Bankas dalīsies ar peļņu, dārgāka elektrība, Eiropas čempionāts basketbolā un jauns arhibīskaps - ko sagaidām no 2025. gada

Lielāka minimālā alga

No 2025. gada minimālā mēnešalga paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā 18,6% no privātajā sektorā nodarbinātajiem un 12,6% sabiedriskajā sektorā saņēma atalgojumā ne vairāk par minimālo algu. 2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 822 489 iedzīvotāji.

Paaugstina neapliekamo minimumu pensionāriem

No 2025. gada visiem pensionāriem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem, pensijas neapliekamais minimums ir 1000 eiro mēnesī.

Strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro.

Lai tiktu piemērots dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda galvenā ienākumu gūšanas vieta – tā darbavieta, kur saņem lielāko algu.

Ja algas nodokļa grāmatiņa vispār nav iesniegta darba devējam, tad tā automātiski tiks iesniegta pensijas izmaksātājam, nodoklis netiks piemērots tai pensijas daļai, kas ir līdz 1000 eiro, taču darba devējs ieturēs nodokli no algas pirmā eiro.

Tomēr pārmaksāto nodokli varēs atgūt nākamajā gadā, no 1. marta iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (algas un pensijas dati tajā ielasīsies automātiski).

Ja strādājošam pensionāram jau ir pie darba devēja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad nekas cits papildus nav jādara. Jauno pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro) automātiski aprēķinās un piemēros dalīti – 500 eiro pensijai un 500 eiro darba algai.

Šīs izmaiņas neattiecas uz strādājošiem pensionāriem, kam pensija ir lielāka par 1000 eiro. Arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā automātiski tiks piemērots tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro.

Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai citi pensiju izmaksātāji.

Nosaka fiksētu neapliekamo minimumu

No 2025. gada noteikts ar nodokli neapliekamais minimums 510 eiro apmērā mēnesī visām algām. Ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī noteikta IIN likme 25,5% apmērā.

Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā. Ienākumiem virs 200 000 eiro gadā ieviesta papildu likme 3% apmērā. Saglabāts atvieglojums par apgādībā esošu personu – 250 eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sola, ka strādājošajiem, kuriem atalgojums pirms nodokļiem ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies ieguvums.

Izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo un apmēram 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju, neskars 53,8% pensionāru, bet 0,04% skars negatīvi. Ieguvums gaidāms, ja pensija ir līdz 4200 eiro mēnesī.

Neiekasēs nodokli no bēru pabalsta

Līdz 500 eiro palielināts atbrīvojums no nodokļa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko izmaksā darba devējs, bet darba devēja dāvanu apmēram līdz 100 eiro gadā.

Noteikts vienots limita apmērs 1500 eiro visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām, gan vietējiem, gan starptautiskiem pasākumiem. Ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija".

Pārliek pensiju iemaksu procentu

Izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procenta pārnesi no otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pirmo līmeni.

Gan opozīcija, gan finanšu eksperti šo lēmumu ir asi kritizējuši. Pensiju otro līmeni pārvalda bankas, naudu ieguldot finanšu tirgos. Labklājības ministrijā norāda, ka šo pensiju plānu ienesīgums ir neliels.

Strādājošiem vecākiem palielina pabalstu

Strādājošiem vecākiem izmaksās pabalstu 75% apmērā līdzšinējo 50% vietā, taču tikai no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Lai nezaudētu pabalsta pilno apmēru, vecāki nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka šī gada augustā no 15 410 vecāku pabalsta saņēmējiem nodarbināti bija 2038.

Bez liela trokšņa paceļ nodevu par pasi

2024. gada pirmajā pusē lielu sašutumu izraisīja iecere divtik, no 30 uz 60 eiro, paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Pēc vairāku mēnešu klusuma rudenī Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atgriezās pie plānotā, jo budžetā trūkst līdzekļu.

