Liepājniece Daiga uzticējās vīram, bet palika bez laulātā un īpašumiem

Taču nekā nebija! Pa vidu risinājušies dramatiski notikumi, emocionāla vardarbība, pērnruden iesniegta prasība par laulības šķiršanu, risinās daudzas tiesas sēdes, skan apvainojumi un citas negācijas.

Kāzas bija ļoti skaistas

“Ar vīru Artūru iepazināmies pirms trīspadsmit gadiem Anglijā, Pīterboro, viņš kopā ar draugu nāca ciemos pie manām draudzenēm. Jau tad Artūrs dzēra. Man bija meita, varbūt es nevēlējos palikt viena, pati nezinu, kāpēc toreiz biju tik naiva. Es alkoholu vispār nelietoju. Visu laiku cerēju, ka Artūrs mainīsies. Rokas gan viņš nepalaida, nekāvās, tikai dzēra,” sarunā ar “Likumu un Taisnību” atzīst Daiga. Ar vīru viņai ir kopīgi četri bērni, viņš vienmēr sapņojis atgriezties Latvijā, bet pati negribējusi.

“Mēs apprecējāmies 2015. gada 11. jūlijā, kāzas bija ļoti skaistas un lielas, svinējām Latvijā. Es jau pirmajā gadā gribēju no viņa šķirties dzeršanas dēļ, bet vīrs mani mierināja, ka mainīsies – visu laiku bija solījumi. Bija arī gadījumi, kad Artūrs pārnāca mājās apnarkojies pilnīgi zils, ar draugiem kopā lietoja arī narkotikas, ikdienā gan ne. Reiz bija gadījums, kad viņš dzērumā sašķaidīja televizoru, viņa draugs iespēra man pa vēderu – toreiz biju stāvoklī,” apgalvo Daiga.

Tomēr policiju viņa neizsauca. Reiz Artūra draugi zvanījuši, lai nāk vīru savākt – esot aizmidzis klubā uz galda. Vienreiz arī policija vīru narkotiku reibumā pārvedusi mājās. “Bija, protams, ka mēs kopā ar bērniem braucām atpūsties, nebija jau viss tikai slikti. Bija brīži, kad viņš nedzēra, “ saka sieviete.

Mīlestības vārdā

“Kad iepazināmies, viņam piederēja vien mūzikas centrs, kad atnāca pie manis  dzīvot Pīterboro. Jau no paša sākuma vīrs nestrādāja un dzīvoja uz mana rēķina. Pie manis dzīvoja arī mana mamma, viņas māsa un brālis, bet viņi maksāja īri, strādāja fabrikās. Vīrs gribēja pārvākties uz citu pilsētu – Burtonu, tuvāk savai māsai, un mēs to arī izdarījām,” turpina Daiga.

Pīterboro piedzima dēls Kevins, Burtonā Daiga palika stāvoklī ar meitiņu Keitu. Arī tur bijis traki, vīrs katros svētkos vienmēr pazudis no mājām, dzēris, atstājis sievu ar bērniem vienus pašus mājās.

Tomēr Daigas rīcība un pārliecība bijusi pretēja – ja tu cilvēku mīli, visu dari viņa labā. Vienmēr dzimšanas dienās vīram sagādājusi tik skaistas kūkas kā nevienam, bet viņš dzīvesbiedrei nekad nepasūtījis nevienu torti, viņa pat dzimšanas dienas neesot svinējusi. Artūrs arī neļāvis sievai tikties ar draugiem – arī tā ir vardarbības pazīme.

Nomelnošanas kampaņa

Daiga jau tolaik audzēja šķirnes kaķus un suņus, Anglijā apguva dzīvnieku sonogrāfiju. “Man ir vairākas profesijas: pieaudzēju sievietēm skropstas, veicu dzīvnieku sonogrāfiju, čipēšanu – par visām šīm prasmēm esmu ieguvusi sertifikātus. Mana joma ir dzīvnieku reprodukcija, sagatavoju sēklu, viss notiek zem mikroskopa, to apguvu Anglijā, bet Latvijā iepriekš biju izmācījusies par pavāri. Tagad vēl apgūstu frizieres vizāžistes prasmes,” par sevi atklāj Daiga.

