Vienmēr būtiskais jautājums: vai "EuroBasket 2025" atnesīs Latvijai 90 miljonus?

Publiski pieejamajos dokumentos, kas skatīti Ministru kabinetā, atrodamas vairākas prognozes par "EuroBasket 2025" sagaidāmo līdzjutēju skaitu un attiecīgo ieguvumu ekonomikai. Basketbola fanu iespējamais skaits, kuri varētu apmeklēt pasākumus, dokumentos minēts ļoti dažāds - no 35 000 ārvalstu tūristu līdz pat 164 000 fanu. Lielākie prognozētie skaitļi gan nav unikālu cilvēku skaits, bet summārs rādītājs par fanu Latvijā pavadīto nakšu skaitu.

Latvijas Basketbola savienība (LBS) 2021. gadā lūdza Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) prognozēt potenciālos ieņēmumus no "EuroBasket 2025" apmeklējuma, lai izmantotu šo informāciju, gatavojot pieteikumu turnīra rīkošanai. LIAA savās prognozēs 2021. gadā balstījās uz lielo pasākumu rīkotāju līdzšinējo pieredzi un aprēķiniem un pieņēma, ka, uzturoties divas naktis, katrs lielā pasākuma apmeklētājs Latvijā iztērē apmēram 500 eiro. Izdevumu pozīcijas, kurām pasākumu apmeklētāji tērē naudu, ir nakšņošana, ēdināšana, transports, pasākuma biļetes, izklaides un atpūtas pakalpojumi, ekskursijas, suvenīri, iepirkšanās, dažādi citi pakalpojumi, kurus nepieciešams izmantot uzturēšanās laikā.

Balstoties uz LBS sniegto informāciju, LIAA prognozēja, ka ieņēmumi no "EuroBasket 2025" grupu turnīra varētu būt robežās no 17,5 līdz 20 miljoniem eiro, bet, rīkojot arī finālposmu, ieņēmumi varētu pieaugt vēl par 72 miljoniem eiro, tādējādi kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 89,5 līdz 92 miljonus eiro.

Tostarp tika prognozēts, ka grupu turnīrā kopējais fanu skaits Rīgā varētu sasniegt 10 000, viņiem uzturoties Latvijā 7-8 naktis un tērējot vidēji 250 eiro par nakti. Tādējādi LIAA prognozēja, ka ieņēmumi no "EuroBasket 2025" grupu turnīra piecu komandu līdzjutējiem varētu būt robežās no 17,5 līdz 20 miljoniem eiro.

Tajā pašā laikā astotdaļfinālā, kurā spēlēs 16 komandas, LIAA katrai komandai sagaidīja 2500 fanu jeb kopumā 40 000, kas Latvijā pavadītu trīs naktis un vidēji par nakti tērētu 250 eiro. Tādējādi prognozētie ieņēmumi no līdzjutējiem, kuri apmeklēs astotdaļfināla spēles, sasniegtu 30 miljonus eiro.

Ceturtdaļfinālā, kurā spēlēs astoņas komandas, LIAA katrai komandai sagaida 3000 fanu jeb kopumā 24 000. Arī šie fani Latvijā pavadītu trīs naktis, vidēji par nakti tērējot 250 eiro. Tādējādi prognozētie ieņēmumi no faniem, kuri apmeklēs ceturtdaļfināla spēles, sasniegtu 18 miljonus eiro. Savukārt pusfinālā, finālā un spēlē par bronzas medaļu, kur spēlēs četras komandas, LIAA sagaida 24 000 fanu, kas Latvijā pavadītu četras naktis, vidēji par nakti tērējot 250 eiro. Tādējādi prognozētie ieņēmumi no faniem, kuri apmeklēs pusfināla un fināla spēles, sasniegtu 24 miljonus eiro.

Grupu turnīrā spēlēs kopumā sešas komandas, taču prognozes par ieņēmumiem no līdzjutēju tēriņiem ir izteiktas attiecībā uz piecu komandu faniem. LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, jautāts, kāpēc tā, atbildēja, ka ir "piecas valstis, jo sestā valsts ir Latvija", kas ir tikai loģiski, ja vien nebūtu vairāki "bet".

