“Latvijā jārunā latviski!”- argentīnietis Klaudio Rivera iemīlējis Latviju un te jūtas kā savējais

Lai gan jau vairāk nekā 15 gadus Klaudio darbojas izglītības nozarē un māca ekonomikas zinības, līderību un karjeras attīstības kursus Latvijas un ārvalstu jauniešiem, uz Latviju viņu atveda cits izglītības veids un sociālais darbs. Argentīnā iesaistījies katoļu baznīcā, Klaudio ir aktīvs starptautiskās organizācijas Opus Dei biedrs, kas organizē dažādas aktivitātes, nometnes, pieredzes apmaiņas un izglītības braucienus katoļu jauniešiem visā pasaulē, lai palīdzētu tiem, kas vēlas uzlabot savu garīgo dzīvi un rast atbildes par dzīvi un ticību. Tieši Opus Dei ietvaros Klaudio saņēma piedāvājumu doties uz Latviju brīvprātīgajā darbā, un viņam ļoti iepatikās ideja, ka viņam būtu iespējams redzēt neatkarīgas valsts attīstību pēc Padomju Savienības sabrukuma. “Man likās, ka valsts atveseļošanās process būs ļoti interesants un te būs daudz, ko darīt,” un Klaudio atzīst, ka nemaz nav kļūdījies.

Pirmoreiz Klaudio nonāca Rīgā 2004. gada jūnijā – pavisam neilgi pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. Tā kā Klaudio senči ir itāļi, kas emigrējuši uz Argentīnu, Eiropa viņam nebija pavisam sveša. Klaudio ģimenei viņa pārcelšanās uz otru pasaules malu nebija liels šoks. “Manai ģimenei dzīve divos dažādos kontinentos nekad nav likusies kaut kas neiespējams – galu galā viņi paši bija emigrējuši no Itālijas uz Argentīnu,” Klaudio attrauc. Viņa brālis jau plānoja pārcelties uz Dienvidkoreju, tādēļ ģimene jau bija pieradusi pie idejas, ka dēli būs visādās pasaules malās.

Sākotnēji nebūt nebija līdz galam plāna palikt Latvijā uz dzīvi, taču dažādu apstākļu sakritības un iespēju rezultātā liktenis bija lēmis, ka Klaudio jāpaliek. “Es Rīgā jūtos ļoti labi, un man ir bijušas ārkārtīgi daudzas interesantas iespējas, ko izmantot profesionālajā vidē,” viņš stāsta. Pakāpeniski no baznīcas dzīves Klaudio nonāca spraigajā Latvijas jaunuzņēmumu vidē, sākumā iegūstot grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā, pēc tam arī iegūstot doktora grādu Latvijas Universitātē un strādājot par startup konsultantu. Iepriekš Argentīnā Klaudio bija ieguvis finanšu bakalaura grādu un strādājis par revidentu, tāpēc ciparu pasaule viņam nebija sveša. Ap 2005. gadu jaunuzņēmumu nozare Latvijā sāka strauji attīstīties. Taču jaunuzņēmumu pasaule ir ļoti dinamiska, pat nogurdinoša, un Klaudio sapratis, ka viņš nekad nav līdz galam sajuties kā startup cilvēks – viņu vairāk saista iespēja iedvesmot un mācīt citus. “Ar izglītības palīdzību ir iespējams pasaulei pievienot ļoti daudz papildu vērtību un palīdzēt cilvēkiem.” Tāpēc viņš izlēma pievērsties jauniešu izglītošanai. Klaudio salīdzina darbu izglītības nozarē kā no kalna virsotnes lejā krītošu sniegu – lektoram ir iespēja iedvesmot un iemācīt daļu cilvēku, tad viņi tālāk iedvesmo nākamos, kamēr beigās efekts ir milzīgs.

Par to, vai mācīties latviešu valodu, Klaudio neesot domājis ne mirkli – jāmācās, un viss! Ne tikai komunikācijas labad, bet arī tāpēc, lai līdz kaulam saprastu kultūru un rādītu labu piemēru pārējiem.  “Ja tu nerunā viņu dzimtajā valodā, cilvēki neatveras un tu nevari sadraudzēties,” viņš atzīst. Divus trīs gadus mācījies kopā ar privātskolotāju, taču paralēli visu laiku meklējis iespējas runāt un draudzēties ar vietējiem, lai valodu praktizētu, – nebijis laika, lai vairākus gadus pavadītu, cītīgi ejot uz valodu kursiem. Privātstundas vainagojās panākumiem, jo jau 2008. gadā, četrus gadus pēc ierašanās Latvijā, Klaudio latviski sāka pat vadīt lekcijas. “Nezinu, vai sākumā viņi saprata visu, ko es teicu, bet dažus gadus vēlāk noteikti jau visu varēja saprast,” viņš smejas. Latviešu valoda varot likties sarežģīta cilvēkiem, kas vispār nav pazīstami ar citādu gramatisko uzbūvi un deklinācijām. Taču Klaudio papildus itāļu un spāņu valodai prot arī latīņu valodu, kas ļoti atvieglojusi latviešu valodas mācīšanos. “Galvenais vienmēr ir izprast gramatisko struktūru. Ja valodā saproti to, tad viss pārējais nemaz nav tik sarežģīti. Turklāt izruna ir ļoti vienkārša – kā rakstīts, tā arī runā.” Viņš gan atzīst, ka Latvijā cilvēki arī ļoti labi runā angliski un līdz ar to iebraucējiem ir grūtāk atrast iespēju runāt latviski.

