FOTO: mākslas cienītājus iepazīstina ar Ludolfa Liberta darbu retrospekciju "Art Deco hipnotiskais spožums" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Izstādes veidotāji norāda, ka Liberts (1895-1959) ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un to spilgti demonstrē viņa scenogrāfija. 20.gadsimta 20. un 30.gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. Viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā.

Tāpat izstādes veidptāji akcentē, ka Libertam piemita spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iecienītie motīvi - debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Viņš pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē.

Izstāde, kas būs skatāma līdz 2025.gada 16.martam, ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija, kur lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi.

Izstādes veidotāji klāsta, ka Liberts ir viens no nedaudziem modernistiem ārpus Rīgas mākslinieku grupas. Neskatoties uz ciešiem kontaktiem ar apvienības biedriem un dalību dažos kopīgos projektos, par pilnvērtīgu grupas biedru Liberts tā arī nekļuva. Viņa 20.gadu gleznojumu stils atšķiras no citu mākslinieku darbiem. Modernisma principu traktējumā redzama oriģināla franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija.

Savukārt 30.gados Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Liberta daudzskaitlīgās pilsētu ainavas lielā mērā atspoguļo viņa darbību teātrī - autors bieži gleznojis dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā. Pēc kolorīta un kompozīcijas uzbūves šie darbi zināmā mērā atgādina teātra dekorācijas.

Liberta biogrāfija ir līdzīga citiem viņa paaudzes latviešu māksliniekiem: dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā, Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20. un 30.gados viņš aktīvi darbojās dzimtenē un regulāri piedalījās ārzemju izstādēs, bet Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV.

Liberts bija viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kam izdevās sarīkot personālizstādes - 1927.gadā Parīzē, 1929.gadā Briselē, 1930. un 1938.gadā Berlīnē, 1938.gadā Stokholmā un 1938.gadā Kopenhāgenā. Liberts piedalījās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi nereti apbalvoti. Mākslinieka skices teātra, operas un baleta izrādēm glabājas ne tikai Latvijas atmiņu institūciju krātuvēs, bet arī vairākos muzejos un kolekcijās ārvalstīs.

LNMM lielākā darbu daļa Liberta darbu eksponēti pirmo reizi. Izstādē apskatāmi darbi no LNMM, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas, Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva, Rietumu Bankas krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.

Līdz ar izstādi apgāda "Neputns" sērijā "Lielā mākslas klasika" izdots monogrāfisks mākslas albums "Ludolfs Liberts". Grāmata veidota kā veltījums gleznotājam. Rakstu autori, savu nozaru atzīti speciālisti, - Dace Lamberga, Natālija Jevsejeva, Edīte Tišheizere, Helmuts Šabasevičs, Ulrihs Hermanss un Klāvs Priedītis - izvērsti aplūko mākslinieka dzīvi un daiļradi, analizējot tās vietu laikmeta kopainā. Izdevums tapis latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.