Maksa par pasi tiks palielināta divos piegājienos – ja desmit darbadienu laikā, tad vispirms no 34 uz 44 eiro no 1. janvāra, bet no 2026. gada būs jau 50 eiro. Ja divu darba dienu laikā – attiecīgi 70 un 75 eiro.

Nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu desmit darba dienu laikā no 2025. gada būs 25 eiro, divu darba dienu laikā – 40 eiro, bet no 2026. gada attiecīgi 30 eiro un 45 eiro.

Bērniem, jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti joprojām būs atlaides: par pasi desmit darba dienu laikā no 1. janvāra 20 eiro, par eID karti – 10 eiro.

Nodoklis degvielai

Dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis augs no 414 eiro līdz 440,5 eiro par 1000 litriem, svinu saturošam benzīnam – no 594 līdz 617 eiro, lauksaimniecībā izmantojamajai dīzeļdegvielai – no 62,1 uz 66 eiro, naftas gāzei (LPG) – no 285 uz 304 eiro par 1000 kilogramiem. Akcīze dabasgāzei par vienu megavatstundu – no 1,91 uz 3,63 eiro.

Līdz šim akcīzes nodokli nepiemēroja naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, tomēr no 2025. gada būs 108,5 eiro par 1000 litriem.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, viena litra dīzeļdegvielas cena pieaugs par 3,2 centiem, nodokļu daļa litram svinu nesaturoša benzīna par 2,7 centiem. Šo izmaiņu ietekmē valsts budžetā plānots iekasēt par 42,87 miljoniem eiro vairāk.

No valsts ārpus Eiropas Savienības iebraucošā komerciālā transportlīdzekļa standarttvertnē drīkstēs būt ne vairāk par 200 litru degvielas. Iebraukt Latvijā ar lielāku apjomu būs aizliegts.

Auto nodoklim mazliet klāt

Visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes palielinātas par desmit procentiem. Ar izmaiņām arī noteikts samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Ceļu satiksmes drošības direkcija nodokļa maksātājiem, kas nav samaksājuši noteiktajā termiņā, līdz 10. janvārim nosūtīs paziņojumu.

Iedzert un uzpīpēt kļūs dārgāk

Augs akcīzes nodoklis saldinātiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vermutam un portvīnam. Dzērieniem ar spirta saturu līdz 15% nodoklis līdzšinējo 148 eiro par 100 litriem vietā no 1. marta būs 159 eiro, no 2026. gada marta – 192 eiro, no 2027. gada – 202 eiro.

Dzērieniem stiprumā no 15% līdz 22% akcīze no līdzšinējiem 244 eiro par 100 litriem no nākamā gada marta tiks celta līdz 264 eiro, no 2027. gada marta – 343 eiro.

No marta akcīze par 1000 cigaretēm būs 171,9 eiro, rēķinot uz 20 zārka naglu paciņu, būs par 31 centu dārgāk. Nodoklis pacelts arī citiem tabakas produktiem un to aizstājējiem.

Ministrs sola lētākas zāles

Veselības ministrs Hosams Abu Meri paziņojis, ka no 1. janvāra recepšu medikamentiem, kuru cena pārsniedz piecus eiro, izmaksas samazināsies par 15 līdz 20 procentiem. Ministrs sola, ka jaunais modelis sniegs iespēju iegādāties zāles par zemākām cenām, saglabājot pietiekami plašu medikamentu klāstu.

Zāļu ražotāja cena nedrīkst būt augstāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā, lieltirgotavām par zāļu iepakojumu noteikts 0,50 eiro uzcenojums, aptiekām – no 0,50 līdz diviem eiro, ņemot vērā iepirkuma cenu.

Kādam arī samazina algu

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai tomēr būs mazāka alga – 10 000 eiro mēnesī vietā 9156 eiro, bet valdes locekļiem 8324 eiro, nevis sākotnēji plānotie 9200 eiro.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome skaidro, ka izmaiņas veiktas pēc Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Iespaidīgo algu aprēķins balstījies uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra privāto kapitālsabiedrību valdes locekļiem, no kā atņemti 20%, jo LSM ieņēmumus lielākoties veidos valsts dotācija. Aprīļa sākumā bija sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāk 1. janvārī.

Deputāti iesaldē citiem, bet ne sev

Ar Saeimas lēmumu uz diviem gadiem iesaldēts atalgojums valsts uzņēmumu valdēm un padomēm. Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) gan izteicās, ka šie grozījumi ir “liela brēka par nieka kapeiku”, jo nekas nemainīsies.

Piemēram, "airBaltic" vadītājs Martins Gauss 2023. gadā saņēma 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt – tie ir vairāk nekā 20 000 eiro. Likums paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts iepriekšējā gadā.

Kaut arī Saeima ierobežojusi atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, 2025. gadā ministriem un deputātiem algas būs lielākas. Saeimas deputātu mēnešalga no 4220 eiro pieaugs līdz 4330 eiro pirms nodokļiem, ministriem no 7475 eiro līdz 7670 eiro, parlamentārajiem sekretāriem no 6631 eiro līdz 6804 eiro.

Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētājas un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļiem pieaugs no 8440 eiro līdz 8659 eiro.

Aicinājumi tuvākajos gados iesaldēt politiķu algas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tomēr saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu pieaugums varēja būt vēl lielāks.

Pasta pakas izmaksās vairāk

Dārgāki ar jauno gadu kļuvuši "Latvijas pasta" pakalpojumi. Vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa pieaug no 1,65 eiro līdz 2,3 eiro bez PVN. Ierakstīta iekšzemes vēstule līdz 20 gramiem – 4,35 eiro, apdrošināta – 4,5 eiro.

Sīkpaka līdz 20 gramiem izmaksās 2,45 eiro, ierakstīta – 4,5 eiro, apdrošināta – 4,65 eiro. Neapdrošināta paka līdz vienam kilogramam – 6,82 eiro, no viena līdz diviem kilogramiem – 7,87 eiro. Vienkāršas pārrobežu sīkpakas svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana izmaksās 6,26 eiro, ierakstītas – 8,54 eiro, apdrošinātas – 10,2 eiro.

Gaidāms pieaugums elektrības rēķinos

No 2025. gada, beidzoties valsts atbalstam, iedzīvotājiem elektroenerģijas rēķinos pieaugs maksājumi par sadales pakalpojumiem. Maksa par sadales tarifa fiksēto daļu mājsaimniecībām, kuru pieslēgumu jauda ir vienas fāzes (1F) un 16 līdz 25 ampēru (A) un 3F 16 līdz 25A robežās, palielināsies par diviem līdz sešiem eiro, neskaitot PVN. Šīs izmaiņas redzēsim rēķinos no februāra. Sadales tīkls 2023. gadā guva peļņu 16,906 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Bankām jādalās ar peļņu

Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus jāveic solidaritātes iemaksas. Tādējādi plānots 2025. gada valsts budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026. gadā – 60,8 miljonus, 2027. gadā – 66 miljonus.

Solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes – kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļas, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados – no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Vienlaikus paredzēta atlaide līdz 100%, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Pateicoties EURIBOR likmes straujam pieaugumam, bankas gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu darbību.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna ideju ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas veikaliem.

Ieviestas divas kadastrālās vērtības

No 1. janvāra būs divas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Fiskālo izmantos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un nodevu aprēķiniem.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz līdzšinējo kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem.

Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās taisnīgāku un patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. Tā ir noteikta, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa.

To izmantos nomas maksai piespiedu dalītā īpašuma gadījumā un citiem aprēķiniem, piemēram, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, kas nav saistīti ar nodokļiem un nodevām – situācijās, kurās ir svarīga tirgum tuvāka vērtība.

Nebūs jāmaksā par nepatērētu ūdeni

Satversmes tiesa atzinusi par pamatlikumam neatbilstošu normu, ka gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļos ar skaitītājiem noteikto patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto, patēriņa starpību sadala starp tiem īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.

Tiesa norāda, ka par patērēto ir jāmaksā, taču starpības rašanās var būt saistīta arī ar citiem apstākļiem, piemēram, noplūdi ūdensapgādes sistēmas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Iepriekšējos lēmumus, kas stājušies spēkā, neatcels.

Dārzeņiem saglabā zemāku PVN

Arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēros samazinātu 12% PVN likmi. Tikmēr parlamenta vairākums neatbalstīja priekšlikumus līdz 12% samazināt PVN viesmīlības nozarei. Tās pārstāvji izsūtījuši attēlu ar deputātiem, kas balsoja pret, paužot, ka “nozares iznīcinātājus vairs neapkalpojam”.

Mazāk brētliņu, mazliet vairāk reņģu

Kaut kas būs arī mazāk, bet tas nenozīmē zemākas cenas – Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025. gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, līdz 22 408 tonnām. Iepriekš Eiropas Komisija bija ieteikusi apjomu samazināt par 42 procentiem.

Reņģu zvejas limits Rīgas līcī Latvijas zvejniekiem provizoriski būs 22 408 tonnas, par 10% vairāk nekā šogad, Baltijas jūrā – 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk.

Jūrmala par katru jaundzimušo maksās 1000 eiro

Jūrmalā no 2025. gada maksās lielāko bērna piedzimšanas pabalstu Latvijā – 1000 eiro. To saņems katra no 1. janvāra jaundzimušā vecāks, aizbildnis vai adoptētājs, kuram pamata dzīvesvieta deklarēta Jūrmalā vismaz 12 mēnešus pirms bērna piedzimšanas. 2024. gadā šis pabalsts bija 500 eiro un piešķirts vairāk nekā 440 jūrmalniekiem.

No 1. janvāra pabalsts veselības aprūpes pieejamības palielināšanai Jūrmalā deklarētajiem senioriem būs 200 eiro gadā, 2024. gadā bija 150 eiro. Jūrmala ir vienīgā pašvaldība, kas piešķir šādu pabalstu visiem senioriem.

Uz pirmo klasi ne vairāk kā piecās skolās

No nākamā mācību gada topošos pirmklasniekus Rīgā varēs pieteikt ne vairāk kā piecās skolās. Līdz šim skaits bija neierobežots, un bija gadījumi, kad bērns pieteikts pat 20 skolās, radot papildu noslodzi un nelietderīgu administratīvo resursu patēriņu skolām, veidojot pirmo klašu pretendentu sarakstus un nosūtot paziņojumus vecākiem.

Jācer, ka 2025. gadā Rīgā būs arī atrisināta problēma ar vietām vidusskolās. "Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka pamatskolas absolvente ar itin labām sekmēm neiekļuva nevienā Rīgas vidusskolā un bija spiesta izvēlēties tālmācību.

Jaunieši varēs balsot signālvēlēšanās

No 7. maija līdz 28. maijam 16 un 17 gadus veci jaunieši varēs piedalīties signālvēlēšanās, kas notiks tiešsaistē.

Mērķis ir, lai arī nepilngadīgie jaunieši varētu izprast vēlēšanu procesu un nozīmību, kritiskās domāšanas un informētības lomu savām vērtībām atbilstošu kandidātu izvēlē. Rezultāti tiks paziņoti nedēļu pirms pašvaldības vēlēšanām.

Ideja aizgūta no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm. Latvijā signālvēlēšanas rīkos Latvijas Pilsoniskā alianse un Eiropas Kustība Latvijā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Oktobrī partija Progresīvie nāca klajā ar priekšlikumu ļaut vēlēšanās piedalīties no 16 gadu vecuma, bet Saeimas vairākums to noraidīja.

Jūnijā vēlēsim pašvaldības

7. jūnijā gaidāms svarīgs notikums – pašvaldību vēlēšanas. Vairākas partijas jau ir nosaukušas savus kandidātus Rīgas mēra amatam.

"Zaļo un zemnieku savienība" apvieno spēkus ar "Gods kalpot Rīgai", kuras priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Oļegs Burovs pretendēs arī uz pilsētas atslēgu turētāja godu.

"Jaunā vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un "kustību Par", mēra kandidāts visdrīzāk būs jau esošais – Vilnis Ķirsis.

Progresīvie jau vāc ziedojumus sava kandidāta, bijušā Rīgas domnieka Viestura Kleinberga kampaņai, "Nacionālā apvienība" pieteikusi pašreizējo vicemēru Edvardu Ratnieku.

Latvijas attīstībai izvirzījusi savu priekšsēdētāju Juri Pūci, kurš 2020. gadā atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, kad atklājās, ka mēģinājis dabūt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi un turklāt samelojies.

Latvija pirmajā vietā cer iegūt pirmo vietu Rīgā ar līderi Aināru Šleseru priekšgalā, kandidēs arī bijušais bokseris, aviācijas izmešu speciālists Mairis Briedis, kurš gan esot atstāts ārpus pirmā piecnieka.

"Saskaņa" apsver iespēju startēt kopā ar "Stabilitātei!" – vietā atgādināt, ka pirmie ir nostājušies Ukrainas pusē un nosodījuši Krievijas agresiju, kamēr otrie Saeimā parasti balso pret atbalstu Ukrainai.

"Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs nesen savu politisko nostāju raksturoja Artusa Kaimiņa "YouTube" raidījumā "Suņu būda": “Man personīgi kā latvietim absolūti nospļauties vispār, kas notiek apkārt pasaulē, man ir svarīgi, kas notiek šeit, Latvijā.” Jāatgādina, ka vēl pirms pieciem gadiem Rosļikovu izslēdza no "Saskaņas" par disciplīnas pārkāpumiem.

Tieši šī iespējamā sadarbība pamudinājusi iepriekš par mēra kandidātu nosaukto Rīgas domnieku Andri Morozovu pamest "Saskaņu", viņš ir pievienojies Daugavpils mēra Andreja Elksniņa novembrī nodibinātajai partijai "Sarauj, Latgale!".

Vienai partijai līdz 869 640 eiro

Vienai partijai vai partiju apvienībai pašvaldību vēlēšanās, startējot visā Latvijas teritorijā, maksimālais aģitācijai tērējamo līdzekļu apmērs drīkstēs būt 869 640 eiro, aplēsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Startējot tikai Rīgā, limits būs 259 864 eiro, Daugavpilī – 35 131 eiro, Liepājā – 28 591 eiro, Ogres novadā – 27 747 eiro, Valmieras novadā – 25 529 eiro, Jelgavā – 24 151 eiro, Jūrmalā – 22 592 eiro, Ventspilī – 14 423 eiro, Rēzeknē – 13 693 eiro. Vismazākais apmērs noteikts Ventspils un Līvānu novados – attiecīgi 5456 eiro un 5488 eiro.

Izdevumos iekļaujami gan organizācijas kopējie, gan kandidātu individuālie izdevumi. 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 8. februārī un ilgs līdz 7. jūnijam. Personas, kas nav saistītas ar partijām un to apvienībām, priekšvēlēšanu aģitācijai par vai pret drīkstēs tērēt līdz 11 100 eiro.

Zviedru karavīri atgriežas Latvijā

Zviedrijas parlaments atbalstījis priekšlikumu ilgtermiņā iesaistīties NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā ar vienu mehanizēto kājnieku bataljonu, kurā dienesta pienākumus pildīs līdz 600 karavīru. Plānots, ka zviedri militārajā bāzē Ādažos ieradīsies jau janvāra sākumā. Kopš pievienošanās NATO 2024. gada 7. martā ir būs pirmā reize, kad Zviedrija izvieto savus karavīrus citā alianses dalībvalstī.

Bulgārija un Rumānija pievienojas Šengenas zonai

Abas valstis pievienojās Eiropas Savienībai jau 2007. gadā, tomēr netika iekļautas Šengenas zonā līdz pat 2024. gada martam, kad tika atcelta robežkontrole jūras un gaisa satiksmē.

Sauszemes robežkontrole palika spēkā, jo pret to iebilda galvenokārt Austrija, kas ilgstoši bloķēja šo valstu iekļaušanu Šengenas zonā, bažījoties par nelegālo imigrāciju. Tikai novembrī Vīne atcēla savus iebildumus, un decembrī Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē beidzot nolemts atcelt personu pārbaudes uz sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju.

Būs jaunas pastmarkas

Latvijas pasts plāno 2025. gadā izlaist 13 jaunas pastmarkas un trīs reprintus, tostarp veltītas energoneatkarībai, Latvijas kuģniecības vēsturei, Latvijas grāmatas 500. gadskārtai, suitu un lībiešu tautas tērpiem, Liepājas 400 gadiem, Latvijas Radio simtgadei. Konkrēti datumi pagaidām nav atklāti.

Valsts portālam nevarēs pieslēgties ar internetbanku

No 1. janvāra mainās pieslēgšanās kārtība Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam Latvija.gov.lv, un autentifikācija ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem vairs nav pieejama, paziņojusi Valsts digitālās attīstības aģentūra.

Turpmāk autentifikācija būs iespējama, izmantojot lietotni "eParaksts mobile", personas apliecību jeb eID karti (vajadzīgs īpašs kartes lasītājs, ko pieslēdz datoram), eParaksts karti vai mobilās lietotnes "Smart-ID" kvalificēto versiju, citu Eiropas Savienības valstu oficiālos identifikācijas līdzekļus.

Izmaiņas neietekmēs lielāko daļu portāla lietotāju, kuri agrāk pieslēdzās ar banku autentifikāciju, jo viņu rīcībā ir arī "Smart-ID", kas tiek izmantots autentifikācijai lielākajās Latvijas komercbankās jau kopš 2017. gada.

Dzērājšoferi vairs neiegūs laiku

Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā mazinās iespēju dzērājšoferiem izvairīties no atbildības par braukšanu alkohola reibumā.

Patlaban transportlīdzekļa vadītājs, kurš braucis dzērumā, var atteikties no izelpotā gaisa pārbaudes un ir obligāti nogādājams pārbaudei ārstniecības iestādē. Šādā veidā pārkāpēji mēģina izvairīties no atbildības, jo līdz pārbaudes veikšanai iegūst laiku un alkohola koncentrācija organismā samazinās. Turpmāk autovadītājs, kurš sēdies pie stūres dzērumā, pats bez objektīva iemesla vairs nevarēs pieprasīt viņa nogādāšanu medicīnas iestādē.

Turpmāk nepiespriedīs nebrīvi nosacīti

Saeimas pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz atteikšanos no nosacītas brīvības atņemšanas soda. Tā vietā paredzēta probācijas uzraudzība, tajā skaitā pilngadīgajiem, kas noziegumu izdarījuši līdz 2024. gada 31. decembrim, bet vēl nav notiesāti.

Varmākas uzraudzīs elektroniski

Turpmāk, lai uzraudzītu, vai varmākas ievēro aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturas noteiktā vietā vai nepārkāpj mājas arestu, drīkst noteikt elektronisko uzraudzību.

Aplēsts, ka gadā to vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētajiem vai apsūdzētājiem, par to lems izmeklēšanas tiesnesis. Šādu drošības līdzekli piemēros vienīgi gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka persona rada augstu vardarbības risku. Pie ķermeņa piestiprināta elektroniska ierīce ļaus kontrolēt atrašanos noteiktā vietā un laikā. 2022. gadā par vardarbīgiem noziegumiem pret ģimenes locekli bija sākti 713 kriminālprocesi.

Ar vilcienu no Viļņas līdz Tallinai

6. janvārī tiks atklāts pasažieru vilcienu savienojums Viļņa–Rīga–Tallina, ko nodrošinās Lietuvas "LTG Link", Pasažieru vilciens un Igaunijas Elron. Kopējais brauciena laiks no Viļņas uz Tallinu varētu aizņemt aptuveni desmit stundas.

Pārsēsties vajadzēs Rīgā un Valgā, laiks starp reisiem būs aptuveni desmit līdz 20 minūtes. Latvijā ceļā būs pieturas Jelgavā, Rīgā, Zemitānos, Juglā, Inčukalnā, Siguldā, Līgatnē, Ieriķos, Cēsīs, Lodē, Valmierā, Strenčos un Lugažos. No Rīgas uz Valgu vilciens aties plkst. 11.16, uz Viļņu plkst. 21.03. Vienlaikus turpinās darbs pie tiešā reisa Tartu–Rīga atklāšanas.

Dziedās un sadejos skolu jaunatne

Atkal gaidāms liels kultūras notikums – no 5. līdz 13. jūlijam Rīgā norisināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Notiks vairāk nekā 30 pasākumi, plānots aptuveni 30 000 līdz 35 000 dalībnieku. 13. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē skanēs noslēguma koncerts "TE-AUST", 11. un 12. jūlijā stadionā "Daugava" notiks deju lielkoncerts "Es atvēru Laimas dārzu".

Vēl viens vērienīgs pasākums būs starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2025". Šā gada tēma ir "Valoda", no Latvijas piedalīsies vairāk nekā 200 folkloras kopu, ieradīsies Ziemeļanglijas latviešu kopa "Dūdalnieki", uzstāsies igauņu dziedātājas no Sāremas un citi viesi.

"Scorpions" Rīgā, "Guns N’ Roses" Kauņā

"Arēnā Rīga" 11. jūnijā uzstāsies "Scorpions", tas būs vienīgais leģendārās vācu rokgrupas koncerts Baltijā 60. jubilejas turnejas ietvaros. "Scorpions" ir pelnīti uzskatāma par visu laiku slavenāko vācu grupu un vienu no ietekmīgākajām 80. gadu rokgrupām pasaulē. 

Vokālists Klauss Meine ir grupā kopš 1969. gada. “Šī tūre būs kā festivāls, un kas zina, varbūt uz skatuves nebūsim tikai mēs vieni!" aicina skorpionu līderis, kurš maijā nosvinēja 76. dzimšanas dienu un joprojām dragā uz skatuves.

10. jūlijā amerikāņu rokgrupa "Guns N’ Roses" uzstāsies Lietuvā, Kauņā, koncerta īpašais viesis būs ASV hiphopa grupa "Public Enemy".  "Guns N’ Roses" vasaras tūre aptver 17 valstis, tostarp Turciju, Spāniju, Čehiju, Vāciju, Lielbritāniju, Zviedriju, Poliju.

Gaidāmi arī citi mūziķi – 24. janvārī "Arēnā Rīga" pasaulslavenais itāļu tenors Andrea Bočelli, 10. aprīlī Eirovīzijas uzvarētājs, šveicietis Nemo "Palladium" zālē, 5. oktobrī "Arēnā Rīga" amerikāņu pankroka grupa "The Offspring".

Norisināsies Eiropas čempionāts basketbolā

No 27. augusta līdz 14. septembrim norisināsies Eiropas čempionāta finālturnīrs. Piedalīsies 24 komandas, kas pirmajā posmā būs sadalītas četros sešniekos. Pa vienam grupas turnīram notiks Rīgā, Limasolā (Kipra), Tamperē (Somija) un Katovicē (Polija).

Katras grupas četras labākās komandas kvalificēsies izslēgšanas turnīram Rīgā, kur tiks izspēlēts astotdaļfināls, ceturtdaļfināls, pusfināls, finālspēle un mačs par bronzas medaļām.

Luterāņiem būs jauns arhibīskaps

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca 7. jūnijā izlems, kurš būs jaunais arhibīskaps. Rīgas arhidiecēzes sapulcē izvirzīti divi kandidāti – palīgbīskaps Rinalds Grants un prāvests Dzintars Laugalis. Līdzšinējais arhibīskaps Jānis Vanags pēc vairāk nekā 30 gadiem plāno doties pensijā un 29. augustā, noslēdzot savu kalpošanu, svinīgi noliks arhibīskapa zizli.