Francija piemin desmito gadskārtu kopš baisās dienas, kad islāmistu teroristi apšāva dzēlīgā satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakciju

Šis asiņainais noziegums satricināja visu Francija un izsauca asas debates par runas brīvību un reliģiju.

Pie ēkas, kur tolaik atradās žurnāla redakcija, notika piemiņas ceremonija, kuru vadīja prezidents Emanuels Makrons un Parīzes mērs Anna Idalgo.

Abi politiķi pieminēja arī policistu Ahmedu Meranetu, kuru pie ēkas noslepkavoja ar teroristisko grupējumu "Al Qaeda" saistītie bandīti.

Vēl četrus cilvēkus divas dienas vēlāk ebreju pārtikas veikalā noslepkavoja trešais terorists, kas bija saistīts ar abiem slepkavām, kuri uzbruka "Charlie Hebdo".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka Vācija dala Francijas sāpes, piebilstot, ka tas bija uzbrukums "mūsu kopīgajām brīvības un demokrātijas vērtībām, ar ko mēs nekad nesamierināsimies".

Šis uzbrukums ievadīja virkni arvien asiņaināku noziegumu, kurus Francijā sarīkoja ar "Al Qaeda" un "Islām valsti" saistītie islāma ekstrēmisti, vairojot valstī reliģisko spriedzi.

"Šodien nav tikai skumja diena," atzina islāma fanātiķu noslepkavotā pazīstamā franču karikatūrista Žorža Volinska meita Frederika Volinska. "Ir labi, ka pēc desmit gadiem mēs joprojām varam atcerēties tos, kas mira 7.janvārī."

Lai pieminētu traģēdiju, vienā no Parīzes galerijām pagājušā gada nogalē atklāta Volinska darbu retrospekcija.

Saistībā ar gadskārtu klajā laistas arī grāmatas un dokumentālās filmas.

Pats "Charlie Hebdo" šonedēļ laidis klajā speciālizdevumu, kura vāku rotā karikatūra - uz triecienšautenes stobra sēdošs, smejošs vīrelis, kas lasa žurnālu. Zem karikatūras esošais paraksts vēsta - "Neiznīcināmais!"

Ierasti provokatīvais izdevums, kas ir kareivīgs sekulārisma un ateisma aizstāvis, izsludinājis arī Dieva tēmai veltītu karikatūru konkursu, aicinot iesniegt "vissmieklīgākos un negantākos" zīmējumus, kuros attēlotas reliģiskas figūras.

2015.gada uzbrukums, ko sarīkoja divi Parīzē dzimuši alžīriešu izcelsmes brāļi, bija atriebība par "Charlie Hebdo" publicētajām karikatūrām, kas izsmēja islāma pravieti Muhamedu.

Tikmēr traģēdijas gadskārta Francijā raisījusi atkārtotas debates par preses brīvību un par tādu izdevumu kā "Charlie Hebdo" tiesībām zaimot un izsmiet reliģiskas personības, īpaši tās, kas saistītas ar islāmu.

2015.gadā slepkavības izsauca sabiedrībā milzu sašutumu un solidaritātes kampaņu, par kuras saukli kļuva lozungs: "Je Suis Charlie" ("Esmu Čārlijs"). Demonstranti, kas izgāja ielās bruņojušies ar zīmuļiem un rakstāmspalvām, pauda apņēmību nepakļauties reliģisko fanātiķu iebiedēšanas mēģinājumiem.

Tagad sabiedriskā raidorganizācija "France 2" otrdienas vakarā sarīkojusi īpašu debašu raidījumu "Vai mēs joprojām esam Čārliji?"

Apritot desmitajai gadskārtai kopš žurnālistu slepkavības, ir arī tādi, kas apgalvo, ka publicējot karikatūras par Muhamedu, "Charlie Hebdo" radot plaisu starp "balto Franciju" un imigrantiem, kas veido milzu musulmaņu kopienu.

Neskatoties uz to, kā liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma IFOP veiktā aptauja, kuras rezultāti publicēti šīsnedēļas "Charlie Hebdo" numurā, liels vairums francūžu atbalsta preses brīvību, kam dodama priekšroka pār tā dēvētajām reliģiskajām jūtām.

76% aptaujāto uzskata ka vārda brīvība ir pamattiesības, bet 62% francūžu ir pārliecināti, ka cilvēkiem ir tiesības izsmiet reliģiskus uzskatus.