Skolu budžeti zem lupas: gandrīz trešdaļai nemainīgs finansējums mācību līdzekļiem
Gandrīz trešdaļai Latvijas skolu šogad finansējums mācību līdzekļiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījies, 4,4% skolās tas ir samazinājies, bet 38,7% – palielinājies, liecina izglītības iestāžu vadītāju aptauja, ko veikusi izdevniecība "Skolas Vārds".
11,7% no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka viņiem nav precīzas informācijas. Atsevišķās skolās budžets mācību līdzekļiem nav mainījies kopš 2007.gada. Aptaujā noskaidrots arī, ka skolas strādā ar vidēji desmit gadus veciem mācību materiāliem.
Izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva skaidro, ka aptaujas rezultāti uzskatāmi apliecina, cik nevienmērīga ir finansējuma dinamika mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Lai gan gandrīz 39% skolu ziņo par pieaugušu finansējumu, gandrīz trešdaļa joprojām saskaras ar nemainīgu finansējuma apjomu, un tas apgrūtina mācību līdzekļu nodrošināšanu atbilstīgi mūsdienu prasībām.
"Īpaši satraucoši ir tas, ka vairākās skolās joprojām tiek izmantoti materiāli, kas ir vidēji desmit gadus veci, - tas var radīt būtiskus izaicinājumus pilnveidotā satura apgūšanā. Ja pedagogiem nākas pielāgot mācību līdzekļus, kas izdoti pirms desmit gadiem, tas ne tikai apgrūtina viņu darbu, bet arī var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti," uzskata Brenčeva.
Izdevniecības aptauja atklājusi, ka dažas skolas atsevišķos mācību priekšmetos izmanto pat 1995.gadā izdotus mācību līdzekļus, citas strādā tikai ar jaunajam izglītības standartam atbilstīgiem materiāliem. Daudzi respondenti norāda uz ilgstoši nemainīgu finansējumu, kas liecina par stratēģiskas plānošanas trūkumu ilgtermiņā.
Aicināti izvērtēt mācību līdzekļu pieejamības ietekmi uz pedagogu darbu un izglītības kvalitāti, skolu vadītāji aptaujā minējuši vairākus aspektus, uzsverot, ka novecojušu mācību materiālu dēļ pedagogiem ievērojami vairāk laika jāvelta sagatavošanās procesam, savukārt daži pedagogi ir spiesti paši izstrādāt papildmateriālus, un tas ietekmē darba slodzi. Skolu vadītāji norāda, ka digitālo materiālu pieejamība palīdz, tomēr to ieviešana ne vienmēr ir konsekventa un pietiekama.
Ierobežota finansējuma apstākļos izglītības iestādēm nākas rūpīgi izvērtēt, kurus mācību līdzekļus iegādāties un kurus - ne. Skaidrojot, kā parasti tiek izdarīta izvēle, vairumā skolu norāda, ka visbiežāk balstās uz skolotāju ieteikumiem un nepieciešamības izvērtējumu.
Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024.gada novembrī, piedalījās 300 izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas.
Kā vēstīts, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina 2025.gada valsts budžetā rast papildu 14 miljonu eiro finansējumu mācību līdzekļu iegādei.
Mācību līdzekļu pieejamība katram skolēnam visos mācību priekšmetos jeb pilns mācību līdzekļu komplekts ir pamats kvalitatīvai mācību satura apguvei. LDDK uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solītais finansējuma palielinājums mācību līdzekļu iegādei 2025.gada budžetā nav pietiekošs, kā arī ir nesaprotami atspoguļots valsts budžeta projektā.
LDDK aicina rast 14 miljonu eiro papildu finansējumu, lai tādā veidā valsts izpildītu likumā sev noteikto pienākumu nodrošināt katru bērnu ar viņam nepieciešamo mācību līdzekļu komplektu un ilgtermiņā veicinātu mācību sasniegumu paaugstināšanos.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka darba devēji grib paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavos darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Lai tas izdotos, divi izšķiroši priekšnosacījumi kvalitatīvai izglītībai ir meistarīgi skolotāji un mācību saturam atbilstoši mācību līdzekļi.
Finanšu ministrijas (FM) veidotajā likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" ir norādīts, ka 2024.gadā kopējais finansējums mācību līdzekļu iegādei bija 9,43 miljoni eiro un 2025.gadā plānotais finansējums ir 9,48 miljoni eiro, tātad par 0,53% vairāk. Tātad, IZM un FM sniegtā informācija nesakrīt vai arī nav pietiekami izskaidrota, akcentē LDDK.
Tāpat ir būtiski nošķirt skolēnu mācību līdzekļus no metodiskajiem materiāliem, tā novēršot risku izplatīties maldiem par katram no mērķiem paredzētā finansējuma apmēru un avotiem.
Skolēnu mācību līdzekļus, tostarp grāmatas, darba burtnīcas, mācību procesā izmanto skolēni, un šim mērķim finansējumu aprēķina un no valsts budžeta piešķir par katru skolēnu. Savukārt, metodiskos materiālus mācību procesā izmanto pedagogi, un to izstrādei piešķirts finansējums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem - kopā 9,5 miljonu eiro apmērā līdz 2028.gadam.
LDDK norāda, ka par IZM solīto summu skolēna mācību līdzekļu iegādei būs iespējams iegādāties mācību līdzekļus katram skolēnam vienā līdz divos mācību priekšmetos, tomēr skolēni apgūst sešus līdz divpadsmit dažādus mācību priekšmetus gadā, un to apguvei nepieciešamas ne tikai grāmatas, bet arī darba burtnīcas un cita veida materiāli.
LDDK aprēķini par papildus nepieciešamo finansējumu balstās pieejamos datos par skolēnu skaitu valstī, mācību līdzekļu vidējām izmaksām un pašvaldību pieredzēm par to, kā tiek izlietots piešķirtais finansējums. Minētā 14 miljonu eiro papildu finansējuma atrašana paredzētu pilnu mācību komplektu iegādi visos izglītības līmeņos visos mācību priekšmetos visiem izglītojamajiem.
Stabils, prognozējams un pietiekams finansējums mācību līdzekļu iegādei veicinātu arī aktīvāku izdevniecību iesaisti mācību materiālu izstrādē, palielinot to pieejamību kopumā, akcentē LDDK.
Vienlaikus LDDK rosina atbildīgajām ministrijām un Saeimai rast finansējumu gan, lai palielinātu uz vienu skolēnu piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei, gan izveidot valsts autoru komandu, kas izstrādātu pilnvērtīgus mācību komplektus prioritārajos mācību priekšmetos un attiecīgi izdevniecības ar zemākajām izmaksām nodrošinātu šādu mācību grāmatu izdošanu.
