NBA ar mākslīgā intelekta palīdzību centīsies izskaidrot basketbolistu smagās traumas

NBA lielāku vērību pievērsīs basketbolistu nopietnajiem savainojumiem. 2024./2025. gada sezonas laikā septiņiem spēlētājiem konstatēja Ahilleja cīpslas pārrāvumu, turklāt trijiem no tiem šāda trauma tika gūta izslēgšanas spēļu laikā. Tik nopietnu savainojumu guva Milvoki “Bucks” viens no līderiem Damians Lilards, bijušais Kristapa Porziņģa komandas biedrs Džeisons Teitums un Indiānas “Pacers” līderis Tairīss Halibērtons. Pēdējais traumu guva izšķirošajā mačā par NBA titulu. 

“Pagājušajā sezonā mums nebija nevienas šādas traumas tieši šādos pašos apstākļos. Līdz šim visvairāk Ahilleja cīpslas traumas sezonā bijušas četras,” intervijā ESPN skaidroja NBA komisārs Ādams Silvers. “Atskatoties desmit gadus senā pagātnē, pārsvarā šīs traumas tika gūtas līdz Zvaigžņu spēles pārtraukumam. Līdz ar to nez vai tas ir spēļu daudzuma dēļ. Mūsdienās NBA spēlētāji vasarās pat trenējās un strādā smagāk nekā sezonā.” 

Silvers konkrēto tendenci uztver nopietni, jo NBA nenāk par labu fakts, ka lielākās komandu zvaigznes praktiski vienu pilnu sezonu izlaiž tik smaga savainojuma dēļ. Talkā tiks ņemts mākslīgais intelekts, kas var palīdzet sniegt atbildes uz cēloņiem. “Cilvēki runā, cik ļoti māksligais intelekts palīdzēs transformēt tik daudz jomu. Ceru, ka, iegūstot vairāk datu, tā ir viena no lietām, ka tas mums palīdzēs. Mākslīgais intelekts var apvienot visus video no spēlēm, kurās laukumā bijis konkrētais spēlētājs ar šo traumu. Iespējams, tā mēs varēsim ieraudzīt kādu līdz šim neidentificētu cēloni, kas novedis līdz šādai traumai.”

Mākslīgais intelekts NBA vidē tiek izmantots bieži, turklāt ne vien analītikā vai statistikas datu ievākšanā. Tā loma komandu darbā ir krietni nozīmīgāka. Tā, piemēram, Goldensteitas “Warriors” treniņdarbā izmanto AI tipa robotus, kuri palīdz izcīnīt atlēkušo bumbu pēc metiena un piespēlēt atpakaļ bumbu līdz aizsardzību izspēļu simulēšanai. Ar tā palīdzību spēlētāji uzreiz iegūst atpakaļsaiti par savu sniegumu. 

Tas gan nav viss. NBA izmanto īpašu sistēmu, kas palīdz sekot līdz spēlētāju kustībām un atrašanās vietām laukumā. Tas dod treneriem iespēju uzreiz redzēt notiekošo un veikt taktiskas izmaiņas, ja par tādām tiek lemts. NBA vadība mākslīgo intelektu izmanto arī spēļu kalendāra sastādīšanā. Ar tā palīdzību tiek analizēti vēsturiskie dati, spēlētāju sniegums un loģistika, kas rezultātā ļauj līgai veidot tādu kalendāru, kas var veicināt skatītāju interesi par līgu. Netiek aizmirsts par sociālajiem tīkliem, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek ātri piedāvāti svarīgākie spēļu momenti un apskati. 

Mākslīgais intelekts palīdz arī komandu iekšienēs. Kā norādījis Filadelfijas “76ers” basketbola operāciju prezidents Derils Morijs, tad tas palīdz gan izvēlēties jaunos talantus draftā, gan modelēt potenciālās taktikas izspēlēs. “Mēs izmantojam tā piedāvātos modeļus katrā mūsu lēmumā.” Tā sniegtā informācija par vēsturiskajiem datiem, esošo sniegumu un citu vērtīgu analīzi palīdz dažādot viedokļus. “Mēs to uztveram kā vēl vienu skautu,” saka Morijs. 

AI nozīme komandu darbā likusi arī raudzīties citu profesiju pārstāvjos, kas varētu strādāt NBA vienībās. Daudzi klubi meklē tehnoloģiju vidē sevi pierādījušus talantus, kas spēj iegūt svaigu informāciju par optimālo spēles aizsardzības taktiku, labāko piecinieku laukumā un kurš spēlētājs potenciāli draftā vai brīvā aģentu tirgū ir nepietiekami novērtēts. NBA komandu analītikas departamentā šobrīd pārsvarā strādā cilvēki ar pieredzi Volstrītā, “Fortune 500” uzņēmumos, kā arī “Google” un “Microsoft”. Tālāk gājusi Toronto “Raptors”, kas noalgoja aviācijas un kosmosa inženieri. Viņš klubam pierādīja paralēles starp daļiņu izsekošanas datu analīzi un spēlētāju kustību datiem. 

Ja Silvers par mākslīgā intelekta izmantošanu runājis atklāti, tad komandas par tehnoloģiju izmantošanu publiski nedalās. “Yahoo Sports” pirms NBA drafta uzrunāja pusi no līgas komandām, lai lūgtu sarunu ar analītikā strādājošajiem, taču saņēma atteikumus vai arī ziņas tika ignorētas.