Pēc provokācijām ar sakaru kabeļiem, Latvija un Lietuva palīdzēs pastiprināti uzraudzīt Baltijas jūru
Latvijas Nacionālo bruņototo spēku Jūras spēki, Gaisa spēki un nepieciešamības gadījumā arī vienības no Valsts robežsardzes un Valsts policijas turpmāk palīdzēs NATO un Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem pastiprināti uzraudzīt Baltijas jūru.
“Zemūdens infrastruktūras darbības nepārtrauktība ir svarīga Baltijas jūras reģiona drošībai. NATO un Apvienotie reaģēšanas spēki pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā, un šajās aktivitātēs līdzdarbosies arī mūsu Jūras spēki. Kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi pastiprināti monitorēt kuģu kustību jūrā un ievākt informāciju, lai novērstu apdraudējumu zemūdens infrastruktūrai,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Arī Lietuvas Bruņotie spēki un valsts kontrolētais elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" pirmdien parakstīja vienošanos par kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā stiprināšanu. Abas puses vienojās apmainīties ar informāciju par jebkādiem pārkāpumiem, neparastām darbībām un atjaunināt esošos aizsardzības pasākumus.
Lietuvas Bruņotie spēki un "Litgrid" sadarbosies, uzraugot un nodrošinot kritiskās zemūdens infrastruktūras, arī elektropārvades līnijas ar Zviedriju "NordBalt" un citas kritiskās enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras Baltijas jūrā, drošību. Līgums ļauj jūras spēkiem piedalīties procesos, kas paredzēti infrastruktūras aizsardzības nodrošināšanai, un sabiedrības izglītošanā, lai veicinātu lielāku izpratni par kritiskās infrastruktūras drošību un Lietuvas enerģētiskās drošības vispārējo nozīmi, paziņoja armija.
Konteksts
Pēc elektrības kabeļu bojājumiem starp Igauniju un Somiju gan NATO, gan Apvienotie reaģēšanas spēki paziņoja par konkrētām darbībām zemūdens infrastruktūras uzraudzīšanas pastiprināšanai. Ar operāciju “Nordic Warden” Baltijas jūrā tiek pastiprinātas kuģu un lidaparātu patruļas, kā arī tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai aprēķinātu komerciālo kuģu iespējamos draudus zemūdens infrastruktūrai. NATO dalībvalstis turpina nepārtraukti apmainīties ar informāciju par saviem novērojumiem Baltijas jūrā, kā arī NATO Jūras spēku pavēlniecības pakļautībā ir izveidots īpašs centrs zemūdens infrastruktūras drošībai, kurā tiek koordinēta reaģēšana uz hibrīdajiem draudiem.
Apvienotie reaģēšanas spēki pastāv kopš 2015. gada 30. novembra, kad to dibināšanas līgumu parakstīja Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, pilnveidojot praktisko partnerību un attīstot jaunas spējas, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās.