Tikmēr vīrs mainījis darbus kā zeķes, pastrādājis pat tikai dažas dienas vienā vietā, tad meklējis citu. “No vienas adreses Burtonā mēs pārcēlāmies uz māju, kur joprojām dzīvo mana vecākā sešpadsmitgadīgā meita Vanesa, kura šogad Anglijā pabeidza skolu. Vīrs visur rada problēmas. Domei Anglijā arī rakstījis ziņojumus, ka mana meita it kā dzīvojot zem tilta un ubagojot. Sociālie darbinieki bija pie viņas mājās un pārliecinājās, ka ir vislabākie dzīves apstākļi un Vanesai nekā netrūkst. Pārbaudītāji vienkārši bija šokā par to, ko vīrs sadzejojis. Latvijas bāriņtiesai viņš stāsta, ka manai meitai esot problēmas ar policiju. Nekad dzīvē tādu nav bijis! Vanesa mācās ļoti labi, saņem apbalvojumus, apgūs augstāko pedagoģisko izglītību, saistītu ar īpašo bērnu izglītošanu. Vīrs visu laiku mani nomelno. Kamēr biju kopā ar viņu, negāju ne tusēt, ne pie manis nāca draudzenes,” teic Daiga.

Nopirka īpašumus Kabiles pagastā

2015. gadā, kad viņi apprecējās, izsolē bija izlikta māja Talsu novada Kabiles pagastā – “Zaļumi-1”. Daiga aizsūtījusi vīramātei Aijai Trokšai naudu, tā devusies uz izsoli un īpašumu nopirkusi.

“Es pati fiziski nevarēju uz Latviju aizlidot, jo bija bērni, dzīvnieki, un tikko arī bijām apprecējušies. Nekad gan nebija runa, ka tas piederēs vīra vecākiem. Pēc tam es atbraucu uz Latviju un kopā ar Artūra māti devāmies uz novada pašvaldību, jo “Zaļumiem” piederēja vēl viens zemes gabals, un viņa rakstīja jaunu iesniegumu. Es vīramāti turp vedu un biju klāt, lai blakus zemes gabalu nopirktu ar domu – lai mūsu dzīvniekiem būtu vairākas zemes platības. Nākamajā gadā otru zemes gabalu izlika izsolē, un tad es arī vīramātei aizsūtīju 1200 eiro tā iegādei,” stāsta Daiga.

“Zaļumi-1” izsolē maksāja lēti, tikai 800 eiro, bet bija pamatīgi remontējama. Daigai bija ideja īpašumā ierīkot mini zoodārzu. Viņa lūkoja vēl vienu īpašumu Kabilē – māju “Sonātes”, kuru nopirkusi par 27 500 eiro, un vēl atsevišķi traktoru.

Pārāk laba sirds

“Es vienīgā par visu maksāju, man ir arī visi maksājumu dokumenti. Vīrs nemaksāja ne centa. Viss gāja tikai caur manu bankas kontu, man ir visas sarakstes jau no pirmās dienas ar mājas saimnieci par īpašumu, viss ir iesniegts tiesā, arī Valsts prezidentam nosūtīju vēstuli. Mājā ierīkojām apkures sistēmu par 16 500 eiro, žogu uzlikām – arī šo maksājumu dokumenti man ir saglabājušies,” klāsta Daiga.

Artūrs teicis – atgriezīsimies Latvijā, nopirksim vēl trešo īpašumu. “Es laikam vīru pārāk mīlēju un uzticējos. Vīra vecākiem esmu tik daudz palīdzējusi, visu laiku arī dažādas vajadzīgas mantas no Anglijas sūtīju. Es protu strādāt un zinu, kā var nopelnīt naudu. Artūrs pat bāriņtiesai bija teicis, ka man esot pārāk laba sirds, tikai nespējot palīdzēt pati sev. Var teikt, ka Kabiles mājā kopā esmu ieguldījusi apmēram 90 000 eiro. Es to visu darīju tikai tāpēc  lai mums visiem kopā ar bērniem būtu labi.”

Vīrs solījis – kad atgriezīsies Latvijā, abas mājas pārrakstīs uz Daigas vārda bez jebkādām problēmām. Tomēr pērn 8. septembrī viņš vērsās Talsu tiesā ar prasību par šķiršanos. “Tiesas sēdes visu laiku atliek, viņš melo, ka mums vispār nav ko dalīt,” teic Daiga.   

