“Par skolotāju būt ir privilēģija,” gada skolotāja Sandra Burve atklāj savu motivāciju un darba pieeju

Sandra Burve vienmēr spēj motivēt, iedrošināt un pārliecināt.  Skolotājai mācību darbs neaprobežojas tikai ar klasi, jo viņa nesavtīgi ziedo savu laiku, lai sagatavotu skolēnus eksāmeniem, olimpiādēm un zinātniski pētnieciskajiem darbiem.

Sarunā ar Jauns.lv Sandra atklāja, kas viņu motivē būt skolotājai un ar ko viņa izceļas kā pedagoģe.

"Jau atkārtošos, ja teikšu - par skolotāju būt ir privileģēti. Skolotājs- tā ir liela priekšrocība, īpašas tiesības (arī pienākums).  Man kā pedagogam vecāki uztic dārgāko, kas ir ģimenē,- savus bērnus. Pie manis vidusskolā ierodas jaunieši, un man ir jāstrādā ļoti, ļoti  labi, lai viņos un arī viņu vecākus nebūtu vilšanās. Jaunietis ierodas skolā, lai gūtu zināšanas, konkrētas prasmes, un es jūtu lielu atbildību, ejot kopā ar viņiem šo ceļu, ko varam nosaukt par mācību procesu," stāsta Sandra. 

"Ikdiena ir pilna ar izaicinājumiem un gandarījuma mirkļiem. Jā, mācību stundas (ar SR (sasniedzamajiem uzdevumiem) un JU (jēgpilnajiem uzdevumiem), un AS (atgriezenisko saiti, refleksijām par iegūtajām prasmēm)… Apgūstam standartu, izmantoju mācību priekšmeta programmu, veidoju pārbaudes darbu grafikus utt. Tomēr pats svarīgākais, man šķiet, ir kopā būšanas process un gandarījums- es spēju iemācīt, es varu palīdzēt. Es vienmēr mēģinu iedomāties- kā es justos, kā es darītu, ja būtu mana audzēkņa vietā. Bieži vien tā arī saku- ja es būtu viena no jums, tad, iespējams, izmantotu šādu vai  tādu stratēģiju. Jūtu, ka vairākiem audzēkņiem mans padoms noder. Jā, apzinos- mūsdienu jaunieši daudzās jomās ir zinošāki, prasmīgāki par mani, tāpēc nebaidos lūgt palīdzību, izzinu viņu domas, bieži runājam par dzīvi, diskutējam par dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem," viņa piebilst. 

Mācību stundas Sandrai nav apgrūtinājums. Kā viņa pati norāda, "latviešu valodas un literatūras stundas ir brīži, kad man ir tas pagodinājums būt kopā ar jauniem cilvēkiem. Jā, par skolotāju būt mani motivē audzēkņi. Un tad arī nevajag darbā sevi mākslīgi motivēt - vienkārši daru to, kas man rada prieku un patīk".

"Sarunās ar skolēniem vienmēr uzsveru latviešu valodas kā valsts valodas, dzimtās valodas nozīmi. Šobrīd un  vēlāk pēc skolas beigšanas, mācoties augstākajās mācību iestādēs, veicot jebkādu darbu, būs nepieciešamas labas latviešu valodas zināšanas- valodas kultūras, pareizrakstības normu ievērošana zināmā mērā liecina par personības inteliģenci. Jā, šobrīd svarīga angļu valoda. Svešvalodas zināšanas, prasmes rada daudz iespēju digitālajā pasaulē, arī literatūras un komunikācijas jomā. Tomēr tā ir svešvaloda. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda-  ,, (..) man ir mana valoda/ un es esmu mājās’’ (Kn. Skujenieks)," atklāj skolotāja.

"Ja tiešām rodas situācijas, kad jaunieši jāuzmundrina kādam darbiņam, - mainu darba formas un metodes: tas veido procesu radošāku, ir lielāka brīvība iniciatīvai un pašizpausmei- jauniešiem patīk grupu darbi, pāru darbi, mazie projekti. Skolotājam ir svarīgi sajust savu audzēkni, palīdzēt, kad to vajag, un brīžiem varbūt ,,nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās’’ ( I. Ziedonis). Kādām sirdssarunām noder silta tēja un konfektes. Man ir ļoti svarīgi, lai jaunietis labi justos manā vidē- manā kabinetā. Labjūtība un labbūtība ir daļa no procesa. Man šķiet, tad arī vieglāk ir strādāt, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes," norāda Sandra. 

Sandra aicina jauniešus piedalīties jaunrades darbu konkursos. Protams, tas ir papildu darbs arī viņai, tomēr tad, kad  skolēni pamēģinājuši un guvuši viņas vērtējumu (noteikti pozitīvu, bet arī konstruktīvu, uz priekšu virzošu), atzīst- tas bija vērtīgi. 

Par “Latvijas Gada skolotājs 2024” balvu

Latvijas Universitātes iedibinātās balvas mērķis ir godināt talantīgus un izcilus Latvijas pedagogus, apliecinot skolotāja darba izšķirošo nozīmi Latvijas sabiedrības un valsts attīstībai. Konkursā tika saņemti kopumā 152 pieteikumi, visvairāk no Rīgas – 26, Jelgavas novada un Ventspils – 11 no katras pašvaldības. Pa desmit pieteikumiem tika saņemts no Rēzeknes pilsētas un Valmieras novada, astoņi pieteikumi saņemti no Jelgavas pilsētas. Balva tika pieteikti skolotāji un skolu komandas no 32 novadiem un valstspilsētām.

Visvairāk pieteikumu saņemts nominācijā “Sākumskolas skolotājs” – 25, vairāk nekā 20 pieteikumu ar nominācijā “Pirmsskolas skolotājs”, tieši 20 – “Dabaszinātņu skolotājs”. Komandu nominācijās tika pieteiktas septiņas skolas vadības un sešas skolas atbalsta komandas.

Balvas tika pasniegtas 11 individuālajās un divās komandu nominācijās. Visi laureāti saņēma īpašo, mākslinieces Andas Munkevicas veidoto stikla balvu “Zinību spārni” un mecenāta SIA “Mikrotīkls” sarūpētās izcilības stipendijas – individuālo nomināciju uzvarētāji – 1000 euro apmērā katrs. Savukārt komandas saņēma naudas balvu 2000 euro apmērā katra.