25 gadi cietumā par bērnības nolaupīšanu: atsaka kasācijas tiesvedību tēvam, kurš seksuāli izmantoja savu meitu
Senāts, izskatot prokurores kasācijas protestu, nolēmis neuzsākt kasācijas tiesvedību. Tādējādi spēkā palicis Latgales apgabaltiesas spriedums, kurā 32 gadus vecam vīrietim piespriests 25 gadu cietumsods par seksuālu vardarbību un izvarošanu pret savu nepilngadīgo meitu.
Kā vēsta Latvijas Republikas prokuratūra, saskaņā ar apsūdzību vīrietis laika periodā no 2019. gada aprīļa līdz 2023. gada jūnijam, dzīvojot kopā ar savu meitu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, būdams alkohola ietekmē, naktīs kamēr pārējie ģimenes locekļi gulēja un netraucēja viņa prettiesisko darbību veikšanu, kā arī izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli – meitene sava vecuma dēļ nespēja izprast ar viņu veikto darbību patieso raksturu un nozīmi un pretoties tām – un uzticēšanos viņam kā tēvam, vairākkārtīgi vardarbīgi veica seksuāla rakstura darbības ar mazo meiteni un vairākkārtīgi viņu arī izvaroja.
Apsūdzētā vīrieša prettiesisko darbību rezultātā tika apdraudēta cietušās dzimumneaizskaramība, tikumība un normāla fiziskā un garīgā attīstība.
Pirmstiesas procesa laikā apsūdzētais savu vainu neatzina, bet tiesas procesa laikā viņš savu vainu atzina pilnībā, līdz ar to lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes.
2024. gada 5. aprīlī Latgales rajona tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam tādu soda veidu un mēru kādu tiesas debatēs lūdza piemērot Dienvidlatgales prokuratūras prokurore – mūža ieslodzījumu, par ko apsūdzētais iesniedza apelācijas sūdzību.
Latgales apgabaltiesa atcēla spriedumu daļā par apsūdzētajam piespriesto mūža ieslodzījumu un noteica viņam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, par ko prokurore iesniedza kasācijas protestu.
Prokurore savā kasācijas protestā noradīja, ka Latgales apgabaltiesa neizvērtēja atbildību mīkstinošā apstākļa saturu, jo prokurores ieskatā apsūdzētā nožēlai bija tikai formāls raksturs, lai radītu iespēju saņemt mīkstāku sodu. Prokurore kasācijas protestā vērsa uzmanību, ka apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā neatzina savu vainu, noliedza, ka būtu izdarījis viņam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus. Turklāt krimināllietas materiālos ir ziņas, ka viņš ar citu personu starpniecību mēģināja iebiedēt īpaši aizsargājamo cietušo un viņas pārstāvi, draudot, ka izrēķināsies, kad izies no cietuma. Šādai formālai apsūdzētā vainas atzīšanai un izdarītā nožēlošanai, prokurores ieskatā, nevar būt tik lielas ietekmes uz soda mēru, kas ļautu pirmās instances tiesas noteikto mūža ieslodzījumu samazināt līdz brīvības atņemšanai uz 25 gadiem.
Senāts, iepazinies ar prokurores kasācijas protestu, norādīja, ka Latgales apgabaltiesa izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus, atzinusi, ka noteikto soda mērķi iespējams panākt, nosakot apsūdzētajam brīvības atņemšanu uz divdesmit pieciem gadiem, atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un Latgales apgabaltiesas notiesājošs spriedums stājies likumīgā spēkā.
Prokuratūra vienlaikus atgādina, ka seksuāla vardarbība ir jebkura seksuāla rakstura darbība – mēģinājumi īstenot seksuālu aktu, nevēlami seksuāla rakstura komentāri vai darbības, kuras ir vērstas pret citas personas seksualitāti bez pašas personas piekrišanas (izmantojot piespiešanu vai kā citādi). Ja seksuālai vardarbībai tiek pakļauti bērni, tad viņi par to nestāsta. Tam ir vairāki iemesli – bērni baidās, ka viņiem neticēs, ka viņiem atriebsies, viņi nezina, kas notiks pēc tam un kā uz to reaģēs viņiem emocionāli tuvi cilvēki. Daži bērni nezina, ka tas, kas ar viņiem noticis, ir nepareizi un viņiem kaitējoši.
Prokuratūra norāda, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no seksuālas vai cita veida vardarbības, nekavējoties vērsties Valsts policijā.