Mājas uz vīratēva vārda

Kabiles mājas “Sonātes” ir pārrakstītas uz vīratēva Jura Trokšas vārda, bet viņš tajās neesot ieguldījis ne centa, jau pērkot no bijušās īpašnieces. “Es esmu no “Sonātēm” izlikta, mēs tur visu laiku dzīvojām, kopš 2021. gadā atgriezāmies no Anglijas. Es ļoti uzticējos, nekad nedomāju, ka ģimenē var notikt šāda netaisnība. Kad sākās tiesvedība, notika īsts terors. Visu laiku uz “Sonātēm” nāca vīra vecāki, mani regulāri filmēja, stāvēja pie žoga ar kamerām,” apgalvo Daiga, kura iesniegusi vairākas reizes prasību Kurzemes apgabaltiesā – lai Artūra vecāki viņai netuvojas, jo notiek emocionālā vardarbība.

“Kopš pagājušā gada septembra, kad tiesai iesniegta prasība par laulības šķiršanu, pirmajos divos mēnešos katru dienu man mājās bija policija. Advokāte ar visām bildēm, pierādījumiem sūtīja iesniegumus tiesai, visu noraidīja, bet es tikai maksāju. Par tiesām un advokātiem kopā jau esmu samaksājusi apmēram 4500 eiro, bet vēl pilnīgi nekas nav pakustējies uz priekšu. Es maksāju, bet visu noraida,” nopūšas Daiga.

Artūrs esot iesniedzis tiesā pieteikumu, lai dzīvesbiedri izliek no mājas. “Tā māja, kur viņam pat nepieder smilšu graudiņš, kur nav ieskrūvējis nevienu skrūvīti! Kad es pārvācos, viņi pat uzrakstīja policijai ziņojumu, ka es esot aplaupījusi viņu māju. Jā, man ir pierādījumi par visu, ko esmu tur ielikusi, arī veļasmašīnas, ledusskapji un cita sadzīves tehnika ir pirkta Anglijā. Šķiršanos visu laiku pārliek, jo es līdz tai netieku, kamēr nav sadalīta manta. Daudzi cilvēki, mani draugi un paziņas zina šo samilzušo situāciju un bieži palīdz pieskatīt dzīvniekus, lai kaut kas atkal nenotiktu,” teic sašutusī sieviete.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu

Tomēr Daiga ir spiesta atzīt – lai arī kurš būtu pircis īpašumu un ieguldījis tajā naudu, īpašnieks ir tas, kura vārds ir ierakstīts Zemesgrāmatā. “Taču es esmu maksājusi visus maksājumus līdz pēdējam centam, un tiesa pat neizlasa šos dokumentus! Esmu daudzas reizes tiesā sniegusi prasību, lai uzliek arestus īpašumiem, lai viņi tos nevar pārrakstīt kādam citam.  Arī tas viss tiek noraidīts,” Daiga ir izmisumā.

Ir ne tikai nekustamā manta, bet arī zirgi, par kuriem sirds sāp visvairāk. “Jau vairāk nekā septiņi mēneši pagājuši, kopš iesniedzu tiesā pieteikumu par zirgiem, lai tos atzītu par manu īpašumu un es dzīvniekus varētu droši pārvietot. Zirgi šobrīd vienalga ir pie manis, paslēpti, drošībā, par viņiem rūpējas. Uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt tā, ka tiesu lietas par bērniem un dzīvniekiem izskata pirmās, tie nevar gaidīt ilgus mēnešus. Viņi taču ir visneaizsargātākie!”

Daiga arī atklāj, ka vīrs bērniem kopš pērnā gada septembra, kad iesniegts laulības šķiršanas pieteikums, uzturlīdzekļos ir samaksājis... 14 eiro. “Viņš nemaksā, bet pārsūdz. Tiesa no oktobra piešķīra, ka vīram man jāmaksā alimenti. Viņš bērniem nav devis pilnībā neko, arvien jauni apmelojumi. Ar tiesas lēmumu Artūrs man nevar tuvoties, bet viņš to dara. Vīrs mani vajā tāpat kā viņa vecāki, terorizē. Man šis viss atgādina skandalozo Rūsiņa lietu, maksāju naudu par tiesu, lai es iegūtu aizsardzību, neko nedabūju, un policija neko nedara,” sašutusi ir Daiga.

Artūrs un abu pušu advokāti no komentāriem “Likumam un Taisnībai” atteicās.

Izmantota uz pilnu klapi

Savu viedokli lūdzām izteikt Maiju Vītolu, ilggadēju Daigas draudzeni.