Proti, attiecībā uz astotdaļfinālu, ceturtdaļfinālu, kā arī pusfinālu un finālu prognozes ir izteiktas par reālo komandu skaitu, kas tajā piedalīsies, liekot saprast, ka Latvija starp šīm komandām nav paredzēta vai arī, ja Latvija iekļūs astotdaļfinālā, tās līdzjutēju tēriņi kļūs līdzvērtīgi ieņēmumu ģenerēšanā. Tāpat pāris gadus vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā un Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē pieņemtajā rīkojuma par finanšu līdzekļu piešķiršanu anotācijā ir minēts, ka grupu turnīrā ir piecas komandas. Šajā prognozē fanu skaits katrai komandai grupu turnīrā lēsts 4000, kopumā paredzot 20 000 fanu, tostarp 14 000 ārvalstu fanu. Ja grupu turnīrā pie ieņēmumiem no līdzjutēju tēriņiem netiek ietverti vietējie fani, rodas jautājums - kas ir tie 6000 fanu, kas nav ne no Latvijas, ne no ārvalstīm.

Šajā 2023. gada prognozē viena apmeklētāja vidējie izdevumi par nakti ir lēsti 200 eiro apmērā. Uzturēšanās ilgums līdzjutējiem, kuri apmeklē grupu turnīru, paredzēts 8-9 naktis un attiecīgi prognozētie ieņēmumi no ārvalstu viesiem paredzēti 22,4 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši attiecīgajām prognozēm kopējais fanu skaits visā "EuroBasket 2025" turnīrā varētu sasniegt līdz 164 000, tostarp fanu skaits no ārvalstīm varētu sasniegt 114 800, kas ir 70% no kopējā fanu skaita, bet prognozētie ieņēmumi no ārvalstu viesiem lēsti tuvu 90 miljoniem eiro - kopumā 87,36 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Ekonomikas ministrijas izstrādātā un Ministru kabineta 2024. gada 30. janvārī pieņemtā rīkojuma anotācijā minētas prognozes, ka pasākumu apmeklēs 77 000 ārvalstu viesu (dalībnieki un līdzjutēji), kamēr vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā būs piecas naktis, bet vidējie diennakts tēriņi būs 206 eiro. Tādējādi ieņēmumi no ārvalstu viesiem lēsti 79,31 miljona eiro apmērā. Prognozētie ārvalstu viesu radītā apgrozījuma pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi lēsti 12,184 miljonu eiro apmērā.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka viņš nešaubās, ka "EuroBasket 2025" palielinās tūrisma nozares apgrozījumu, taču 2021. gadā izteiktais vērtējums par ieņēmumiem 250 eiro dienā no pasākuma apmeklētāja gan izklausās viegli optimistiski, bet ne tik ļoti, lai bažītos, ka šis pasākums kopumā varētu būt ekonomiski neizdevīgs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārvalstu ceļotāju dienas vidējiem izdevumiem 2021.gadā liecina, ka tie bija 51,1 eiro dienā. Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka lielu sporta turnīru apmeklētājiem izdevumi var būt lielāki, kaut vai ņemot vērā izdevumus par biļetēm. "Tomēr 250 eiro dienā intuitīvi šķiet pārāk lielas gaidas," viņš teica.

LIAA šobrīd nav veikusi jaunus aprēķinus par prognozētajiem ienākumiem no "EuroBasket 2025", tādēļ plāšākus komentārus nesniedza, piebilstot, ka 2021. gadā veiktā prognoze tika balstīta uz darījumu tūrisma klientu aptaujām. LIAA arī skaidroja, ka tās veiktie sākotnējie aprēķini bija par kopīgajiem basketbola čempionāta apmeklētāju tēriņiem Latvijā, ne tikai par to, cik viņi iztērē biļešu iegādei.

"Ārzemniekus uz basketbolu atvedīsim un fanu zonā izklaidēsim, bet, kā viņi pavadīs laiku ārpus spēlēm, cik priecīgi atgriezīsies mājās, vai gribēs vēl atgriezties Latvijā - tas lielā mērā būs atkarīgs no tūrisma infrastruktūras piedāvājuma kvalitātes un aktivitātes," pauda Cipruss.

