"Vīrieši šķiršanos pārdzīvo četras reizes smagāk nekā sievietes," atklāj krīzes tālruņa projektu vadītāja Kristīne Circene

Kristīne krīzes centram "Skalbes" kā brīvprātīgā pievienojās 2019. gadā un divu gadu laikā pavadīja vairāk nekā 200 stundas kā tālruņa konsultante, sniedzot atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri nonākuši dažādās krīzes situācijās. "Sākotnēji es vēlējos saprast, kā tas ir, un vai es vispār šādu darbu varu darīt. Tobrīd studēju psiholoģiju, un mani kolēģi atklāja, ka viņiem "Skalbēs" bijusi pozitīva pieredze, un šis darbs iemāca ne tikai klausīties, bet arī sadzirdēt," atklāj Circene.

Kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, ātri vien kļuva skaidrs, ka iedzīvotājiem radusies pastiprināta nepieciešamība pēc psihoemocionālā atbalsta. Tāpēc 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots ES vienotais krīzes tālrunis 116123, kurā Circene kļuva par projekta vadītāju Latvijā.

Cilvēki nekad nav jutušies tik vientuļi kā tagad

"Ir tāds teiciens, ka cilvēki nekad nav bijuši tik savienoti [ar sociālajiem tīkliem, aplikācijām utt.] kā šobrīd, tomēr nekad nav jutušies arī tik vientuļi," norāda Circene, skaidrojot, ka vientulība ir problēma, no kuras Latvijas iedzīvotāji cieš visbiežāk. "Pēdējo 3 gadu statistika liecina, ka vienā trešdaļā zvanu parādās raizes par vientulību. Ar to saskaras 59 % sieviešu un 41 % vīriešu. Tas ir ļoti daudz," atzīst Kristīne.

"Emocionālā atbalsta nozīme mūsdienu sabiedrībā ir neatsverama. Dažkārt pietiek, ja cilvēks sarunā ar mums atrod kaut nelielu cerības stariņu, kas viņam var palīdzēt turpināt cīņu ar savām grūtībām un atrast spēku rītdienai," skaidro krīzes tālruņa vadītāja.

Viņa norāda, ka "vīrieši uz krīzes tālruni vairāk zvana vecumā pēc 35, bet sievietēm konkrētu vecumposmu izdalīt ir grūti." Tomēr kopumā pēc atbalsta pie konsultantiem griežas visdažādākie cilvēki. "Zvana, piemēram, studenti, kas atbraukuši no ārzemēm un kuriem ir nepietiekams emocionālais atbalsts. Zvana arī jaunās māmiņas, kas audzina bērniņus. Tāpat arī strādājošie vai pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki," vēsta Circene.

Vīrieši šķiršanos pardzīvo četras reizes spēcīgāk par sievietēm

Speciāliste uzsver, ka cilvēki saskaras ar visdažādākajām sociālajām problēmām – attiecību problēmām, atkarībām, vardarbību un arī pašnāvības risku. Un, lai gan šīs problēmas piemeklē abu dzimumu iedzīvotājus visos vecuma posmos, balstoties uz statistikas rādītājiem, iespējams noteikt atsevišķas tendences, kas vairāk nomāc sievietes, un kas – vīriešus.

"Runājot par attiecībām, vīrieši laulības vai romantisko attiecību šķiršanu pārdzīvo četrreiz smagāk nekā sievietes un pēc šķiršanās ar vientulību saistītu depresīvu stāvokli piedzīvo 1,6 reizes biežāk nekā sievietes. Tajā pašā laikā vīrieši ir divarpus reizes mazāk atkarīgi no attiecībām nekā sievietes, kas ir pretrunā ar negatīvo šķiršanās ietekmi, ko esam apkopojuši."

Tāpat vīrieši deviņas reizes biežāk cieš no alkohola atkarības, īpaši pēc 35 gadu vecuma. Savukārt sievietes vairāk saskaras ar finansiāla rakstura problēmām, jo viņas bieži uzņemas papildu rūpes par bērniem, vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem. Tāpat sievietes pusotru reizi vairāk cieš no emocionālas vardarbības nekā vīrieši.

Reizēm cilvēki stāsta tādas lietas, par kurām nevar klusēt

Krīzes tālruņa projekta vadītāja norāda, ka "cilvēki zvana katru dienu – ir tādi, kuriem pietiek ar vienu zvanu, bet ir arī, tā sauktie, pastāvīgie zvanītāji, kuriem nepieciešams atbalsts ikdienā." "Piemēram, mans pirmais saņemtais zvans bija 2019. gadā, un šis klients mums turpina zvanīt joprojām – viņam nepieciešams diezgan regulārs atbalsts," norāda Circene.

"Mēs ne vienmēr varam cilvēkam palīdzēt, bet tas, ko mēs varam izdarīt, ir viņu uzklausīt. Un, tā kā šis ir konfidenciāls un bezmaksas zvans, cilvēks var vismaz izrunāties par to, kas viņu nomāc un ar kādu situāciju viņš saskaras. Varbūt viņš pats šobrīd netiek galā, un, iespējams, sarunā atradīs kādu smilšu graudiņu, kas tajā brīdī viņam palīdzēs izturēt situāciju un, iespējams, mudinās nākotnē rīkoties. Risinājumi ne vienmēr ir vienkārši, jo situācijas ir daudz un sarežģītas, bet, iespējams, tieši uzklausīšana viņam dos spēku rītdienai."