“Es visu situāciju zinu jau no Anglijas laikiem. Kad tur Artūram atkal kāds no parādu piedzinējiem uzplijās, viņš nedaudz pastrādāja un pēc tam neko nedarīja, pārsvarā sēžot mājās. Kad viņam kaut ko pateica darba sakarā, tikai nošņācās: priekš kam man jāstrādā, Daiga audzē suņus un kaķus, vai tad nauda negrozās? Tas jau tolaik bija kā sava veida signāls, kurā Daiga neieklausījās. Viņai uz acīm bija rozā brilles. Speciāli Artūrs svešu cilvēku vai manā klātbūtnē neaiztika fiziski, bet aizskāra ar ņirdzīgiem vārdiem.”

Vaicāta, ko zina par īpašumiem, Maija zina klāstīt priekšvēsturi: “Artūrs visu laiku braukāja uz Latviju un rosināja: Daiga, mums vajag! Labi, lai tiek! Viņš it kā domāja par nākotni, par pārcelšanos uz Latviju. Pagaidām uzrakstīšot mājas uz vecāku vārda. Bet kāpēc uz viņu vārda? Artūrs bija izzondējis reemigrācijas programmas. Piemēram, ja tu brauc ar ģimeni, tad valsts nāk pretī ar kaut kādiem atvieglojumiem izpirkt arī māju. Daiga visam tam piekrita, jo viņai neviens neteica, ka pašai vairs nedos. Atbrauks, visu nokārtosim, ko tu uztraucies? Un, no vienas puses – kā var vīram neuzticēties?”

Draudzene arī atklāj, ka Daiga nomaksājusi dažus Artūra parādus par elektrību, zemi un citus. “Mums bija atklāta saruna, un draudzene man pateica, ka arī vīra vecākiem rēķinus apmaksājusi. Viņa uz pilnu klapi tika izmantota un reiz man sūdzējās: atkal kārtējais rēķins, parādsaistības nāk no Latvijas! Nezinu, kur ņemt naudu!

Kad Anglijā paziņas padzirdēja par Daigas lietām, visi bija šokā! Kad aizbraucu pie viņiem uz Kabili, teicu Artūram: ja nevarat sadzīvot, atstāj Daigai šo māju, paņem sev pārējos īpašumus! Nē! Saku: tad pārdod un naudu sadali uz pusēm! Nē, tas viss būs mans! Viņi bija iedomājušies, ka visu laiku varēs uz Daigas rēķina dzīvot un uzdzīvot. Godīgi sakot, kad viņa aiztaisīja silei vāku, tad tagad iet vaļā visi stiķi un niķi!

Ja kādreiz Artūra paša māsa, kura dzīvo Anglijā, teica: Daiga, ņem bērnus un mūc no Artūra, tad tagad viņa bļauj virsū: ko tu gribi no mūsu īpašumiem? Ne jau es vienīgā, Anglijā dzīvo arī mani bērni, kuri daudz ko redzējuši. Tas nav tikai tā, ka es esmu Daigas pusē un viņu aizstāvu. To daudzi redzēja, kā Artūrs izturas. Viņš ir pliks un nabags, bet Daiga arī Anglijā izkaroja māju, ko ir diezgan grūti izdarīt iebraucējiem. Un vēl labā angļu rajonā. Bet Artūram nekas nebija labs, interesēja tikai atpūta, izklaides, apkārtklīšana. Nē, bērnus viņš neapbižoja, rokas nepalaida, bet Daigu emocionāli sagrāva.”

Vīratēvs neko pārrakstīt negrasās

Juris Trokša, Artūra tēvs:

“Doma man ir tikai viena – Daiga ir krāpniece. Ja reiz viņai ir pilnīgi viss, kā pati stāsta, kāpēc notiek tiesvedības, kāpēc es vēl nesēžu cietumā? Ja viņai viss ir, kāpēc velk garumā, kāpēc neko nekārto, kāpēc bērni ir pa vidu, kāpēc viņi tiek spīdzināti? Man grūti pateikt, kas viņai zem ādas, velk garumā, un tur ir tikai kaut kādas naudas zaudēšanas. Šķiršanās lieta velkas joprojām.

Viņa man atklāti pateica, ka šķiršanās lietu es nesagaidīšot, kamēr nepārrakstīšu īpašumus uz dēla vārda, lai viņa šķiroties varētu sadalīt mantu uz pusēm. Es netaisos neko ne rakstīt, ne pārrakstīt. Viņa teica: kamēr nepārrakstīs, vilkšot garumā visu tiesas lietu. Man arī advokāts atzina, ka varbūt piecos gados viss sakārtosies. Ātrāk lai nemaz necerot – kamēr apelācijas, visādas pārsūdzības. Lieta ir ļoti smaga.”