
Talantīgā Brenda Džiliana Apsīte paliek četru centimetru attālumā no EYOF medaļas; Igaunijai zelts un pasaules rekords

Latvijas vieglatlēte Brenda Džiliana Apsīte otrdien Ziemeļmaķedonijā izcīnīja ceturto vietu Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivāla (EYOF) tāllēkšanas sacensībās.
Finālā Apsīte savā sekmīgākajā mēģinājumā aizlēca 6,05 metru tālumā. Par uzvarētāju kļuva poliete Aleksandra Sohazka, kura aizlēca 6,13 metrus, par centimetru apsteidzot somieti Ellu Vernu Jozefīni Vallini, bet bronzas medaļu ieguva rumāniete Anna Marija Dogana 6,09 metrus tālu lēcienu. Tālāk par sešiem metriem lēca arī zviedriete Evelīna Olsone, kurai 6,04 metri.
Pirmdien latviete tāllēkšanas kvalifikācijā savā labākajā mēģinājumā lēca 6,01 metra tālumā un uzrādīja labāko rezultātu 27 dalībnieču konkurencē, tuvāko sekotāju pārspējot par diviem centimetriem.
Vieglatlētikas sacensību pirmajā dienā mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi tika pie pirmās medaļas un uzreiz zelta. Meiteņu kārtslēkšanā Allika Inkeri Mozere ar iespaidīgu 47 centimetru pārsvaru pār tuvāko sekotāju francūzieti Mojanu Perāru, izcīnīja zeltu, turklāt sasniedzot jaunu pasaules rekordu - 4,52 metri - U-18 vecuma grupā. Mūsu Nikola Trušāne ar 3,60 metriem sacensības noslēdza dalītā septītajā vietā. Savukārt 400 metros igaunis Ervīns Markuss Raudseps palika ceturtajā vietā.
Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls Skopjē, Ziemeļmaķedonijā norisināsies līdz nedēļas beigām. Sacensībās Latviju pārstāvēs līdz šim lielākais sportistu skaits - 72 atlēti 13 sporta veidos. Festivālā piedalās sportisti vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Festivāla programmā iekļauti 15 sporta veidi, un tajā piedalīsies aptuveni 1700 jaunie sportisti no 49 Eiropas valstīm, kā arī īpaši uzaicinātā bēgļu komanda. Sacensības norisināsies ne tikai Skopjē, bet arī Ziemeļmaķedonijas pilsētā Kumanovā un Horvātijas pilsētā Osijekā, kopumā izmantojot 16 sporta infrastruktūras objektus. Eiropas jaunatnes olimpiskais festivāls ir lielākais jauniešu sporta pasākums. Pirmais festivāls 1991. gada vasarā notika Briselē, un pēc diviem gadiem Itālijā norisinājās arī pirmais ziemas festivāls.