Jāņa Timmas mamma pirmo reizi dalījusies pārdomās par dēla zaudējumu: "Es eju gulēt un pamostos asarās"

Basketbolista māte ar skumjām dalās sāpēs par dēla zaudējumu un to, kā tika sagrauti viņas dēla sapņi un cerības.

Šķiet, ka pienācis laiks izteikties, iesāk Ausma.

Man pat tagad nav viegli runāt par notikušo traģēdiju. Jo katra māte, kas zaudējusi savu bērnu, sapratīs manu sāpi. Truplas, spēcīgas, nepārejošas sāpes sirdī. Zina, cik tukša ir kļuvusi dzīve.

Manam dēlam bija tikai 32 gadi.

"Jānis Timma – cilvēks, kura vārdu zināja un cienīja visā pasaulē. Basketbola zvaigzne, Latvijas izlases spēlētājs, ieglais uzbrucējs, kuru gaidīja "Baskonia", "Zenit", "Real", NBA Vasaras līgā un citās komandās. Treniņi, treniņi, treniņi. Disciplīna un režīms. Tāda bija viņa dzīve. Viņš visu sasniedza ar savu smago darbu. Un jā, Jānis mirdzēja basketbola laukumā un ārpus tā," raksta Ausma.

Un lai cik banāli tas neizklausītos, viņš man bija vismīļākais, visgaišākais, vislabākais cilvēks pasaulē. Mans puika. Vismīļākais, kas man bija šajā dzīvē. Viņš bija dāsns, godīgs, atsaucīgs, vienmēr gatavs palīdzēt. Viņš cienīja cilvēkus un ticēja labajam. Mēs viņu audzinājām par īstu vīrieti, cienījamu un cēlu.

Un sāpe no šī zaudējuma nav tikai tajā, ka Jāņa vairs nav. Sāpe ir tajā, kā viss notika. Tā ir traģēdija, kuras pamatā ir viena kļūda, raksta Timmas mamma.

Viena liktenīga izvēle. Pieci gadi kopā ar cilvēku, kurš lika manam dēlam ticēt viņa mīlestībai, milzīgai un bezgalīgai kā okeāns, bet pats nēsāja masku un bija svešs patiesām morāles un cilvēcības jūtām.

Šīs attiecības sabojāja ne tikai viņa sapņus un karjeru. Tās iznīcināja viņu kā personību. Aitņēma visu, ko viņš bija radījis 32 gadu laikā. Viss, kura dēļ viņš dzīvoja.

Šis cilvēks neatrada sevī pat minimālu cieņu - viņš nevēlējās pateikt viņam pēdējos vārdus, nevēlējās kā vienīgais tuvinieks Krievijā ierasties morgā un viņu identificēt, nevēlējās ierasties, lai atvadītos. Viņš nenāca, lai paklanītos tam, kuru nesen visiem iespējamiem veidiem vilināja šajās attiecībās. Šī laulība kļuva par pēdējo ilūziju Jānim. Ilūzija par mīlestību, kas izrādījās nāvējoši bīstama.

Šodien advokāti risina visus juridiskos un īpašuma jautājumus. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju, Krievijā vairs nav nekā, kas piederētu Jānim. Pazuda viņa vairāku miljonu dolāru vērtie ietaupījumi un pat mantas. Viss, ko mūsu dēls nopelnīja ar savu darbu, aizgāja finanšu ieguldījumos nekustamajā īpašumā, kas tika noformēts uz sievas vārda. Bet tas viss nav svarīgi — mums galvenais ir atjaunot dēla godīgo vārdu, kas tika nepatiesi apmelots no cilvēka, kurš vēl vakar viņu izslavināja līdz debesīm.

Mēs vēlamies uzzināt patiesību un atjaunot taisnīgumu. Ne jau atriebības, bet mīlestības dēļ. Mīlestība pret Jāni. Visus šos mēnešus Raitis bija līdzās. Viņš saņēma pirmo triecienu, uzņēma sitienu, klusēja, pacieta, aizstāvēja. Tagad mēs esam tuvāk nekā jebkad. Bēdas mūs ir satuvinājušas.

Katru dienu es domās atgriežos tajā oktobra vakarā, kad Jānis aizlidoja uz Maskavu, lai aizvērtu šīs savas dzīves lappuses. Es atceros katru sarunu, katru detaļu. Mans puika, mans dēliņš. Es eju gulēt un pamostos asarās. Netaisnīgi! Viņš daudz stāstīja… Cik žēl, ka laiku nevar atgriezt... Nevar aizmirst ticību, ar kādu viņš skatījās uz cilvēkiem. Viņš ticēja, ka labais vienmēr uzvarēs. Jānis vēlējās dzīvot Krievijā, viņš sāka kārtot pilsonību, sapņoja par savas basketbola skolas atvēršanu Maskavā. Bet, diemžēl, viņa sapņiem un plāniem nebija lemts piepildīties, jo bieži vien labi cilvēki kļūst par ļaunuma un citu cilvēku bezsirdības upuriem. Tagad mums, kā ģimenei, ir dzīve pirms un dzīve pēc. Pirms - kad viņš bija ar mums. Kur bija saule, siltums, smiekli, prieks, lepnums un cerība. Pēc - kad viņa nav. Kad ir tikai klusums, tukšums, fotogrāfijas un asaras... Palikusi tikai atmiņa. Mīlestība. Un lūgšana, lai viņam tur klātos viegli. Lai viņš zinātu, cik ļoti mēs viņu mīlam. Un cik bezgalīgi mums viņa pietrūkst.

"Es gribu pateikties visiem pasaules cilvēkiem - latviešiem, krieviem un visiem, visiem visiem, kuri no visas sirds izrādīja līdzjūtību mūsu zaudējumam, izteica atbalsta vārdus, ziedoja naudu, lai pavadītu mūsu dēlu pēdējā ceļojumā, brīnišķīgajām krievu meitenēm, kas nesavtīgi sarīkoja neticamu piemiņas pasākumu Jāņa Timmas piemiņai pie Latvijas vēstniecības. Paldies JUMS!" noslēdz Timmas mamma.

Jānis Timma tika atrasts miris kādas mājas kāpņutelpā Maskavā 2024. gada 17. decembra naktī. Atvadīšanās no sportista notika 28. decembrī Rīgā. Viņam bija 32 gadi.