Vai X stundā visiem pietiks naudas? Kritisko bankomātu atrašanās vietas un plāns krīzē
Ārkārtas situācijas Latvijas iedzīvotājus var pārsteigt arī vētras postījumu vai plūdu veidā. Tiesa, tad gan seku likvidēšanas ātrums ir prognozējams un diez vai nedēļu vajadzēs iztikt ar to, kas makā, ledusskapī vai pagrabā. Bet, ja tiešām pienāk X stunda, tad labi, ja kāda naudas summa jau laikus nolikta rezervē.
Banku sektors šādai X stundai ir sagatavojies, un finanšu pakalpojumi tikšot nodrošināti, taču iedzīvotājiem ir vērts zināt, kas paredzēts un kā rīkoties.
Ažiotāža – vai visiem pietiks?
Cilvēku dabā ir steigt parūpēties par sevi un ģimeni, ja apkārt nedroši laiki; labi atceramies, kā daudzi traucās izpirkt preces Covid-19 periodā. Dažs labs tos griķus un tualetes papīru, iespējams, lieto vēl šobaltdien! Daudzi krīzes situāciju eksperti iesaka – lai arī kādi laiki, pie rokas jābūt skaidrai naudai. Banku sektors ir izstrādājis plānu, kā nodrošināt finanšu pakalpojumus X stundā, lai nebūtu kā latviešu tautas sakāmvārdā – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.
Šos jautājumus regulē Latvijas Bankas padomes pērnruden apstiprinātie Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi. Lai nodrošinātu tā dēvēto kritisko bankomātu nepārtrauktu darbību un iespējas saņemt skaidro naudu iespējami lielākam iedzīvotāju skaitam, pakalpojumu sniedzējs šajos bankomātos nodrošināmās izmaksas un skaidrās naudas minimālos apjomus plānos tā, ka katrs dienā var izņemt līdz 500 eiro – protams, nepārsniedzot klienta maksājumu kartēm piesaistītajos maksājumu kontos pieejamo naudas līdzekļu atlikumu.
Kas ir kritiskie bankomāti
Gatavojoties ārkārtas situācijām, finanšu pakalpojumu terminoloģijā parādījies šis jaunais nosaukums – kritiskie bankomāti. Latvijā tādi ir 99, un tie ar naudu tiks nodrošināti prioritāri.
Latvijas Banka skaidro, ka tie izvēlēti, konsultējoties ar Finanšu nozares asociāciju un kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem – četrām lielākajām Latvijas komercbankām. Noteikts, ka pakalpojumu sniedzējs skaidrās naudas nepārtrauktu pieejamību nodrošina bankomātos, kuru skaits atbilst vismaz 10 % no pakalpojumu sniedzēja ikdienā iepriekšējā kalendārā gada beigās nodrošināto bankomātu skaita, un nodrošina skaidrās naudas izmaksu bankomātos vismaz visās valstspilsētās. Kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5 % no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks. Šiem kritērijiem atbilst Swedbank, SEB banka, Citadele un Luminor Bank.
Vai durvis nebūs slēgtas?
Svarīgs ir jautājums par kritisko bankomātu atrašanās vietu – vai tie atrodas ārtelpā, nevis tirdzniecības centros, kuros, iespējams, X stundā nemaz nevar iekļūt.
Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju pakalpojumu sniedzējs, nosakot kritisko bankomātu atrašanās vietas, ņem vērā:
*pastāvīgo iedzīvotāju skaitu noteiktā reģionā un ikdienā pieejamās skaidrās naudas izņemšanas iespējas, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits var saņemt skaidro naudu;
*iespēju nodrošināt bankomātu pieejamību klientiem pēc iespējas ilgāku laiku diennaktī;
*kritisko bankomātu atrašanās vietas drošību.
Pakalpojumu sniedzējam noteiktajos termiņos jānodrošina atbilstība šādām prasībām:
*valsts apdraudējuma gadījumā kritiskais bankomāts ir klientam pieejams un darbojas atbilstoši tādam bankomāta pieejamības un darbības laikam, kādu pakalpojumu sniedzējs tam noteicis ikdienā (pirms valsts apdraudējuma iestāšanās). Ja pakalpojumu sniedzējs ikdienā konkrētajam kritiskajam bankomātam ir noteicis tādu pieejamības un darbības laiku, kas ir īsāks par 14 stundām diennaktī, valsts apdraudējuma gadījumā nosaka attiecīgā kritiskā bankomāta pieejamības un darbības minimālo laiku 14 stundu diennaktī;
*tiek nodrošināta skaidrās naudas pieejamība bankomātā;
*bankomāts ir pieejams apkalpojošajam personālam, lai nodrošinātu skaidrās naudas piegādi un bankomāta tehnisko apkopi vai remontu;
*ir paredzēti risinājumi, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu kritiskā bankomāta nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām; kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktu elektroapgādi (pie tā pašlaik turpinās darbs banku līmenī).
