Vienkāršiem vārdiem: kā mainīsies mūsu ieņēmumi 2025. gadā?

Par to vienkārši un saprotami pastāstīja Latvijas Radio 4.

Decembra sākumā nākamā gada budžeta ietvaros Saeima pieņēma tā saukto nodokļu reformu. Lielākās izmaiņas skars darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem. Lai gan tiek ieviestas divas paaugstinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes - 25,5% tiem, kas pelna līdz 8775 eiro mēnesī un 33% tiem, kuru ikmēneša ienākums pārsniedz šo summu, - lielākās daļas (un tas ir 95% strādājošo) tīrie ienākumi palielināsies, raksta portāls "Lsm+".

To no Saeimas tribīnes budžeta pieņemšanas laikā paziņoja Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs: "Apmēram 95% darbinieku - visiem, kuru bruto alga ir līdz 4 tūkstošiem eiro mēnesī, pieaugs ienākumi. Tāpat samazināsies darba devēju darbinieku izmaksas. Tādējādi viņiem radīsies iespēja, nemainot proporciju, paaugstināt algas saviem darbiniekiem. Tāpat pieaugs minimālā alga. Ja šogad tā ir 700 eiro, tad nākamgad tā būs jau 740 eiro. Minimālā alga pieaugs par 40 eiro gadā nākamo piecu gadu laikā."

Progresīvā neapliekamā minimuma vietā tiks noteikts fiksēts ar nodokli neapliekamais minimums visām algām, - 2025. gadā tas būs 510 eiro mēnesī. 2026. gadā tas palielināsies līdz 550 eiro, bet 2027 līdz 570 eiro mēnesī. Līdz tam neapliekamais minimums bija diferencēts un atkarīgs no daudziem faktoriem, bet sistēma bija visai sarežģīta.

Par atteikšanos no tās priecājās Latvijas darba devēju konfederācijas sociālekonomisko jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns: “Pats galvenais, ka beigās tiks labota 2015. gada lielā kļūda, kad tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Diemžēl tas mums izmaksāja ļoti daudzus miljardus kopprodukta. Šī sistēma nav veicinājusi ekonomikas izaugsmi.”

No 2025. gada 1. janvāra pieaugs arī pensijas neapliekamais minimums, turklāt divas reizes – no 500 līdz 1000 eiro. Proti, pensijas līdz 1000 eiro ar nodokli netiks apliktas. No tā nedaudz ieguvēji būs tie pensionāri, kuri saņem 500 līdz 1000 eiro.

Par citām izmaiņām stāsta Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča: "Šobrīd viss pensijas apmērs tiek indeksēts “černobiļiešiem” un pirmās grupas invalīdiem. Tagad šajā kategorijā iekļausies arī tie, kuri saņem bērna invalīda kopšanas pensiju vai pensionējušies agrāk, audzinot piecus un vairāk bērnus. No 2025. gada 1. oktobra slieksnis valsts pensiju indeksācijai tiks palielināts līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (pašlaik 50%). Es to uzskatu par lielu soli uz priekšu."

Viens no strīdīgākajiem risinājumiem saistīts ar līdzekļu pārdali starp pensiju sistēmas 1. un 2. līmeni. Patlaban iemaksas pensiju 2. līmenī ir 6% no bruto algas. Saskaņā ar izmaiņām tās samazināsies līdz 5%, bet atlikušais 1% tiks “pārsviests” uz 1. līmeni.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vairākkārt paziņojis, ka iedzīvotāji no tā neko nezaudēs: "Valdības piedāvātais risinājums pensiju 1. līmenim ir kļuvis labāks nekā banku piedāvātais. Jau 17 gadus darbojas šī sistēma. Šo gadu laikā pensiju 2. līmenis ir pieaudzis par 4%. Pensiju 1. līmenī apstākļi ir ievērojami labāki. Tur pensiju kapitāls katru gadu tiek indeksēts, un tur nav negatīva indeksa. Attiecīgi tiek indeksēta arī pensija."

Darbaspēka nodoklis nav vienīgais, kas mainīsies jaunajā gadā. Tāpat mainīsies - bet jau uz palielinājuma pusi - akcīze bezalkoholiskajiem dzērieniem, benzīnam, degvielai, nodokļiem automašīnām un azartspēlēm. Paredzams, ka šīs izmaiņas vismaz daļēji pārvietos to priekšrocību, ko sola izmaiņas darbaspēka nodokļos.