanu, kuri spēj paši noteikt mērķus pēc termokamerām. Tāpat tiek stāstīts par optiskās šķiedras droniem, kas, pateicoties neredzamībai radiofrekvenču diapazonā, ir īpaši grūti atrodami un iznīcināmi.
Tehnoloģijas karā un civilajā dzīvē
Optiskās šķiedras dronu priekšrocības ir ne tikai to efektivitāte kara apstākļos, bet arī spēja nodrošināt stabilu savienojumu, kas ļauj tos izmantot civilajā infrastruktūrā. Piemēram, šos dronus lieto grūti sasniedzamu vietu pārbaudē un datu analīzei reāllaikā. Šis tehnoloģiskais progress ir būtisks faktors Čerņihivas apgabalā, kur vietējās pašvaldības sadarbībā ar militārajām vienībām un brīvprātīgajiem ir izveidojušas plašu aizsardzības stratēģiju pret Krievijas uzbrukumiem.
Civilās infrastruktūras atjaunošana – izdzīvošanas pamats
Filmā tiek pievērsta uzmanība civilās infrastruktūras darbības nodrošināšanai kara laikā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Čerņihivas ūdensapgādes uzņēmuma “Čerņigivvodokanal” darbība. Tā vadītājs atklāj, ka kara sākumā daļa darbinieku pameta valsti, bet tie, kas palika, nodrošināja pilsētas piekļuvi tīram ūdenim un apkurei. Uzņēmums saskārās ar nopietniem izaicinājumiem – infrastruktūras iznīcināšanu, ūdens attīrīšanas iekārtu sabojāšanu un ūdens kvalitātes kritumu. Atjaunošanas darbi prasa laiku un resursus, lai nodrošinātu, ka ūdens atbilst veselības standartiem un sabiedrības vajadzībām.
Brīvprātīgie un starptautiskā palīdzība
Čerņihivas apgabala aizsardzības struktūrā svarīgu lomu spēlē brīvprātīgie. Tiek izmantoti vietējie resursi un starptautiskā palīdzība – pārtikas, medicīnas aprīkojuma un materiālu ziedojumi, kas nodrošina iedzīvotāju un karavīru labklājību. Latvijas palīdzības misijā Čerņihivā viesojās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, kas īpaši uzsvēra nepieciešamību Latvijā vairāk pievērsties drošības stratēģijām, nevis politikas dokumentu veidošanai.
Misijas vadītājs, Ogres mērs Egils Helmanis, dalās pieredzē par Latvijas sabiedrības ziedojumiem un brīvprātīgo iniciatīvām Ukrainā. Viņš uzskata, ka līdzīga gatavība un sabiedrības mobilizācija būtu jāveicina arī Latvijā.
Reemigrācija kā valsts drošības faktors
Ansis Pūpols uzsver, ka viens no būtiskākajiem drošības aspektiem ir reemigrācijas veicināšana. Viņš norāda, ka daudzi latvieši, kas kara laikā pametuši dzimteni, varētu atgriezties, ja valsts aktīvāk risinātu viņu aizvainojumu par iepriekšējiem politiskajiem lēmumiem un sniegtu vairāk informācijas par pozitīvajiem piemēriem. Pūpols ierosina amatpersonām vairāk apmeklēt latviešus Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, lai uzklausītu viņu pieredzi un motivētu atgriezties.
Filmas nozīmība sabiedrībai
Filma “Ja rīt karš arī pie mums” ir spēcīgs atgādinājums par sabiedrības solidaritātes un infrastruktūras nozīmi krīzes situācijās. Tā aicina skatītājus novērtēt un aizsargāt savu valsti, mācoties no Ukrainas pieredzes.
