"Tā ir politisko partiju vairāksolīšana": Pēteris Šmidre par lielajām algām valsts uzņēmumu vadībai
Lielo algu noteikšana jaunveidojamā sabiedriskā medija valdei, pēc uzņēmēja Pētera Šmidres viedokļa, ir valdošās koalīcijas partiju "vairāksolīšana" ar primāro mērķi sev par labu iegādāties "reklāmas departamentu". Viņaprāt, mūsu valstī izveidota ačgārna sabiedriskā medija finansēšanas politika – naudas piešķiršanai tam būtu jābūt atkarīgai nevis no valdošo partiju labvēlības, bet gan no iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.
Nav glīti lūkoties svešos maciņos, taču ir pieļaujams izņēmums gadījumā, ja šos makus ar naudu piepilda nodokļu maksātāji. Nesen tika izsludināts konkurss uz vienotā Latvijas sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem, kur paredzēts atalgojums no 9000 līdz 10 000 eiro mēnesī. Salīdzinājumam: Valsts Prezidenta un premjerministra alga ir 8440 eiro, bet Rīgas mēram mazliet virs 7000 eiro. Tātad, mazāk nekā saņems jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības, kurā apvienos Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, pieci valdes locekļi. Tādējādi jāsecina, ka televīziju vadīt ir sarežģītāk nekā valsti vai pilsētu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Cik lielas algas vajadzētu maksāt valsts uzņēmumu vadītājiem?” To Jauns.lv jautāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Viņš domā, ka attiecībā uz Latvijas Televīzijas un Radio medija politikas un finansēšanas modeļa veidošanu strādā “politisko partiju vairāksolīšana” – kurš no politiķiem, varēs pateikt, ka maksā vairāk. Sabiedriskais medijs ir “diezgan īpašs uzņēmums, salīdzinājumā ar pārējiem valsts uzņēmumiem un kapitālsabiedrībām,” saka Pēteris Šmidre un turpina: “Jautājums par sabiedriskās televīzijas un radio apvienošanu radās jau sen, ar mērķi samazināt valsts izdevumus. Kad cilvēki sāka interesēties, kāpēc šo jautājumu neizskata, radās atbilde – tam vajadzīga nauda. Respektīvi, vajadzīga nauda, lai samazinātu naudas izdevumus!”
Arī valsts uzņēmumiem, šai gadījumā sabiedriskajam medijam, kas ir mūsu sabiedriskās domas veidotājs, jāstrādā, balstoties uz ekonomisko loģiku, bet šai gadījumā tā ir politiskā loģika. Sabiedriskais medijs ir atkarīgs no valdošajiem politiķiem: “Ir viedoklis, ka mediji ir ceturtā vara. Bet šai gadījumā šī ceturtā vara ir atkarīga no valsts budžeta, cik tam izdalīs valdošā koalīcija. Bet, ja tā ir vara, tad to nopirkt nevar. Ja tas tā nav, tad tā nav vara, un tā kļūst par tādu kā valdošās koalīcijas reklāmas departamentu.”
Tādēļ, pēc uzņēmēja domām, būtu jāpārskata finansējuma nodrošinājums sabiedriskajam medijam. Tam nebūtu jābūt atkarīgam no politiķiem, kuri ik pēc četriem gadiem, pēc katrām vēlēšanām mainās, bet gan no IKP. Sabiedriskajam medijam nauda būtu piešķirama kā kāds procents no kopējā valsts IKP, ko noteiktu ar likumu. Tādējādi medijs nebūtu atkarīgs no valdības koalīcijas un tam ik pēc četriem gadiem nebūtu jāpielāgojas jauniem politiskiem uzstādījumiem. Līdz ar to valsts uzņēmuma vadītāja atalgojuma lielums nebūtu vis atkarīgs no politiķu lēmuma, bet gan to tā, cik efektīgi tas strādā. Pašreiz Pēterim Šmidrem ir skumji noskatīties uz to, ka valsts uzņēmumi strādā ne valsts, bet gan valdības interesēs, jo valdībai lielāki tarifi un cenas ir izdevīgāki nekā mazākas cenas.
Ko Pēteris Šmidre domā par sabiedrisko mediju vadībai piedāvāto lielo algu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
