Profesore Kursīte: Skalbes baltais kaķītis nekur nepazudīs, bet šobrīd vajag melnu kaķi ar nagiem

Sarunā par latviešu valodu un tās nākotni, Dziesmu un deju svētku tradīcijām un citām latviešu tautai nozīmīgām tēmām, profesore, protams, priecājās arī par filmas “Straume” panākumiem.

Uz jautājumu, vai ir kāds simbolisms tajā, ka par Latviju pasaule tagad uzzina caur melnu kaķi, lai gan gadiem ilgi esam varējuši lepoties ar Kārļa Skalbes “Kaķīša dzirnavu” balto kaķīti, Janīna Kursīte atbild: “Melns kaķis nes veiksmi. Un, kā redzams – arī ārpus Latvijas robežām. Un ar ko mēs sevi apliecinām? Ar kultūru! Tāpēc man liels prieks, ka viņi (filmas veidotāji) ir realizējuši to, ko bija iecerējuši.” Profesore arīdzan priecājas, ka filmas veidotāji nav iestiguši birokrātijas gaiteņos un tagad ar panākumiem nes mūsu valsts vārdu pasaulē. “Bravo kaķim!”

Savukārt salīdzinot “Straumes” melno kaķi ar paaudzēs mīlēto Kārļa Skalbes balto kaķīti no “Kaķīša dzirnavām”, kurās galvenais varonis piecieš dažādas pārestības, samierinās ar tām, nevis stājas pretim, Kursīte saka: “”Kaķīša dzirnavām” raksturīgs hernhūtisms (kristiešu reliģiski sabiedriska kustība 18. un 19. gadsimtā, kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība), jo Skalbes vecāki bija hernhūtieši, tāpēc arī pasakā baltais kaķītis ļaunu neatdara ar ļaunu… Bet pašlaik pasaulē kādam, kaut vai kaķim, kas glābs pasauli, jābūt kaķa instinktiem, kaķa nagiem un dūšai! Gan jau, kad atkal būs mierīgāki laiki, būs vieta arī baltajam kaķītim, bet tagad ir melnā kaķa laiks. Un viņš, kā redzams, gūst atzinību tālāk par Latvijas un Eiropas robežām.” Fakts, ka filmā nedzird latviešu valodu, profesori nesatrauc. “Universālā valoda ir vislabākā. Šobrīd, kad pasaule šūpojas, ir jārunā žestu valodā, jārunā valodā, ko saprot visi un kas saradina cilvēkus ar dzīvniekiem.”