Tiesībsargs rosina klasificēt grāmatas pēc piemērotības lasītāja vecumam
Pirms pusgada Tiesībsarga birojs Labklājības ministriju aicināja rast veidu, kā klasificēt grāmatas, norādot lasītāju vecumu, kam tās piemērotas, lai bērnu rokās nenonāk erotisks vai pornogrāfisks saturs. Taču jautājums iestrēdzis. Pusgada laikā kopš Tiesībsargs vērsās ministrijā ar šādu aicinājumu, nekas nav darīts. Kāpēc tā un vai grāmatniecības nozare vispār atbalstītu šādu iniciatīvu, skaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”.
Iecerei marķēt grāmatas, kājas aug no četriem izdevumiem, kas pērn raisīja plašas diskusijas. Grāmatnieku ieskatā nekā bērniem nepiemērota tajās nav, bet, ņemot vērā diametrāli atšķirīgus viedokļus, Tiesībsargs nolēma rīkoties. Lai reaģētu uz Tiesībsarga rosinājumu klasificēt grāmatas pēc piemērotības vecumam, būtu jārīko plaša diskusija ar grāmatniecības un bērnu tiesību nozarē iesaistītajiem un jāveic grozījumi tiesību aktos. Labklājības ministrijai, kurai tas ir uzdots, pagaidām neesot ne naudas, ne cilvēkresursu, lai to paveiktu.
“Lai noteiktu, kāds saturs ir piemērots konkrētam vecumposmam, ir jāveic profesionāls novērtējums. Šāda novērtējuma veikšanai papildu resursi Labklājības ministrijas budžetā nav pieejami. Pašlaik nepietiekamu cilvēkresursu dēļ šis darbs un jautājuma virzības koordinācija, iesaistot un uzrunājot citas atbildīgās ministrijas, ir aizkavējies, bet darbs pie šī notiks jau nākamā gada sākumā,” komentē Ilze Kurme, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore.
Jau paredzams, ka šo jautājumu vērtēt aicinās arī grāmatu izdevējus. “Tieši šis konkrētais gadījums, kurš ir izraisījis šo vēlmi, manuprāt, ir stipri politizēts un nepamatots. Tāpēc, ka daudz kas no tā, kas tiek pasniegts kā erotizēts saturs, faktiski ir absolūti izrauts no konteksta. Ja cilvēki būtu izlasījuši šīs grāmatas no vāka līdz vākam, tad šādi jautājumi vispār nerastos,” uzskata Renāte Punka, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas priekšsēdētāja.
Literatūras krājuma veidotājs - Latvijas Nacionālā bibliotēka - no komentāriem atturas līdz būs skaidrs, kā marķēšana varētu notikt, norādot uz atklāto vēstuli, ko publicēja jau pagājušajā gadā, kad uzplaiksnīja šī diskusija. Tajā piesaukti virkne Latvijas un Eiropas mēroga tiesību aktu, kas atgādina par vārda brīvību, cenzūras aizliegumu un brīvu informācijas plūsmu.