Lai gan esam pilnīgi otrā zemeslodes pusē, Klaudio atzīst, ka latviešiem ir arī šis tas kopīgs ar argentīniešiem. Tomēr atšķirību esot vairāk – latvieši, piemēram, esot daudz konservatīvāki savas ilgās vēstures un kultūras dēļ. “Dabiski, ka sabiedrība, kas ir veidojusies vairāku simtu gadu garumā, ir konservatīvāka nekā imigrantu veidotās valstis, kā ASV, Austrālija vai Argentīna. Maniem vecvecākiem vajadzēja vairāk riskēt, veidot savus uzņēmumus un integrēties jaunā zemē,” Klaudio stāsta, uzsverot, ka latvieši ir daudz stabilāki savos uzskatos un pieejās. Taču jautājumā par sievietes lomu sabiedrībā Latvija ir daudz progresīvāka – Argentīnai vēl aizvien ir vieta izaugsmei, lai sievietēm būtu vairāk iespēju un svarīgāku lomu sabiedrībā.

Klaudio gan ir skeptisks par stereotipu, ka Dienvidu puslodes cilvēki esot draudzīgāki par Ziemeļu puslodes cilvēkiem – tās draudzības vienkārši ir pilnīgi atšķirīgas. “Tu vari ierasties Argentīnā, un jau nākamajā dienā vietējie tevi aicinās ciemos. Te tas tā nenotiek, taču draudzības ir daudz stabilākas. Ja tu kļūsti par draugu, tu tāds arī paliec uz visiem laikiem.” Līdzīgu tendenci varot novērot arī sabiedrībā un valsts pārvaldē kopumā. Pat ja lēmumi varbūt reizēm šķiet pieņemti pārāk lēni un problēmas risinātas nesteidzīgi, Latvijā tās tiks atrisinātas kārtīgi un pamatīgi. Tajā pašā laikā ir liela atšķirība, kā latvieši un argentīnieši uztver likumus un aizliegumus, – latvieši ievēro visu līdz pēdējai niansei, kamēr argentīniešiem katrs likums ir vairāk kā ierosinājums vai ieteikums.

Runājot par latviešu tradīcijām, Klaudio ļoti lepojas ar dziesmu un deju svētkiem, un video no tiem viņš ar prieku rādot visiem saviem ārzemju draugiem. “Tas ir unikāls pasākums! Par to nav jautājumu! Gribu, lai cilvēki redz, kāds ir mūsu vienotais spēks,” viņš ar lepnumu saka. Liels pārsteigums esot bijis arī hokejs, par kura spēles principiem pirms ierašanās Latvijā viņam bijusi tikai aptuvena nojausma un esot bijis pagrūti izsekot mazajai ripai uz laukuma.  Latviešu virtuvi, ja neskaita šašliku, gan Klaudio nosauc par viegli īpatnu – pie zupām, sevišķi aukstajām, esot bijis grūti pierast, taču tagad viņš ir sadraudzējies arī ar tām. Klaudio ar prieku arī piedalās rudens un pavasara talkās, izbaudot kopābūšanu un laika pavadīšanu pēc talkas. “Man Latvija šķiet ļoti skaista – Rīgā ir daudz parku, turklāt 20 minūšu laikā no Rīgas centra var nonākt mežā!” viņš saka un piemetina, ka šarmanti un kopti viņam liekas arī mazie ciematiņi, kas atrodami visur Latvijā.

Savas atšķirības ir arī svētku svinēšanā. Ziemassvētki esot skaisti gan sniegotā Latvijā, gan saulainā Argentīnā, tāpēc ik pa pāris gadiem Klaudio cenšas pavadīt Ziemassvētkus arī dzimtenē. Latvijas Ziemassvētkiem gan piemītot īpaša ziemas romantika, arī baznīcas esot pilnas ļaužu un skaistu koru dziedājumu. “Koriem Latvijā patiešām ir cits līmenis. Es domāju, ka tie noteikti ir vieni no labākajiem koriem pasaulē,” viņš piebilst. Klaudio vismaz reizi gadā tiekot arī uzaicināts uz kādām latviešu kāzām, tāpēc viņam ir bagātīga kāzu paražu salīdzināšanas pieredze. Interesanti, ka pie karstasinīgajiem argentīniešiem šis pasākums esot gaužām vienkāršs. Piektdienā sarakstās, sestdienā salaulājas baznīcā, tad paēd vakariņas ar tuvākajiem radiem un draugiem, un visi pa mājām. Latvijā toties pēc kārtīgām kāzu svinībām pat viesiem prasās pēc atvaļinājuma.

Runājot par citu iebraucēju integrāciju un Latvijas demogrāfijas uzlabošanu, Klaudio uzskata, ka Latvija ir burvīga vieta darbam un palikšanai uz dzīvi, tas tikai jādara zināms arī pārējiem. “Latvijai ir potenciāls arī ārzemniekiem – gan darba, gan veselības, gan drošības aspektā ir, ko piedāvāt,” viņš atzīst. Tikai jārāda pozitīvie integrācijas piemēri, jāmotivē cilvēkus palikt un jāiedrošina mācīties valodu. Klaudio sevišķi uzsver, ka valodas apguves iespējas jāpiedāvā pat apmaiņas studentiem, kas atbraukuši kaut vai tikai uz vienu semestri. Arī viens semestris var būt liktenīgs pagrieziena punkts, un valodas apguve ir labs aizmetnis, kā cilvēkam palīdzēt iemīlēt Latviju vēl vairāk.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "“Man nav šaubu – Latvijā jārunā latviski!”– argentīnietis Klaudio Rivera" saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.