Ieskaties bankomātu kartē!
Karšu risinājums par visiem Latvijas teritorijā uzstādītajiem bankomātiem ar iespēju atrast sev vistuvāko, kurā var izņemt skaidro naudu, skatāms bank.lv. Tas izveidots, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Ir tāds teiciens: “Informēts – tātad apbruņots.” Tāpēc iedzīvotājiem jau laikus vajadzētu izpētīt Latvijas Bankas mājaslapā pieejamo kritisko bankomātu izvietojuma karti – kur atrodas tuvākie. Kā jau iepriekš teikts, primāri tie būs valstspilsētās, un katrā ciematā bankomāta nemaz nav. Saskaņā ar The European Association for Secure Transactions publicētajiem datiem par situāciju 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Kaut kam jābūt rezervē zeķē
Lai arī cik ērti būtu karšu norēķini, ārkārtas situācijai mājās vienmēr jābūt noliktai kādai naudas summai. Latvijas Bankas rekomendācijās teikts, ka vēlamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai. Vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.
Iedzīvotājiem vajadzētu zināt, ko internetbankā var izdarīt pats un kurām darbībām nav nepieciešama komercbankas personāla iesaiste (piemēram, maksājumu un maksājumu karšu un limitu maiņa, karšu bloķēšana vai aktivizēšana). Ļoti ieteicams nodrošināties ar otru autentifikācijas rīku, kas krīzes situācijā var noderēt (piemēram, eParaksts mobile).
Tāpat arī jāseko Latvijas Bankas un savas komercbankas sociālo mediju kontiem, kur jaunākā informācija nonāk visātrāk.
Kad beidzas internets
Patiesās Dzīves rīcībā ir informācija par atgadījumu aizvadītajā vasarā, kad vētra bija nodarījusi dažādus postījumus. Cilvēks brauca no sava ārpilsētas īpašuma uz darbu Rīgā. Pa ceļam bija plānots uzpildīt degvielu, bet izrādījās, ka benzīntankā nav elektrības, un tur nebija arī ģeneratora. Bija jāgaida stundas trīs, kamēr to atveda, un tikai tad varēja uzpildīt degvielu un norēķināties. Šajā situācijā bankas kartei bija tikai plastikāta gabaliņa vērtība. Tagad publiskajā telpā parādījusies informācija, ka ar bankas kartēm varēs norēķināties arī tad, ja nebūs interneta.
Latvijas Bankā informēja, ka kopā ar partneriem – pakalpojumu sniedzējiem, Finanšu, Ekonomikas un Veselības ministriju, tirgotājiem – tiek strādāts, lai jau 2025. gadā tiktu ieviests risinājums, kas krīzes gadījumā par pirmās nepieciešamības precēm ļautu norēķināties ar bankas kartēm arī bez interneta. Šis risinājums būs līdzīgs norēķiniem lidmašīnās – kad par precēm klienti samaksā ar kartēm, bet nauda tiek atskaitīta, kad parādās interneta savienojums. Plānots, ka krīzes brīdī, ja nav interneta savienojuma, ar bankas kartēm pie lielākajiem tirgotājiem varēs norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm 200 eiro vērtībā. Pašlaik notiek darbs pie pēdējām risinājuma ieviešanas detaļām. Latvija būs pirmā Baltijas valsts, kas ievieš šo risinājumu, bet paredzēts, ka tādu ieviesīs arī kaimiņvalstīs.
Katrai komercbankai ir savs individuāls krīzes plāns
Jānis Silakalns, Latvijas Bankas pārstāvis:
“Katrai komercbankai ir savs individuāls krīzes plāns, un ir kopīgs krīzes ietvars – gan finanšu sektoram Finanšu ministrijas vadībā, gan publiskajam sektoram, tajā skaitā Latvijas Bankai. Regulāri notiek konsultācijas un mācības, lai stiprinātu iesaistīto institūciju sadarbību potenciālajās krīzes situācijās. Šādas mācības notiek arī starptautiski, Baltijas un ziemeļvalstu līmenī – starp dažādām institūcijām, kas iesaistītas finanšu sektora uzraudzībā un politikas izstrādē.”
UZMANĪBU!
*Ja valstī ir apdraudējuma apstākļi vai katastrofa, kas var radīt vērā ņemamas sekas cilvēkiem un sabiedrībai kopumā, Ministru kabinets izsludina ārkārtas situāciju.
*Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli un armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus.
*Plaša un detalizēta informācija par finansēm krīzes situācijā atrodama Latvijas Bankas mājaslapas sadaļā Kritiskie finanšu pakalpojumi.
*Ja krīzes situācijā ir traucēta elektrības vai interneta darbība un nedarbojas komercbankas sistēmas, seko līdzi aktuālajai informācijai Latvijas Radio.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Nauda makā vai kontā Kas tev jāzina par ārkārtas situācijām" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".