2015. gada pieredze

Latvija 2015. gadā rīkoja "EuroBasket 2015" grupu turnīru, pēc kura Elmārs Kehris, Roberts Reihmanis un Toms Štālbergs veica pētījumu par turnīra radītajiem ekonomiskajiem ieguvumiem un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Pētījumā secināts, ka pasākums Latvijas ekonomikā ir ienesis kopumā vairāk nekā 15,391 miljonu eiro. Ārvalstu apmeklētāji valsts ekonomikā ienesa 10,173 miljonus eiro, tostarp lielākā pozīcija bija saistīta ar naktsmītņu izmaksām 6,343 miljonu eiro apmērā. Valsts atbalsts "EuroBasket 2015" rīkošanai toreiz veidoja 1,77 miljonus eiro, bet tiešā veidā valsts budžetā nodokļos saistībā ar šo pasākumu tika iekasēti vairāk nekā 2,245 miljoni eiro.

Pētījuma autori norāda, ka "EuroBasket 2015" Rīgā apmeklēja aptuveni 140 000 cilvēku, no kuriem 86 000 vēroja spēles klātienē arēnā, tostarp ārvalstu apmeklētāju īpatsvars veidoja 55%. Papildus apmeklētību stimulēja arī specializētās fanu teltis - lietuviešu fanu telti apmeklēja 15 000, igauņu fanu telti - 9700, bet pasākumam pie Brīvības pieminekļa sekoja līdzi apmēram 27 000 līdz 30 000 cilvēku.

2015.gada septembrī Rīgā risinājās Eiropas čempionāta vienas grupas spēles - katra no komandām aizvadīja piecas spēles. Eiropas čempionāta ietvaros Rīgā tika aizvadītas 15 spēles.

Atbilstoši čempionāta laikā SKDS veiktajai fanu aptaujai secināts, ka Rīgā notikušo grupas spēļu vidējais apmeklētājs bija 26 līdz 40 gadus vecs vīrietis no Baltijas valstīm. Vidējais apmeklētājs Latvijā ieradās draugu kompānijā, pārvietojoties ar vieglo automašīnu. Arī Rīgā kā primārais pārvietošanās veids tika izmantota vieglā automašīna. Vidēji viens apmeklētājs Latvijā pavadīja četras dienas un apmeklēja trīs basketbola spēles.

Lai nodrošinātu visas nepieciešamās vajadzības un labi pavadītu laiku, vidēji viens apmeklētājs ik dienas Latvijā iztērēja aptuveni 52 eiro, neskaitot tēriņus par naktsmītnēm un biļetēm uz spēlēm. Aptaujā arī secināts, ka lielākie tēriņi bija līdzjutējiem no Ukrainas un Beļģijas - attiecīgi 67,6 eiro un 61,7 eiro dienā, sekoja apmeklētāji no Igaunijas ar 59,1 eiro dienā. Vietējo līdzjutēju izmaksas bija vidēji 32,2 eiro dienā, tostarp lielākā daļa no pašmāju apmeklētājiem dzīvoja Rīgā.

Tāpat auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers" veikusi pētījumu par sacensību ekonomisko un sociālo ietekmi. Pētījumā teikts, ka "EuroBasket 2015" Rīgā pulcēja kopumā 86 600 apmeklētāju, tostarp 52 500 pasākuma apmeklētāju no ārvalstīm. Rīgai pasākums radīja kopējo ietekmi 29,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 80% jeb 24,6 miljoni eiro bija tiešā ietekme, bet ārpus Rīgas "EuroBasket 2015" radīja ietekmi 3,2 miljonu eiro apmērā, tādējādi kopējai ietekmei uz Latvijas ekonomiku veidojot 32,8 miljonus eiro.

Savukārt informatīvajā ziņojumā par kandidēšanu uz 2025.gada Eiropas čempionāta organizēšanu teikts, ka 2015.gadā, kad Latvijā notika "EuroBasket 2015" grupas turnīrs ar sešu komandu līdzdalību, 10 dienās sacensības apmeklēja 52 000 līdzjutēju no izraudzītās partnervalsts Igaunijas, kā arī Rīgas grupā ielozētās Lietuvas.

