Latvijas noslēpumainā pagātne: Jēkabpils novadā atrok greznas muižas vietu - atrastas elites dzīves pēdas

Arheoloģisko izrakumu otrā fāze notika šā gada jūlijā, un darbus veica septiņi Latvijas Universitātes (LU) studenti un divi palīgi vēstures zinātņu doktoru vadībā. Izrakumu gaitā tika atklāti aptuveni 120 kvadrātmetri ēkas pamatu ar mērķi apzināt jaunas liecības par muižas būvvēsturi, tās iespējamo izskatu un pils saimnieku dzīvi pirms vairākiem gadsimtiem.

Vasaras darba rezultāti nesen prezentēti Zasas tautas namā. LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, vēstures zinātņu doktors Andris Šnē klātesošajiem pastāstīja par nozīmīgākajiem atradumiem un demonstrēja artefaktu fotogrāfijas. Uz vietas nevarēja demonstrēt vēsturiskos atradumus, jo tie tika nodoti Jēkabpils vēstures muzejam.

Nozīmīgākais šā gada atradums bija dzīvošanas periods pils vietā. Kā norādīja profesors Šnē, "šobrīd mēs varam ar lielāku pārliecību apgalvot, ka muiža izmantota ne tikai 18. līdz 19. gadsimtā, par ko jau varējām nojaust, balstoties uz nedaudzajiem saglabājušos muižas aprakstiem un plāniem, bet tagad varam teikt, ka dzīve šeit notikusi jau 17. gadsimtā".

To apliecina atrastās četras monētas, no kurām divas datējamas ar 17. gadsimta vidu, bet divas - ar 16. gadsimta otro pusi. Profesors Šnē piebilda: "Šādu monētu atrašana šajā vietā, kur nav dziļa kultūrslāņa un kur pārsvarā ir ļoti sīki pamati, tomēr ļauj apgalvot, ka 17. gadsimts muižai bija zināms periods un, iespējams, sāka apbūvēt apsi kā apdzīvotu vietu. Tomēr mēs varam hipotētiski pieļaut, ka dzīve risinājās arī 16. gadsimta beigās."

Daži atradumi apliecina, ka ēkā dzīvojuši tā laika elites pārstāvji. Krāšņi keramikas fragmenti, angļu porcelāna lauskas, sudraba deserta karotes - šie priekšmeti norāda, ka šeit dzīvojuši bagāti cilvēki. Arī šī gada pētījums devis pilnīgāku priekšstatu par pils izskatu, jo vēsturniekiem nav nevienas fotogrāfijas vai zīmējuma, kas apliecinātu tās izskatu.

Profesors Šnē norādīja: "Šķiet, ka 18. un 19. gadsimtā te bija neliela muiža ar vieglu konstrukciju, droši vien vienstāva, iespējams, ar mansardu, ar jumtu ar dakstiņiem, ar apsildes krāsnīm, stikla logiem. Šeit ir akmens pamati, varbūt no augšas bija ķieģeļu pamatnes, bet kopumā šī būve, visticamāk, bija no koka, jo ķieģeļu fragmentus atradām salīdzinoši nedaudz."

Pēc darbu pabeigšanas izrakumi tika aizbērti, jo atklātās konstrukcijas nav iespējams sagatavot izstādei. Profesors Šnē sacīja: "Muižas vēsturē ir bijuši trīs lieli posmi. Jaunākais saistīts ar diezgan zemas kvalitātes ēkas remonta un atjaunošanas darbiem, iespējams, pēc 1905. gada ugunsgrēkiem un nekārtībām šajā apvidū, kas droši vien netika pabeigti un tika paveikti steidzīgi ar zemas kvalitātes ķieģeļiem, kas liedz mums iekonservēt lielāko daļu atrasto struktūru, jo tās ir pārāk trauslas."

Prezentācijas noslēgumā tika izteikta cerība, ka Jēkabpils novada administrācija atbalstīs arheoloģisko izrakumu veikšanu Zasas pils teritorijā arī nākamgad, lai turpinātu šīs ēkas senāko vēstures posmu izpēti, jo vēl daudz kas paliek neskaidrs.