"Daudzus mans lēmums ir pārsteidzis" - mācītājs Vitkus pamet amatu, jo vēlas laulāties ar mīļoto sievieti

Par savu lēmumu Gintars Vitkus informējis sociālajos tīklos:

Dārgie draugi,
pēc vairāku mēnešu klusēšanas vēlos izskaidrot savu pašreizējo situāciju.
Es aizeju no Jēzus sadraudzības un priesterības. Šīs atkāpšanās iemesls ir mans lēmums dzīvot laulībā ar mīļoto sievieti.

Es atkāpjos, sirdī sajūtot dziļu pateicību par gadiem, kuros, pēc jaunībā  pieredzētās garīgās apgaismības un atbildot uz saņemto aicinājumu, kalpoju Dievam un cilvēkiem kā jezuītu priesteris. Tajā laikā piedzīvotā mīlestības pārpilnība Dieva tuvumā mani aicināja lielā devībā atbildēt un neaprobežoties tikai ar pieciem gadiem ārsta darbā. Dodot celibāta solījumus un vēlāk vairākkārt tos atjaunojot, es patiesi izlēmu visu savu dzīvi saistīt ar Jēzus sadraudzību. To darīju no sirds, veltot visus savus spēkus Evaņģēlija ideālu īstenošanai Lietuvas sabiedrībā, kura devās pa brīvības ceļu.

Dievs vienmēr ir bijis dāsns pret mani un beidzot mani apveltījis ar mīlestību pret sievieti, kura man palīdz vēl dziļāk izprast savu cilvēcību, vēl dāsnāk atvērties dzīvei un tiekties uz piepildījumu. Tas arī noteica manu lēmumu lūgt, lai tieku atbrīvots no mūka solījumiem un sakramentālās celibātās priesterības.

Viens no Sv. Ignācija garīguma principiem - Magis (vairāk), aicina arvien dziļāk atvērties mīlestībai un meklēt veidus, kā labāk kalpot Dievam un cilvēkiem. Es vēlos sekot šim principam arī nākotnē.

Es lieliski saprotu, ka mans lēmums daudzus pārsteidzis, un dziļi nožēloju, ka dažus tas ir saniknojis un pievīlis.
Es pateicos Dievam par šiem gadiem un visiem cilvēkiem, ar kuriem vairāk nekā 35 gadus kopīgi veidojām ticības kopību. Īpašu pateicību izsaku saviem garīgā ceļa biedriem jezuītiem, brāļiem priesteriem, Dieva svētītajiem, Kauņas jezuītu ģimnāzijas un citu ar cilvēka audzināšanu saistīto kopienu dalībniekiem. Es vēlos arī nākotnē saglabāt sadarbību ar jezuītiem un kalpot Kristus un Viņa Baznīcas ideāliem.

Citādā veidā nekā līdz šim. Kopā ar mīļoto sievieti."

Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (latīņu: Societas Jesu), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domu biedru grupas Ignācija no Lojolas vadībā. Jezuītu darbības iesākumi Latvijā sākās līdz ar Livonijas kara beigām un Latvijas teritorijas iekļaušanu Polijas-Lietuvas valstī. 

Jezuīti Latvijā

Tas arī noteica Latvijas jezuītu ciešo sadraudzību jeb vienotu kopību ar Lietuvas ticības brāļiem, jo jezuītisma kustība Latvijā ienāca tieši no dienvidiem – Polijas-Lietuvas valsts teritorijas. Savulaik Jēzus biedrības darbība skāra visu Latvijas teritoriju - viņi dibināja misijas. Savukārt pilsētās, jo īpaši protestantiskajā Rīgā, attieksme pret šo kontrreformācijas spēku pārsvarā bija nelabvēlīga. Kopš ierašanās 1582. gadā ordeņa darbība koncentrējās ap Rīgu, vēlāk, līdz ar Cēsu bīskapijas nodibināšanu, pieņēmās spēkā visā Vidzemē, bet vēlāk koncentrējās galvenokārt Latgalē kā Polijas-Lietuvas valsts teritorijā. 1585. gadā jezuīti publicēja katehismu „Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems”, kas ir senākā saglabājusies grāmata latviešu valodā.

1587. gadā Reformācijas izraisīto Kalendāra nemieru laikā jezuītus no Rīgas padzina, ordeņa īpašumus konfiscēja un viņi devās bēgļu gaitās uz Polijas-Lietuvas valsti. 1591. gadā ar Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda III pavēli Rīgā atjaunoja jezuītu kolēģiju. Savukārt pēc 30 gadiem - 1621. gadā - Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs izveidoja Zviedru Vidzemes provinci ar luterismu kā valsts atbalstītu konfesiju un tika slēgta jezuītu kolēģija Rīgā. 1710. gadā, saskaņā ar Rīgas padošanās Akorda punktiem, katoļiem tika dota zināma ticības brīvība. Jezuītiem bija atļauts no Jelgavas braukt uz Rīgu noturēt dievkalpojumus pilsētā un 1723. gadā ordenis atkal guva iespēju izveidot mītni Rīgā. 1753. gadā Viļņas Jezuītu akadēmijas tipogrāfija laida klajā pirmo līdz šim pazīstamo latviešu grāmatu latgaliešu dialektā. Tas bija 117 lappušu biezs Evaņģēliju krājums. Savukārt 1755. gadā jezuītu darbību Rīgā atkal aizliedza un to atjaunoja tikai 19. gadsimta sākumā.

2014. gadā Lietuvas–Latvijas jezuītu province iegādājās māju Rīgā, Bieriņu rajonā, kur tika atvērta jezuītu rezidence. Šo misiju sāka lietuvietis Aļģimants Gudaitis, bet pēc gada tai pievienojās polis Tadeušs Ciesļaks, kurš pārcēlās no Romas, un latvietis Jānis Meļņikovs. Tēvs Gintars Vitkus no Lietuvas uz Rīgas kopienu tika nosūtīts 2019. gadā. Savukārt 2021. gadā tai pievienojās vēl viens latvietis – Ivars Juhņevičs, kurš atgriezās no studijām Polijā un Romā.