Iespējams cenu pieaugums

LIAA direktore Ieva Jāgere atzīmēja, ka Latvijai liela mēroga starptautiski pasākumi, piemēram, "EuroBasket 2025", ir būtisks instruments gan ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, gan arī valsts atpazīstamības stiprināšanā globālā mērogā. Tie nodrošina tūlītēju ieņēmumu pieaugumu, kā arī veido ilgtermiņa efektu, piesaistot uzmanību Latvijas uzņēmējdarbības videi, tūrisma iespējām un infrastruktūrai. Tostarp viņa norādīja, ka labs piemērs šajā ziņā ir 2024.gadā notikušais pasaules rallija čempionāta posms, kas radīja ekonomisko vērtību 24 miljonu eiro apmērā, bet publiskie izdevumi šī pasākuma organizēšanai bija mazāki par tiešajiem nodokļu ieņēmumiem, veidojot attiecīgi 2,45 miljonus eiro un 2,6 miljonus eiro.

Atbalstu "EuroBasket 2025" norisei sniedz arī LIAA Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības ietvaros, kur paredzēts atbalsts liela mēroga sporta pasākumu organizēšanai. Apstiprinātā atbalsta summa ir 168 000 eiro, un paredzēts, ka par šiem līdzekļiem tiks organizētas fanu telts aktivitātes, kuras provizoriski apmeklēs 100 000 līdzjutēju.

"Ņemot vērā, ka prognoze par kopējo līdzjutēju skaitu saglabājas 100 000 apmērā, čempionāta norise kopumā varētu ienest sākotnēji prognozētos 90 miljonus eiro. Tomēr jāņem vērā, ka tā, lai gan samērā ticama, bet tomēr ir tikai prognoze," piebilda Jāgere.

Viņa arī skaidroja, ka, tuvojoties čempionātam, pārdoto biļešu skaits vēl pieaugs, kas ietekmēs arī prognozēto ienākumu apmēru. Ņemot vērā, ka Latvijas grupā spēlēs arī Igaunija, uz šīs komandas spēlēm, visticamāk, tiks izpārdotas visas pieejamās biļetes, jo Igaunijā šo turnīru uztver kā mājas turnīru.

"Jāuzsver, ka šādi pasākumi ne tikai nodrošina tūlītējus ienākumus, bet arī darbojas kā platforma ilgtermiņa ieguvumiem: ieguldījumi infrastruktūrā, jaunas darba vietas, uzņēmēju iespējas un valsts reputācijas celšana. Tieši tādēļ LIAA atbalsta un veicina šādu pasākumu rīkošanu Latvijā," minēja Jāgere.

Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Daina Paula atzīmēja, ka no "EuroBasket" rīkošanas noteikti būs pozitīvs efekts, tomēr, pat ja ieņēmumi sasniegs plānotos 90 miljonus eiro, tie būtu vien ap 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt jāņem vērā arī tas, ka ne viss, ko apmeklētāji patērēs Latvijā, būs Latvijā ražots - daļa būs importēta, attiecīgi no pievienotās vērtības viedokļa pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, būs salīdzinoši neliela, līdz 0,2% no IKP. Tajā pašā laikā ietekme uz nozarēm, kuras saistītas ar tūrismu, būs salīdzinoši lielāka.

Kopējie ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā 2024.gadā bija 1,239 miljardi eiro, turpinot pieaugt arī šogad. Savukārt "EuroBasket 2025" rīkošana, pēc Latvijas Bankas ekonomistu prognozētā, varētu palielināt šos ienākumus par 6-7%.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti atzina, ka noteikti grupu turnīrā ir gaidāms būtisks skaits Igaunijas līdzjutēju, kuri jau ir iegādājušies lielu skaitu biļešu, kā arī varētu būt pietiekami daudz serbu līdzjutēju, kurus noteikti interesēs arī futbola Pasaules kausa kvalifikācijas spēle pret Latviju, kas notiks 6.septembrī. Sagaidāms, ka uz izslēgšanas spēlēm pievienosies arī Lietuvas basketbola fani, tomēr par tālākajām gaitām spriest grūti, jo tas ir atkarīgs no tā, kurām izlasēm veiksies labāk.

