Kaspars Cipruss Rīgā sagaida basketbola fanu pūļus, bet drošība būs pirmajā vietā

Eiropas čempionāts risināsies no 27. augusta līdz 14. septembrim. Vispirms Rīgā risināsies vienas apakšgrupas spēles, kamēr pārējās apakšgrupas tiks izspēlētas Limasolā (Kipra), Tamperē (Somija) un Katovicē (Polija). Pēc tam 16 labākās izlases satiksies Rīgā uz sacensību izšķirošajiem mačiem.

Prognozes par potenciālo līdzjutēju skaitu Cipruss izdarīja, balstoties uz iepriekšējo turnīra rīkotāju pieredzi. “Šobrīd neviens nevar paredzēt, kāda būs politiskā situācija pēc pusgada, bet, ņemot vērā iepriekšējo dažu čempionātu pieredzi, mirklī, kad sabrauks labākās 16 komandas, Rīgā noslodze varētu būt ap 30–40 tūkstošiem fanu vienlaikus. Kopā tās varētu būt vismaz 200 000 tūristu naktis,” teica turnīra rīkotājs.

Eiropas basketbola čempionāta astotdaļfināla spēles notiks 6. un 7. septembrī, turklāt 6. septembrī spēli Rīgā aizvadīs arī Serbijas futbola izlase, kas pazīstama ar ļoti karstasinīgiem līdzjutējiem. “Tātad vienuviet būs gan trakie serbu futbola, gan trakie serbu basketbola fani! Tas būs liels izaicinājums gan mums kā organizatoriem, gan arī drošības struktūrām. Pēc Amsterdamas “Ajax” spēles mācība ir gūta, pieredze tiek ņemta vērā, būsim sagatavojušies. Lai fani Latvijā tērē naudu, lai aug ekonomika, bet drošība ir vissvarīgākā,” pauž Cipruss.

Latvijas basketbola izlases pretinieki apakšgrupā tiks noskaidroti ceturtdien, kad Rīgas cirkā notiks izloze. Jau pašlaik zināms, ka viena no komandām būs Igaunija, bet tās līdzjutēji pirmajās četrās stundās, kad viņiem bija iespējams iegādāties visu spēļu komplektu, izpirka 14 000 biļešu.

Lai turnīrs varētu notikt, valsts ieguldījusi desmit miljonu līdzfinansējumu. Runājot par potenciālo peļņu, Cipruss no prognozēm atturējās, bet pauda, ka, visticamāk, tāda būs visām pusēm. “To ir ļoti grūti noteikt, jo, pirmkārt, svarīgs ir faktors, kādas komandas mums tiks ielozētas grupā, kādas komandas tiks astotdaļfinālā, kādas ceturtdaļfinālā. Vienai valstij ir lielāka līdzjutēju bāze, citai mazāka, citai lielā bāze ierodas tikai uz pusfinālu. Tā kā mēs dažās prasībās neesam atbilstoši, lielāku uzsvaru liekam uz tiem punktiem, kuros tādi esam. Piemēram, drošība. Izmaksām, kas bija paredzētas sākotnēji, pēc “Ajax” spēles uzreiz mazliet tika mainīti fokusi.”

“Ja Basketbola savienībai būs peļņa, arī valstij būs peļņa. Ja ieradīsies milzīga tūristu plūsma, valsts noteikti nepaliks zaudētājos,” saka turnīra rīkotājs. “Mēs esam viena valsts un mums ir jābeidz dalīt. Ja savienībai ir peļņa, mēs ar to dalāmies ar sporta skolām, atgriežam naudu atpakaļ mūsu basketbola sabiedrībai. Šī turnīra rīkošana nav loterija, kur nopērc biļeti un viena no simts laimē. Ja gribi iegūt milzīgu peļņu, tev jāsaprot, ka attiecīgu procentu nepieciešams ieguldīt, un jārēķinās ar zināmiem riskiem.”

Plašā intervijā ar Kasparu Ciprusu tika runāts arī par daudzām citām tēmām. Latvijas U-16 izlasē šovasar plāno debitēt ASV dzimušais kādreizējās basketbolistes Lāsmas Jēkabsones dēls Bendžamins Beruē, kurš pērn tika nosaukts starp 25 labākajiem sava vecuma spēlētājiem ASV.

“Viņam ir divas pases, esmu ar viņu runājis, viņš latviski runā labāk nekā dažs labs Purvciemā. Ja viņam ir Latvijas saknes un viņš jūt daļēju piederību valstij, kāpēc gan nepārstāvēt Latvijas izlasi?” saka LBS ģenerālsekretārs. “Ja tik daudz cilvēku no Latvijas izbraukuši, tur ir jābūt arī basketbola dimantiņiem, kuri jāslīpē. Mums jābūt pirmajiem, kas reaģē. Redzam, ka Itālija nokavēja ar Paolo Bankero, un viņš izvēlējās pārstāvēt ASV izlasi. Arī Bendžamina gadījumā pieņemu, ka viņš pirmo izvēlētos ASV, tas ir tikai normāli, tā ir viņa dzimtene, tur viņš audzis, bet svarīgi, lai viņš zinātu, ka var pārstāvēt arī Latviju. Cīņa par spēlētājiem notiek starptautiski, mēģinām viņus noķert laikus.”

Tāpat Cipruss pauda, ka iestājas par to, lai Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm nākotnē tiktu rīkots katru gadu. Šādi izlasei tiktu palielināts spēļu skaits, jo šobrīd izlasēm, kas nekvalificējas finālturnīriem, ir iespējams aizvadīt vien dažas spēles gadā.

“Paralēli notiktu Pasaules kausi, olimpiskās spēles, vadošās komandas ne vienmēr atbrauktu ar spēcīgāko sastāvu – gluži kā hokejā. Pēc diviem gadiem neviens vairs neatceras, kādi spēlētāji bija pretiniekiem, atceras vien Latvijas izlases izcīnīto bronzas medaļu,” pauž LBS ģenerālsekretārs.

Interviju lasiet žurnāla "Sporta Avīzes" marta numurā, kas vēl tikai šonedēļ pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.