“Oi, tas jau miljonārs!” Kaspars Daugaviņš skaidro, cik naudas “paliek pāri” no NHL miljona

Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš savas ilgās hokejista karjeras laikā sevi apliecināja arī Ziemeļamerikā. 2006. gada NHL draftā viņu ar 91. numuru izraudzījās Otavas “Senators”. 

Puses 2007. gada 1. jūnijā noslēdza trīs gadu debitanta līgumu par kopējo summu 1,665 miljoniem ASV dolāru (šobrīd tas būtu 1,43 miljoni eiro). Pirms 2010./2011. gada sezonas Daugaviņš ar klubu noslēdza viena gada divvirziena līgumu, bet vasaru vēlāk, izvairoties no Arbitrāžas tiesas (Daugaviņš tajā bija vērsies, bet līdz tiesai puses vienojās), tika pie viena gada vienvirziena līguma par 635 tūkstošiem dolāru (šobrīd 545 tūkstoši eiro). 2012./2013. gada sezona Daugaviņam bija noslēdzošā NHL, jo “Senators” viņu aizmainīja uz Bostonas “Bruins”. Pēc zaudējuma Stenlija kausa finālā Daugaviņš atgriezās Eiropā. 

Viesojoties raidierakstā pie Valtera Vestmaņa, kurš ar dažādiem viesiem runā par finanšu pratību un investīcijām, Daugaviņš sīkāk komentēja, cik daudz procentus nopelnījis no noslēgtajiem līgumiem Ziemeļamerikā. 

“Parasti jau saka - oi, tas jau miljonārs! Varu pastāstīt smieklīgu stāstu, lai cilvēku saprastu. Spēlējot NHL, tu noslēdz līgumu par vienu miljonu. Oficiāli esi miljonārs, taču no tā līguma, kad, piemēram, es spēlēju Kanādā, tu dabū kādus 32%. Kad spēlēju Ontario, tad tur gadā 51% (Kanādā gan pašlaik ir progresīvais ienākuma nodoklis un mūsdienās nodokļos izmaksātā summa nebūtu tik liela – red.) bija jāmaksā nodokļos, pieci procenti no līguma aizgāja aģentam, bet vēl 16% maksājām līgai. Ja kāda komanda finansiāli netika galā, tad to nosedza spēlētāji. Nu un tad uz rokas no šī miljona pāri paliek 28%, no kuriem man ir jāīrē māja un mašīna. Uzreiz kaut ko nopirkt nevarēju. To varētu ar lielu līgumu desmit miljonu vērtībā,” skaidroja Daugaviņš, piebilstot, ka automašīnas vai mitekļa iegāde ilgtermiņā ir pelnoša investīcija, jo dažu gadu laikā tām vērtība nedaudz pieaug. 

Pēc Daugaviņa teiktā var aprēķināt, ka no trīs gadu debitanta līguma 1,665 miljoniem viņš neto nopelnīja 466 200 tūkstošus (400 tūkstošus eiro) trijos gados jeb 155 400 tūkstošus dolāru sezonā (nedaudz virs 133 tūkstošiem eiro). Savukārt no pēdējā noslēgtā 635 tūkstošiem Daugaviņš neto nopelnīja 177 800 tūkstošus dolāru (152 tūkstošus eiro). 

Ziemeļamerikā gan izteikts, ka sportistiem liela daļa savas algas jāatstāj nodokļos. Tikai atsevišķos štatos, kā, piemēram, Teksasā var no lielajiem nodokļu maksājumiem izvairīties. Tā, piemēram, spēlējot Bostonas “Celtics” sastāvā, Kristaps Porziņģis no sava 30 miljonu bruto atalgojuma neto iekasēja ap 14 miljoniem eiro. Šāds cipars gan ir neietverot citas izmaksas viņa personālam un sadzīvei. 

Daugaviņš raidierakstā daudz runāja par sportistu bēdīgo pieredzi ar investīcijām un finanšu lēmumiem. “Man jau no bērnības patika krāt naudu. Ja nemaldos, NFL ap 80% karjeras laikā bankrotē. Viņi izsitušies no nekurienes un tad pēkšņi parādās desmit miljoni. Viņi sapērk mašīnas un mājas, taču tā māja ir arī jāuztur.” Tāpat viņš komentē iesakņojošos mītu par sportistiem.

“Gadiem vilcies līdzi, ka esam dzerāji, narkomāni un stulbi cilvēki, kuri tikai laiku pavada hallē. Tas ir baigais mīts. Pēdējos desmit līdz 15 gados sportisti karjeras laikā mācās universitātēs. Tās smadzenes strādā daudz interesantāk nekā kādam, kurš sēž vienā vietā visu laiku ofisā. Arī pats sports pieprasa daudz domāšanas,” saka Daugaviņš, kurš pirms lēmuma uz laiku noslēgt karjeru bija atalgotākais hokejists Slovākijas augstākajā līgā. Viņš karjeras laikā spēlējis arī Šveicē, Kontinentālajā hokeja līgā un Vācijā.