Ja 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā var kalpot par mērauklu, tad lielākā līdzjutēju aktivitāte bija no tādām valstīm kā Čehija, Slovākija un Šveice, kur bija vērojams liels pieaugums tūristu mītņu apkalpoto personu skaitā. Apkalpoto viesu no Čehijas un Šveices skaits bija par aptuveni 3000 lielāks, kamēr no Slovākijas par apmēram 2000 lielāks nekā iepriekš, kopumā vidēji katrai personai pavadot Latvijā trīs naktis. Savukārt ienākumi no šo trīs valstu tūristiem bija par kopumā četriem miljoniem eiro lielāki nekā citos gados pirms un pēc. Tādējādi grupu turnīram noteikti 7-8 nakšu vidējais uzturēšanās ilgums ir optimistisks, īpaši ņemot vērā to, ka Igaunijas līdzjutēji varētu izlemt apmeklēt kādas spēles arī, nepavadot ilgu laiku Latvijā.

Kā īslaicīgu ekonomisko efektu Latvijas Bankā minēja iespējamu cenu pieaugumu, galvenokārt izmitināšanas pakalpojumiem. To rādīja pieredze ar Pasaules čempionātiem hokejā 2006. un 2023.gadā: izmitināšanas pakalpojumu cenu gada pieauguma temps pārsniedza 30% abos gados. "EuroBasket" sievietēm 2009.gadā sakrita ar finanšu krīzes periodu, kad cenu līmenis saruka citu iemeslu dēļ.

Savukārt, runājot par ilgtermiņa efektiem, Latvijas Bankas ekonomisti minēja, ka sekmīga augsta līmeņa organizācija, tostrap raita, saprotama biļešu iegādes organizēšana, piekļuve pasākuma norises vietām, pamatpakalpojumu pieejamība, sabiedriskā kārtība un drošība var kalpot kā pamatojums nākotnē liela mēroga pasākumu rīkošanai. To pastiprinātu dalībnieku un apmeklētāju pozitīvās atsauksmes.

Bieža šādu liela izmēra pasākumu norise savukārt var radīt risku, ka tiek pastiprināti mobilizēti atsevišķi cilvēkresursi, piemēram, veselības un drošības jomā, izņemot tos no "normālās" ikdienas pieejamības, taču tas, visticamāk, risināms, piesaistot starptautiskā rīkotāja pieredzi un resursus, iesaistot darbaspēku un aprīkojumu no citām dalībvalstīm.

Izmaksas tuvojas 19 miljoniem eiro

Publiski pieejamā informācija arī liecina, ka sākotnēji, kad Latvija vēl tikai kandidēja uz "EuroBasket 2025" rīkošanu, grupu turnīra un finālturnīra ieņēmumi un izdevumi tika lēsti 12,992 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā atbilstoši Rīgas domes lēmumā minētajam plānotie ieņēmumi un izmaksas bija sasniegušas 14,729 miljonus eiro. Cipruss informē, ka šobrīd "EuroBasket 2025" rīkošanai paredzētie kopējie izdevumi un ieņēmumi tuvojas 19 miljonu eiro robežai.

Viņš skaidroja, ka ieņēmumus veido valsts un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums, sponsoru reklāmas līgumi, biļešu ieņēmumi, federāciju un FIBA maksājumi, kas saistīti ar papildu pozīcijām, kuras nav atrunātas "EuroBasket 2025" rīkošanas noteikumos.

Valsts līdzfinansējums ir 9,956 miljoni eiro, bet Rīgas pašvaldības dotācijas apmērs ir kopumā 1,6 miljoni eiro, tostarp sākotnēji Rīgas dome pasākuma nodrošināšanai piešķīra 1,5 miljonus eiro, taču šogad LBS lūdza papildu finansējumu 100 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu fanu zonu, kurai jāatrodas kilometra attālumā no arēnas un jāatbilst konkrētiem organizatoriskajiem standartiem.

"Līdz čempionāta sākumam no valsts plānots saņemt pēdējo maksājumu atbilstoši noslēgtajam līgumam. Kaut gan publiskajā telpā izskanējušas dažādas spekulācijas un nepamatoti pieņēmumi, no valsts papildu finansējumu neplānojam prasīt," norādīja Cipruss.

Plānotie ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, pēc Ciprusa teiktā, ir 5,5 miljoni eiro, kas, pēc viņa domām, veido visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai šis pasākums organizatoram neradītu fiskālus riskus. 2025.gada jūlija sākumā bija pārdoti aptuveni 40% no kopējā plānotā "EuroBasket 2025" biļešu skaita.