Un, lai gan zvani ir anonīmi un konfidenciāli, reizēm konsultanti saskaras ar situācijām, par kurām nevar klusēt. "Šādos brīžos mēs atgādinām zvanītājam, ka viņam vai viņai nodarītais ir likumpārkāpums, par ko draud kriminālatbildība. Tāpat mēs informējam cilvēkus, kas cieš no vardarbības, ka tas, ko viņi piedzīvo, ir vardarbība. Ne visi saprot, ka tas, ko viņi piedzīvo, ir vardarbība," atklāj speciāliste.

"Mani visvairāk aizķer attiecības ģimenē."

Jautāta par to, vai cilvēku uzklausīšana ikdienā emocionāli neietekmē arī pašu konsultantu, viņa atbild noraidoši. "Krīžu konsultantiem jāiziet krīžu intervences apmācība un praktiskā apmācība pie tālruņa 20 stundu apjomā. Tikai tad viņi var pāriet pie vienotā krīžu tālruņa, kas nozīmē, ka tur tiešām strādā profesionāli kolēģi, kuri ne vien atpazīst dažādas situācijas, bet arī zina, kā rīkoties un kā cilvēkam palīdzēt."

"Reizēm ir tā, ka cilvēkiem spēcīgās emocijās un dusmās aizvainojumā rodas vēlme vainot arī konsultantu. Bet mēs esam speciāli apmācīti, kā rīkoties šādās situācijās, un ir liels gandarījums, kad izdodas novest arī izaicinošas un provokatīvas sarunas – kad klients sarunas laikā nomierinās, sāk apzināties savas emocijas un situāciju, kādā nonācis."

Ja pēc zvana mēs izjūtam smagas emocijas, cenšamies uzreiz to pārrunāt, pārstrādāt, un, ja bijusi tiešām smaga situācija, sniegt individuālu atbalstu mūsu kolēģiem. Gribētos gan teikt, ka tas notiek reti, bet dažreiz ir nepieciešams. Tāpat reizi mēnesī darbiniekiem ir supervīzijas, kurās viņiem iespējams gūt profesionālu palīdzību. Circene atklāj, ka viņu personīgi visvairāk aizkustina attiecības ģimenē un attiecības starp pieaugušajiem un bērniem. "Reizēm ir izaicinoši uzklausīt vecāku attiecības ar sākumskolas bērniem. Tāpat smagas mēdz būt sarunas ar vecākiem, kas jau ir pensijas vecumā un kuri tiek aizskarti."

Ir smagi ja cilvēks arī pēc sarunas veicis pašnāvību

"Ar pašnāvnieciskām domām pie mums vērsušās gan sievietes, gan vīrieši. 27 % vīriešu ar vientulības izjūtu ir apsvēruši pašnāvību, un 5 % arī mēģinājuši to īstenot. Toties sievietēm pašnāvības domas ir trīsreiz retāk sastopamas nekā vīriešiem, un viņas daudz retāk ir mēģinājušas veikt pašnāvību."

"Mums ir savs algoritms, kā ar šādiem klientiem strādāt. Ja cilvēks mums piezvanījis un mēģina rast risinājumu savām grūtībām, tas nozīmē, ka kāda daļa no viņa tomēr vēlas dzīvot. Situācijas tiešām ir daudz un dažādas, citas – arī ļoti smagas, un konsultantiem noteikti nav viegli, ja cilvēks tomēr arī pēc sarunas ir veicis pašnāvību."

"Kādēļ vīrieši veic pašnāvības?  Iespējams, sievietes ir komunikablākas un vairāk par savām problēmām runā. Procentuāli arī mums vairāk zvana sievietes nekā vīrieši. Otrs iemesls varētu būt sabiedrības stigma. Mums vairāki klienti stāstījuši, ka no viņiem tiek sagaidīts allaž būt spēcīgiem un pārvarēt visas grūtības. Varbūt šī iemesla dēļ viņiem arī ir grūtāk meklēt atbalstu."

Speciāliste skaidro, ka nav viena universāla risinājuma, kā mazināt vientulību, tomēr vajadzētu sākt ar problēmas atzīšanu un apzināšanos. Tas ir solis pretī tam, ka cilvēks pieņems savas grūtības, sāks kaut ko darīt lietas labā un meklēt palīdzību. Atbalstu var meklēt gan pie ģimenes, gan draugiem, gan speciālistiem. Tāpat Circene norāda, ka jebkura aktivitāte, kas sagādā prieku, vai tā būtu pastaiga, makšķerēšana, adīšana vai grāmatu lasīšana, var palīdzēt mazināt vientulības sajūtu.

Krīžu tālrunis Latvijā sāka darboties jau 1997. gadā, taču Covid-19 pandēmijas laikā krasi pieauga iedzīvotāju nepieciešamība pēc psihoemocionālā atbalsta. Līdz ar to 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots Eiropas Savienības vienotais tālruņa numurs 116123, kas darbojas arī Latvijā. Šī līnija ir konfidenciāla un anonīma, un to var izmantot jebkurā ES valstī. Tālruņa konsultanti iziet apjomīgas apmācības, lai kļūtu par profesionāliem krīžu intervences speciālistiem. Viņi tiek sagatavoti, lai atpazītu dažādas krīzes situācijas un palīdzētu cilvēkiem tās pārvarēt.