Kristīne Niedre-Lathere: stingrākas centralizēto eksāmenu prasības - svarīgs dzinulis izglītības kvalitātei un skolēnu motivācijai
Tāpat kā ragavas taisa vasarā un ratus – ziemā, skolās un ģimenēs esam aktīvi sākuši domāt par centralizētajiem eksāmeniem vispārizglītojošās skolās, kuri sāksies neilgi pēc jaunā gada? Eksaminācijas sesija tradicionāli saistās ar periodu, kad skolēni vai studenti kārto noslēguma pārbaudījumus, lai novērtētu apgūtās zināšanas un prasmes konkrētā mācību kursā vai priekšmetā, šis laiks parasti ir emocionāli saspringts gan skolēniem, gan pedagogiem, gan arī vecākiem. Šajā procesā iesaistīti ne tikai skolēni, pedagogi un vecāki, bet arī Izglītības ministrija, kura lielā mērā atbildīga, lai viss noritētu gludi.
Izaicinājums daudziem šajā mācību gadā būs centralizēto eksāmenu prasību maiņa, kad eksāmenu nokārtošanas sliekšņi vidusskolā mainīsies no 15% uz 20%, 9. klasē – no 10% uz 15%. Taču gribu uzsvērt, ka šīs un citas izmaiņas mērķētas uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, lai gan rada sabiedrībā diskusijas un rada izaicinājumus, īpaši pašvaldībām un skolām ar nelielu skolēnu skaitu. Eksāmena sliekšņa paaugstināšanas galvenais mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti un palielināt prasību līmeni, lai skolēni būtu labāk sagatavoti gan mācībās, gan darba tirgum.
Uzskatu, ka tam ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, tas motivē skolēnus mācīties rūpīgāk un dziļāk apgūt mācību vielu, nevis tikai censties sasniegt minimālo nokārtošanas līmeni. Otrkārt, Latvija arvien vairāk orientējas uz kompetenču pieeju izglītībā, kur ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī prasme tās pielietot praksē ir svarīga. Stingrākas eksāmenu prasības motivēs skolēnus labāk sagatavoties šim modelim.
Tas gan var radīt zināmas problēmas skolēniem ar mācīšanās grūtībām un skolām ar zemāku resursu līmeni. Tādēļ būtiski jau tagad investēt atbalsta mehānismos, piemēram, konsultācijās, papildu nodarbībās un emocionālajā palīdzībā skolēniem. Valstiski veicam pasākumus izglītības piedāvājuma uzlabošanai, lai skolēni, kuri ir piedzīvo neveiksmi eksāmenos, spētu atrast risinājumus tālākās karjeras izvēlē.
Pēc savas ilggadējās pieredzes izglītības jomas vadīšanā Liepājā joprojām uzskatu, ka eksāmeni noteikti nevar kalpot par mērķi skolas apmeklējumam un satura apguvei, un pedagoga darbs nevar būt tikai uz eksāmenu orientēts! Eksāmeni veido nozīmīgu daļu no gala vērtējuma, bet tas ne vienmēr atspoguļo skolēna ilgtermiņa darbu un progresu.
Skolēns, kurš trīs gadus pavadījis vidusskolā, bet nevar nokārtot centralizētos eksāmenus, bieži vien ir paraugs neatbilstībai starp sistēmas prasībām un jaunieša individuālajām spējām. Iespējams, vidusskola bijusi nepareiza izvēle.
Skolēns trīs gadus pavada ceļā uz savu mērķi, bet pietrūkst pacietība, atbalsts vai motivācija, lai sagatavotos pēdējam posmam. Līdzīgi augam, kuram trūkst ūdens vai saules gaismas, skolēns, iespējams, nav saņēmis pietiekamu atbalstu, motivāciju vai resursus no ģimenes, skolotājiem, kā rezultātā viņš nevar nonākt līdz labam rezultātam. Vēlmei turpināt mācības vidusskolā jābūt labi izsvērtai kopā ar vecākiem, saistītai ar tālāko augstāko izglītību un darba tirgu. Mums kopīgi jādomā, kā bērnam precīzāk un pareizāk iekļauties kopējā izglītības ekosistēmā, sniedzot katram skolēnam labāko sasniedzamo rezultātu atbilstoši viņa spējām. Lai šī gada garās ziemas brīvdienas ir laba atpūta un atspēriens centralizēto eksāmenu maratonam!