Cipruss norādīja, ka atbilstoši iepriekšējo turnīru datiem vidēji vienu spēli grupas turnīrā apmeklē apmēram 4000 skatītāju. "Rīgā šis skaitlis jau tuvojas 5000, kas, manuprāt, septiņas nedēļas pirms pirmās spēles ir ļoti labs rezultāts. Protams, tas būtu vēl labāks, ja mums būtu lielāka halle. Pieprasījums pēc 9 no grupas turnīra 15 spēlēm ir liels, un diemžēl visu nevaram apmierināt," sacīja Cipruss.

Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ka LBS nedzīvo ilūzijās - tāpat, kā citos "EuroBasket" turnīros, ne visas spēles būs izpārdotas. Taču tiek mērķtiecīgi strādāts ar grupā ielozēto valstu basketbola federācijām un partneriem, lai piesaistītu vairāk līdzjutēju ne tikai pie TV ekrāniem, bet arī klātienē.

Grupas turnīrā deviņas no 15 spēlēm ir ļoti pieprasītas, uz katru no tām vidēji iegādātas jau 7469 biļetes, informē LBS. Uz abām pusfināla spēlēm jau nopirkts vidēji 3381 biļete, bronzas maču - 3221, bet finālspēli - 4055 biļetes. Attiecībā uz uz astotdaļfināla un ceturtdaļfināla spēlēm biļešu iepriekšpārdošanu ietekmē tas, ka nav iespējams precīzi prognozēt konkrētas spēles dalībniekus. Uz pusfināla mačiem visvairāk pirkumu izdarīts no Serbijas, bet uz finālspēļu dienu serbi ir otrajā vietā aiz latviešiem. Par trešo vietu pagaidām cīnās vācieši un lietuvieši.

Savukārt galvenie izmaksu bloki, pēc Ciprusa minētā, ir FIBA licence, kas maksā tuvu septiņiem miljoniem eiro, sporta zāļu infrastruktūra atbilstoši nepieciešamajām prasībām, kas maksā vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, komandu, FIBA un partneru viesnīcu izdevumi, kas veido gandrīz 3,5 miljonus eiro, nodokļi, kas veido gandrīz divus miljonus eiro, kā arī transporta izdevumi, kas indikatīvi varētu veidot apmēram 0,5 miljonus eiro. Tostarp būs jānodrošina ne tikai autobusi un vieglie auto komandu, tiesnešu un FIBA delegātu vajadzībām, bet arī jāsedz puse no līgumreisu izmaksām, lai komandas no Tamperes, Katovices un Limasolas atvestu uz izslēgšanas turnīru Rīgā.

Pārējo summu veido apsardzes pakalpojumi, mārketinga izdevumi, fanu zonas izveide, dopinga telpu izveide un pārbaudes, neatliekamās medicīnas pakalpojumi, darbinieku atalgojums, "EuroBasket 2025" izlozes un "EuroBasket 2029 HostCity" ceremoniju sarīkošana un citas aktivitātes.

Sadarbības līgumi ir noslēgti ar sešām viesnīcām - "Pullman Riga Old Town", kuru pārvalda SIA "Hotel J24", "Grand Poet by Semarah Hotels", kuru pārvalda SIA "Semarah Hotel Management", "AC Hotel by Marriott Riga" ("AC Hotel Riga"), kuru pārvalda SIA "Legendhotels Latvija", "Grand Hotel Kempinski Riga", kuru pārvalda SIA "Mira-G", kā arī ar vienu no "Radisson Blue" viesnīcām un vienu no "Park Inn by Radisson" viesnīcām, kuru atbilstību prasībām izvērtēja arī FIBA pārstāvji. Cipruss sacīja, ka nevar atklāt viesnīcu precīzus nosaukumus drošības apsvērumu dēļ.

Kritēriji viesnīcu izvēlei bijuši dažādi, piemēram, istabiņu kopējais skaits un izmērs, pieejamais konferenču zāļu daudzums, viesnīcai piešķirto zvaigžņu skaits, pieejamie pakalpojumi un citi.

Cipruss atzina, ka ir grūtības izpildīt FIBA pamatprasības, piemēram, vismaz 500 numuriņu piecu zvaigžņu viesnīcā. "Ja arī turpmāk gribam piesaistīt šāda līmeņa pasākumus, ir pēdējais brīdis domāt par nepieciešamību atjaunot un pilnveidot gan sporta, gan tūrisma infrastruktūru," viņš uzsvēra.