Siltās ziemas dēļ divas slimības var nodarīt lielus zaudējumus liellopu audzētājiem
Infekciozais katarālā drudža vīruss (“zilās mēles” slimība), kā arī ļoti lipīgā Mutes un nagu sērga (MNS) šogad var īpaši apdraudēt nozari, līdz ar to nodarot lielus zaudējumus gan piena un gaļas liellopu audzētāju, gan aitkopības nozarēm.
“Gaļas liellopu audzētāju biedrības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis norāda, ka “liellopu audzētāju viens no lielākajiem izaicinājumiem šogad varētu būt divas ļoti infekciozas slimības, kas var skart dzīvniekus. Tāpēc jau šobrīd jābūt gataviem un jāsper atsevišķi piesardzības soļi, lai, tuvojoties pavasarim, audzētāji būtu gatavi maksimāli nosargāt savus dzīvniekus.”
Šobrīd “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” ļoti cieši sadarbojas ar Zemkopības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu, lai izstrādātu plānu, kā Latvijā maksimāli pasargāt dzīvniekus no šīm slimībām.
“Tas ir milzīgs izaicinājums! Piemēram, infekciozais katarālais drudzis ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta slimība, kas skar galvenokārt liellopus un aitas. Šī slimība var radīt nopietnas veselības problēmas dzīvniekiem, un līdz ar to arī nopietnus ekonomiskos zaudējumus saimniekiem. Diemžēl siltā ziema palielina saslimšanas risku pavasarī, jo asinssūcēju kukaiņi (miģeles) nebūs šajā siltajā laikā izsaluši un pavasarī dzīvniekiem uzbruks ar dubultu jaudu,” skaidro biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
Lai arī Latvijā šī saslimšana dzīvniekiem šobrīd nav konstatēta, pērn tā fiksēta 15 Eiropas valstīs, kas nozīmē, ka arī mums ir jābūt gataviem cīņai ar šo infekciju.
“Ir divi galvenie riski, kā infekcija var nonākt Latvijā. Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, galvenokārt miģeles (Culicoides sugas). Kukaiņi īpaši aktīvi kļūst vasarā un agrā rudenī, pateicoties karstiem un mitriem laika apstākļiem. Ņemot vērā, ka vasarā laika apstākļi Latvijā ar katru gadu kļūst arvien tveicīgāki, jau šobrīd paredzam paaugstinātus saslimšanas riskus arī Latvijā. Otrs risks ir dzīvnieku pārvietošana. Šobrīd Latvijā slimība nav konstatēta, taču to iespējams “ievest”, pārvietojot dzīvniekus no infekciju skartajiem reģioniem uz Latviju,” tā R. Jakovickis.
Cīņu ar infekciju apgrūtina fakts, ka vēl nav izstrādāta efektīva vakcīna, kas ļauj dzīvniekus pasargāt no saslimšanas. “Šobrīd izstrādātās vakcīnas savu efektivitāti nav pierādījušas, tādēļ vienīgais veids, kā varam rūpēties par saviem dzīvniekiem, ir to imunitātes stiprināšana un savlaicīga attārpošana. Diemžēl nelaime nenāk viena, jo Vācijā pirmo reizi 30 gadu laikā konstatēts mutes un nagu sērgas uzliesmojums. Tiklīdz šī slimība kādā saimniecībā tiek konstatēta, šī zona tiek norobežota, un dzīvnieku eksports – apturēts. Taču, protams, tikai šis fakts vien jau būtiski palielina saslimšanas riskus visā Eiropā, jo infekcija izplatās ļoti ātri. Un “starpnieks” nav tikai dzīvnieks, bet arī transports, barība, apavi utt. Līdz ar to šobrīd mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar dzīvnieku importu. Piemēram, vairākas valstis jau aizliegušas svaigas gaļas importu no Vācijas,” norāda R. Jakovickis.
