Ātrāks pastaigu temps var samazināt aritmijas iespējamību: 18 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam

Pētījums atklāj, ka cilvēki, kuri staigā vidējā vai ātrā tempā, ir par 35% un 43% mazāk pakļauti riskiem attiecībā uz sirds ritma traucējumiem, piemēram, priekškambaru fibrilāciju, bradiaritmijām un ventrikulārām aritmijām, salīdzinot ar tiem, kuri pastaigā lēnā tempā. Šie traucējumi ir saistīti ar nopietnām veselības problēmām, piemēram, sirdslēkmēm un insultiem, un pētījuma autori norāda, ka ir daudz vieglāk novērst to rašanos, veicot ikdienas fiziskās aktivitātes, piemēram, ātru pastaigu. Dr. Džila Pella, galvenā pētījuma autore, uzsver, ka pastaigas priekšrocība ir tās pieejamība – to var veikt ikviens, neiegādājoties sporta zāles abonementu vai dārgu aprīkojumu.

Sievietēm, kuras veic regulāru ātru pastaigu, ieguvumi var būt pat lielāki. Pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm, kuras cieš no priekškambaru fibrilācijas, ir lielāks risks saskarties ar sirdslēkmēm un insultiem, salīdzinot ar vīriešiem. Šie rezultāti apstiprina iepriekšējos pētījumus, kas parādīja, ka fiziskās aktivitātes palīdz novērst aritmiju attīstību, īpaši sievietēm. Kardioloģe Dr. Marta Gulati uzsver, ka ātra pastaiga ir vienkāršs un efektīvs veids, kā samazināt sirds ritma traucējumu risku, piedāvājot cilvēkiem viegli pieejamu profilakses metodi, kas palīdz saglabāt veselību ilgtermiņā.

Pētījums arī parādīja, ka cilvēki, kuri staigāja ātrāk, bija veselīgāki – viņiem bija zemāks risks saslimt ar aptaukošanos, augstu asinsspiedienu un augstu holesterīnu. Kardiologs Dr. Šons Heffrons piebilst, ka ātrākas pastaigas ir saistītas ar veselīgāku dzīvesveidu, taču tādi faktori kā dzimums, dzīves vide un ieradumi arī ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē veselības rādītājus. 

Jāpiemin, ka, lai gan pētījums norāda uz saistību starp pastaigas ātrumu un sirds veselību, šo rādītāju attiecība vēl nav pilnībā izprasta. Lai arī novērojuma pētījumi var norādīt uz saistībām, tie nevar pierādīt cēloņu un seku attiecību. Pella skaidroja, ka, piemēram, cilvēki, kuri staigā lēnāk, var jau ciest no veselības problēmām, piemēram, sirds slimībām, kas var ietekmēt viņu gaitu. Lai novērstu šo problēmu, pētījumā piedalījās tikai dalībnieki, kuriem sākotnēji netika konstatētas sirds vai asinsvadu slimības. Tomēr Pella uzsvēra, ka ir nepieciešams turpmāks intervenējošs pētījums, kas pārbaudītu, vai ātrāks pastaigas temps var uzlabot sirds veselību..