Latgalē uzcelts hobitu namiņš
Vēl pirms dažiem gadiem Aldis Straubergs strādāja Rīgā auto dīleru centrā, bijis normāls darbs, taču radās izjūta, ka būs jāmeklē ...
FOTO: Aldis Straubergs pameta ērtu dzīvi Rīgā un devās uz Latgali būvēt savu hobitu māju
Vēl pirms dažiem gadiem Aldis Straubergs strādāja Rīgā auto dīleru centrā, bijis normāls darbs, taču radās izjūta, ka būs jāmeklē kas cits. Un tā pirms nepilniem četriem gadiem viņš ķērās pie lietas, kas vainagojusies ar hobitu namiņu Latgalē.
Kad firmā mainījās vadība un Aldim paziņoja par štatu samazināšanu, viņš jau bija gatavs pārmaiņām, kā saka, vajag tikt rakt, šajā gadījumā iesākumā būvbedri. Nams tapa Rēzeknes novadā starp Kaunatu un Ņukšiem, uz mātes zemes, mantotas no vecvecākiem, desmit kilometru no Rāznas ezera.
Rīgā pārdeva īpašumu
“Vieta ir ļoti skaista, unikāla un ideāla, vajadzēja uztaisīt ko tādu, lai iekļaujas dabā, tā sāku skatīties uz hobitu mājām,” "Kas Jauns Avīzei" saka Straubergs. Līdzekļus būvniecībai viņš ieguva, izlemjot pamest Rīgu, kur dzimis un audzis – pārdeva īpašumu galvaspilsētā.
"Gredzenu pavēlnieka" sāgai, kur šādos namiņos mitinās Frodo un citi hobiti, sava ietekme bijusi, tomēr pamatā Aldis iedvesmu smēlās meklējumos internetā. “Nebija tā, ka noskatījos filmu, un tāpēc.”
Savu ideju Straubergs izklāstīja Ogres novada arhitektei Ilzei Staļģei: “Viņai uzreiz acis iedegās, teica, ka visi tie standarta projekti ir apnikuši, piegāja ar degsmi un uztaisīja skices.”
Gandrīz visu saviem spēkiem
Aldis ir precīzi saskaitījis – kopš zemē iedūra lāpstu, līdz gatavai mājai pagāja 1411 dienas, 29. martā apritētu četri gadi. Īpašumā sākumā nebija elektrības, betona maisītāju darbināja ar ģeneratoru.
Kāpnes, iekšdurvis, apaļās ieejas durvis, visnotaļ interesantās virtuves un vannasistabas mēbeles uztaisīja vietējais galdnieks, prasmīgs amatnieks. Pārējo – Aldis pats.
Līdz tam būvniecībā bija gūta pieredze kopā ar tēvu, šīs nozares profesionāli, ceļot ģimenes māju Berģos. Straubergs ir beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, apguvis mašīnzinības un mehāniku, kaut cita nozare, inženiertehniskā domāšana nav sveša. “Pie katra posma es ieskatījos internetā, kā to darīt, lai nesalaistu grīstē,” teic Aldis. Jūtūbā var atrast ne tikai kaķu video, bet arī praktiskus zinātāju padomus.
Vaicāts, kas bija grūtākais, Aldis atbild: “Pats riebīgākais bija uzklāt jumta segumu, divos slāņos. Nācās likt ačgārni, parasti sāk no apakšas uz augšu, man bija jādara otrādi, ar ruberoīdu.” Liela daļa mājas ir zem zemes, ja nekurina, tad vismaz šīs siltās ziemas laikā temperatūra reti noslīd zem 15 grādiem.
Vasarā viesu netrūks
Ārēji izskatās pēc rūķu namiņa, taču iekšpusē ir divi stāvi, pirmais ir 60 kvadrātmetru liels, otrais – 15 kvadrātmetru. “Četras divguļamās gultas, galds ar krēsliem astoņām personām. Var atbraukt divas ģimenes ar bērniem,” teic Aldis. Ir arī pirts un no Madonas atvests liels kubls. “Ja atklāti, divās dienās man vasaras trīs mēneši ir norezervēti par 65 procentiem,” palepojas Aldis. “Un vēl pa kādai dienai aprīlī un maijā.”
Un kā kopumā pagastā? Neizmirst? “Kā lai saka, tie, kas palikuši, tie ir palikuši. Tiem, kas atraduši kādu nišu, nemaz nav slikti. Ja neko nedara, tad pīkstēs, tie, kas dara, var atļauties arī jaunas mašīnas nopirkt. Bet māju ir mazāk. Rīdzinieki grib nopirkt, bet nav ko, zviedri ir īpašumus izpirkuši un mājas nojaukuši, vietā sastādīja mežu,” atklāj Aldis.
Kādi plāni tagad pašam? Esot dīvaina sajūta, gluži kā atlaistam no darba. “No inženiera mehāniķa, no celtnieka tagad par pārvaldnieku,” pasmaida Aldis.
Ieskats "Lord of the Rings" hobitu pasaulē:
