Ērti, bet nelikumīgi: Saeimas deputāti piedalās komisiju sēdēs “no mājām”

Pēc kovida pandēmijas laikiem arī Saeimā daudzi runātāji deva priekšroku attālinātai dalībai. Tā bija arī 9. oktobra Juridiskās komisijas sēdē, kurā sliktas sakaru kvalitātes dēļ deputāti nolēma – turpmāk likumprojektu virzītājus un priekšlikumu iesniedzējus aicinās nākt uz Saeimu klātienē.

Taču attiecībā uz sevi deputāti nav tik prasīgi, pieļaujot iespēju pieslēgties un balsot tiešsaistē. To bieži izmantoja arī Juridiskās komisijas loceklis, deputāts Edgars Putra (AS) – divu mēnešu laikā vismaz 10 reižu. Viņš uzskata, ka produktivitāte no tā necieš: “Jā, ja ir divi datori priekšā. Kāpēc ne? Un bieži vien tam ir loģisks izskaidrojums. Piemēram, ja es redzu, ka tajā konkrētajā dienā sēde būs īsa, tad trīs stundas atbraukt no Liepājas uz Saeimas komisijas sēdi un vēl trīs stundas braukt atpakaļ, tas diez vai ir loģiski.”

Novembra beigās Juridiskā komisija skatīja jautājumu par kādas Jelgavas tiesneses iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Ieradās arī prokurors, kuram bija ierobežotas pieejamības informācija par lietu. Tāpēc to nolēma skatīt slēgtā sēdē. Taču divi komisijas locekļi – Gundars Daudze (ZZS) un Edmunds Teirumnieks (NA) – varēja pieslēgties attālināti. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) raidījumam uzsvēra, ka skatāmais jautājums nebija saistīts ar valsts drošību, tāpēc, viņaprāt, videokonferences režīmu varēja izmantot.

Kopš paša sākuma par darbu tikai klātienē vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tās vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) atminējās kovida laikus, kad komisijas sēdē mēdza piedalīties vairāki desmiti cilvēku, tāpēc sēdes ievilkās uz daudzām stundām. Klātienē darbs notiek raitāk, secināja R. Bergmanis.

“De facto” apkopoja publiski pieejamos komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējuma datus par oktobri un novembri. Ne visur protokolā atzīmē to, vai deputāts piedalās attālināti, pielīdzinot to fiziskai klātbūtnei. Tiešsaistē esošos dažreiz var konstatēt, ja komisijas vadītājs sēdes sākumā tos nosauc. Bet parasti to var manīt tikai pašā sēdē vai dažreiz – videoierakstā. Tā varēja manīt, ka, piemēram, Artūrs Butāns (NA) vai Māris Kučinskis (AS) nebija klātienē ieradušies uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi pat budžeta skatīšanas laikā. Tikai pēc žurnālistu intereses šī komisija apņēmās atteikties no attālinātā darba.

Raidījuma veiktais divu mēnešu datu apkopojums izgaismoja, ka visbiežāk attālināti pieslēgusies liepājniece Linda Matisone (AS) – vismaz 21 sēdei. “Ja komisijas vadītājs nosaka, ka ir iespēja piedalīties attālināti, es to izmantoju, jo tajā dienā ir paredzēti arī citi pasākumi,” sacīja L. Matisone.

Otrajā vietā ir Ilze Indriksone (NA), kura divos mēnešos piedalījās tiešsaistē vismaz 13 sēdēs. Arī viņa šo izvēli pamatoja ar aizņemtību. “Tajās sēdēs, kur nav svarīga balsojuma, vai arī bija daži gadījumi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēžu laikā, kad es biju citos uzdevumos reģionos un tāpēc izmantoju iespēju vismaz klausīšanās režīmā pievienoties, lai dzirdētu diskusijas un saprast, kas un kā,” teica I. Indriksone.

Dati rāda, ka komisiju griezumā deputāti īpaši bieži mēdz pievienoties Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēm. Kādā novembra sēdē “no mājām” te strādāja pat vairāk nekā puse, proti, septiņi komisijas locekļi. Divu mēnešu laikā Jānis Skrastiņš (JV) tās sēdēs attālināti piedalījās 8 reizes. To viņš pamatoja ar to, ka “tā ir ērtāk”. “Nu tā it kā vienkāršāk mazliet ir. Ja jau 21. gadsimts ir ienācis, tad es arī tādā veidā to izmantoju. Vienlaicīgi es varu klausīties, sekot līdzi sēdei, vienlaicīgi es varu darīt arī savus deputāta citus darbus. Savā kabinetā parasti pieslēdzos un to arī veicu,” raidījumam teica J. Skrastiņš. 

Kādā no oktobra Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdēm “no mājām” strādāja pieci, citā sēdē – pat seši deputāti, tieši tikpat, cik klātienē. Bet “rekordiste” ir Eiropas lietu komisija. Tās novembra sēdei attālināti pievienojās pat 9 no 14 deputātiem. Jāmin, ka šīs komisijas biedri parasti pulcējas piektdienās, kas Saeimas deputātiem ir domātas tam, lai tiktos ar vēlētājiem. Vai viņi to tiešām dara – jāatskaitās nav.

Vismaz trīs reizes videokonferences režīmā oktobrī un novembrī ir pieslēgušies 38 deputāti. Kaut dažreiz arī tam laiku neatrod. Kādā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas oktobra sēdē piedalījās vien 3 deputāti no 13. Iepretim 26 uzaicinātajiem ekspertiem, kuri daļēji ieradās arī klātienē.

Parlaments strādāja attālināti tad, kad kovida dēļ izsludināja ārkārtējo situāciju. Tam izmantoja īpašu e-saeimas platformu. Taču tagad nav likumīga pamata deputātiem neierasties darbā. Īpaši pretrunīgi vērtējama ir virtuālā balsošana, ko neparedz Saeimas Kārtības rullis. 

Saeimas Juridiskais birojs deputātiem ir darījis zināmu savu nostāju par to, ka virtuāli balsot nevar. Viena no lielākajām problēmām ir tas, ka deputātiem ir jābalso vienlaikus, lai neietekmētu cita lēmumu, kas šobrīd, kādam piedaloties attālināti, nav iespējams. Tomēr daudzas komisijas turpina ierasto praksi.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sarunā ar “de facto” atzina, ka šobrīd attālināti balsot nedrīkst. “Mēs runājam arī par to, ka parlamentam jāceļ ir savs prestižs un deputātiem maksā pietiekami lielas algas. Es domāju, ka tas ir tikai cieņpilni gan pret tiem cilvēkiem, gan pret visiem pārējiem, ka deputāts ir spējīgs atnākt uz sēdi, lai kā viņam varbūt negribētos,” sacīja D. Mieriņa.

Attālinātā balsošana varētu neatbilst raksturojumam “likums pieņemts pienācīgā kārtībā”. Un šo potenciāli var izmantot kāds, kas vēlētos apšaubīt pieņemtos likumus. “Saeimai ir jārēķinās, ka, ja Saeima kaut ko dara citādāk, tie, kas nebūs apmierināti ar Saeimas lēmumiem, šo var izmantot. Un es redzu ļoti labu iespēju arī juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu darbā izmantot šo kā argumentu. Tās ir vienkārši liekas galvassāpes pašai Saeimai,” teica konstitucionālo tiesību eksperts, zvērināts advokāts Edgars Pastars.

Šī iemesla dēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā virtuāli deputāti piedalās, taču viņu balss netiek ieskaitīta. “Tas ir drošības jautājums. Mēs nezinām, kas viņam [deputātam] stāv blakus. Nedod Dievs, būs kaut kādi nopietni jautājumi, nu, mēs nezinām, kas viņam aiz muguras stāv ar, teiksim, pistoli un aicina [balsot],” uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija šonedēļ atbalstīja Kārtības ruļļa grozījumus, kas cita starpā paredz arī tiesības komisijas locekļiem piedalīties attālināti. To gan varēs darīt tikai ārkārtas situācijā vai citu īpašu apstākļu dēļ. Kā minēja apakškomisijas vadītāja Inese Kalniņa (JV), par īpašu apstākli nevarēs uzskatīt, piemēram, tālo dzīvesvietu.

Taču konstitucionālo tiesību eksperts E. Pastars uzskata, ka formulējums būtu jāsašaurina. “Īpašie apstākļi var nozīmēt arī to, ka negribējās braukt. Visi sāks izdomāt, kā skolā - man suns apēda burtnīcu, tāpēc, skolotāja, man nav kontroldarba, ko iedot. Šis ir tajā virzienā.”

Deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 4220 eiro. Nākamgad - par 110 eiro vairāk. Lai deputāti arī no reģioniem varētu strādāt klātienē, viņiem apmaksā īres un transporta izdevumus. Arī minētajiem deputātiem, kuri biežāk nekā citi strādāja komisijās attālināti, – Lindai Matisonei, Ilzei Indriksonei un Jānim Skrastiņam – oktobrī par mājokļa īri ir izmaksātas summas no 330 līdz 600 eiro.