Noslēdzies vairākus gadus ilgušais apvienota sabiedriskā medija izveidošanas process
Līdz ar 2025. gada 2. janvāra Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu par reorganizācijas reģistrēšanu un jauna uzņēmuma – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (Latvijas Sabiedriskais medijs) – ierakstīšanu komercreģistrā ir noslēdzies apvienota sabiedriskā medija reorganizācijas juridiskais process.
Uzreiz pēc uzņēmuma reģistrēšanas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), pildot kapitāla daļu turētāja un dalībnieku sapulces funkcijas, noslēgusi pilnvarojuma līgumus ar 13. novembrī amatā ievēlētajiem pieciem valdes locekļiem, kas tagad stājušies pie uzņēmuma administratīvas pārvaldības pienākumu pildīšanas.
“Ir noslēdzies nozīmīgs un apjomīgs sabiedrisko mediju reorganizācijas sagatavošanās posms, kas panākts kopā ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbiniekiem. Ir paveikts viss, lai vēsturiskā sabiedrisko mediju reforma varētu tikt īstenota. Tagad jaunajam mediju uzņēmumam priekšā ir nākamais nozīmīgais darba cēliens, kurā tā valdei īsā laikā jāpaveic daudzi un ambiciozi uzdevumi,” norāda SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Līdz ar ieraksta izdarīšanu komercreģistrā noslēdzies vairākus gadus ilgušais apvienota sabiedriskā medija izveidošanas process. SEPLP pēc tās ievēlēšanas un darba uzsākšanas pilnā sastāvā 2021. gada 4. augustā, pamatojoties uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 6. punktā minēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”, izstrādāja un 2022. gada 7. februārī Saeimai iesniedza Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību (Koncepcija).
2024. gada 18. janvārī Saeima pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kuri stājās spēkā 2024. gada 3. februārī. SEPLP gala lēmumu par VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) reorganizāciju un Latvijas Sabiedriskā medija dibināšanu pieņēma jau 13. novembrī, kad arī apstiprināja Latvijas Sabiedriskā medija statūtus un uzdeva LR un LTV parakstīt reorganizācijas līgumu.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieteikumu par reorganizācijas reģistrēšanu var iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas un līguma parakstīšanas. Reorganizācijas līgums paredz, ka LR un LTV kā pievienojamās sabiedrības vienojas veikt reorganizāciju – apvienošanu saplūšanas ceļā. Reorganizācijas rezultātā tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība – Latvijas Sabiedriskais medijs. Reorganizācijas procesā pievienojamās sabiedrības nodod visu savu mantu, tiesības un saistības iegūstošajai sabiedrībai un iegūstošā sabiedrība pārņem pievienojamo sabiedrību mantu, tiesības un saistības atbilstoši reorganizācijas līguma noteikumiem. Pievienojamās sabiedrības pēc reorganizācijas beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Reorganizācija tiek uzskatīta par pabeigtu un stājušos spēkā ar brīdi, kad UR komercreģistrā izdarīti attiecīgi ieraksti par pievienojamām sabiedrībām un iegūstošo sabiedrību.
Līgumā LR un LTV vienojās, ka pievienojamo sabiedrību darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem ar 2025. gada 1. janvāri. Reorganizācija pati par sevi nebūs par pamatu darba līguma uzteikumam, un tiesības un pienākumi, kas izriet no reorganizācijas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Iegūstošā sabiedrība turpinās ievērot iepriekš noslēgto un reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī spēkā esošo darba koplīgumu noteikumus līdz šo darba koplīgumu izbeigšanās brīdim vai jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim, vai arī cita darba koplīguma noteikumu attiecināšanas brīdim. Viena gada laikā pēc reorganizācijas darba koplīgumu noteikumi nav grozāmi par sliktu darbiniekiem.
Latvijas Sabiedriskā medija statūti izstrādāti kā publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūti, vienlaikus nosakot, ka no pieciem valdes locekļiem sastāvošas valdes lēmumu pieņemšanai nepieciešamas ne mazāk par trim no klātesošo valdes locekļu balsīm. Statūtos arī īpaši noteikts, ka valdei nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana, lemjot par jebkādām zīmolu izmaiņām, par izmaiņām organizatoriskajā struktūrā, par jaunu programmu apraides atļauju pieprasīšanu un pakalpojumu pēc pieprasījuma reģistrēšanu, jebkuru spēkā esošo apraides atļauju un pakalpojumu pēc pieprasījuma izbeigšanu, nosacījumu, programmu nosaukumu maiņu. Tas paredzēts, lai nodrošinātu, ka tiek respektētas apvienošanas koncepcijas darba procesā panāktās vienošanās par vēsturisko zīmolu saglabāšanu un koncepcijā pamatotām strukturālajām izmaiņām uzņēmumā.
