"Tās algas ir drusciņ par biezu": Artis Pabriks par lielajām algām valsts uzņēmumu vadībai
Vērtējot sabiedriskā medija vadībai piedāvātās lielās algas, politologs Artis Pabriks saka: "Man šķiet, ka konkrētajā situācijā tā sviesta kārtiņa ir drusciņ par biezu. Sevišķi demokrātiskā sabiedrībā, kur ir šis caurspīdīgums valsts amatpersonu atalgojuma jautājumā un kur sabiedrībā ir neapmierinātība ar politiku."
Nav glīti lūkoties svešos maciņos, taču ir pieļaujams izņēmums gadījumā, ja šos makus ar naudu piepilda nodokļu maksātāji. Nesen tika izsludināts konkurss uz vienotā Latvijas sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem, kur paredzēts atalgojums no 9000 līdz 10 000 eiro mēnesī. Salīdzinājumam: Valsts Prezidenta un premjerministra alga ir 8440 eiro, bet Rīgas mēram mazliet virs 7000 eiro. Tātad, mazāk nekā saņems jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības, kurā apvienos Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, pieci valdes locekļi. Tādējādi jāsecina, ka televīziju vadīt ir sarežģītāk nekā valsti vai pilsētu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Cik lielas algas vajadzētu maksāt valsts uzņēmumu vadītājiem?” To Jauns.lv jautāja politoloģijas doktoram, domnīcas “Northern Europe policy centre” direktoram Artim Pabrikam.
Viņš uzsver, ka demokrātiskā valstī teju vienmēr būs sabiedrības neapmierinātība ar algām publiskajā sektorā. Artis Pabriks nezina nevienu demokrātisku valsti, kurā cilvēki uz ielas atbildētu, ka viņi ir apmierināti ar saviem politiķiem un teiktu: “Jā! Viņi baigi labi strādā, maksāsim viņiem divreiz vairāk.”
“Līdz ar to vienmēr būs kritika par algu lielumu un vienmēr būs problēmas tās reāli izmērīt, vai tiešām tā alga atbilst tam, ko cilvēks var potenciāli dot? Šis jautājums vienmēr būs aktuāls no vienkāršās sabiedrības viedokļa, kura uzskata, ka politiķu vai amatpersonu algas ir par lielu. Tas ir pilnīgi skaidrs! Privātajā sektorā to nosaka tirgus, jo neviens nemaksās algu tam, kurš nevar iedot atdevi, kamēr publiskajā sektorā, kur ir šis garantētais finansējums, klāt nāk kaut kādas dotācijas un ir budžets, ir daudz citādāk un vienkāršāk,” saka politoloģijas doktors.
Viņa subjektīvais viedoklis ir tāds, ka sabiedriskā medija vadībai noteiktajām algām ir jābūt mazākām nekā augstākajiem valsts vadītājiem: “Tas nenozīmē, ka citos valsts uzņēmumos nevarētu būt kādas lielākas algas. Ja es paskatos uz savu iepriekšējo pieredzi, uz to kāda bija slodze un atbildība, kaut vai tam pašam aizsardzības ministram, tad nedomāju, ka tā slodze ir mazāka. Pēdējā amatā (Artis Pabriks bijis aizsardzības ministrs – red.) slodze patiesībā bija ievērojami lielāka (nekā sabiedriskā medija vadībai), līdz ar to man šķiet drusku jocīgi, ka šādā uzņēmumā (sabiedriskajā medijā) algas ir lielākas nekā premjeram un ministriem. Vat jau pateikt, ka politiķi ne par ko neatbild, bet tā īsti nav.”
Ko Artis Pabriks domā par sabiedrisko mediju vadībai piedāvāto lielo algu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
