Mūsdienās maratona rekordi krīt biežāk kā jebkad. Vai skrējēji kļuvuši spēcīgāki, jeb rezultātus viņiem palīdz uzlabot mūsdienu tehnoloģijas? 25 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam
Kenijas garo distanču skrējēja Rūta Čepngetiča pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no redzamākajām figūrām sieviešu maratonā. 2023. gada oktobrī Čikāgas maratonā Čepngetiča sasniedza kaut ko neiedomājamu – viņa noskrēja maratonu 2 stundās, 9 minūtēs un 57 sekundēs, labojot pasaules rekordu gandrīz par divām minūtēm.
Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka Čepngetiča maratona pirmo pusi veica 1:04:16, kas pats par sevi būtu piektais ātrākais sieviešu pusmaratona laiks vēsturē. Otru distances pusi viņa noskrēja 1:05:41, un arī šis rezultāts būtu starp 40 labākajiem pusmaratoniem vēsturē. Čepngetičas sasniegums bija tik izcils, ka tikai 10 vīriešu elites skrējēji Čikāgas maratonā finišēja ātrāk par viņu.
Pēc organizācijas "World Athletics" punktu skalas, kas ļauj salīdzināt dažādu distanču un dzimumu sniegumu, Čepngetičas rezultāts ekvivalents vīriešu maratonam 1:59:37, kas būtu ātrāks par oficiālo vīriešu pasaules rekordu.
Tajā pat Čigākas maratona 2023. gadā krita arī vīriešu maratona rekords, kad Kenijas atlēts Kelvins Kiptums sasniedza laiku 2:00:35, pietuvojoties "maģiskajai" divu stundu robežai. Jāpiemin, ka līdz 1998. gadam vīriešu maratona rekords palika nemainīgs desmit gadus, bet pēdējās desmitgades laikā tas kritis četras reizes, kopumā uzlabojoties par gandrīz trīs minūtēm. Savukārt sieviešu maratona rekords pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojies par piecām ar pusi minūtēm.
Iespējams, ka mūsdienās sportisti vienkārši kļuvuši spēcīgāki, un viņu rezultāti jebkurā gadījumā ir apbrīnas vērti, tomēr "rekordu birums" sakrīt ar vairākiem uzlabojumiem mūsdienu tehnoloģijās, skriešanas stratēģijā un sportistu atjaunošanās metodēs.
Kādi uzlabojumi mūsdienās pieejami?
Daudzi vadošie atlēti mūsdienās izmanto tā saucamos "superapavus",kas ievērojami uzlabo skrējēju enerģijas atdevi un samazina nogurumu. Modernie apavi ir aprīkoti ar oglekļa šķiedras plāksnēm, kas palielina atspēriena spēku un palīdz saglabāt enerģiju, kā arī ar inovatīvām putu zolēm, kas nodrošina labāku amortizāciju un atsperīgumu. Augstais zoles profils mazina triecienu un aizsargā muskuļus, ļaujot skrējējiem ilgāk saglabāt optimālu tempu.
Tāpat mūsdienu skrējēji izmanto uzlabotas treniņu un atjaunošanās metodes, lai maksimāli palielinātu savu veiktspēju. Sportisti seko līdzi datu analīzei, izmantojot GPS pulksteņus un sirdsdarbības monitorus, kas palīdz optimizēt treniņus un izvairīties no pārslodzes. Arī treniņi augstkalnē ir kļuvuši par normu augstas klases sportistiem, jo treniņi zemā skābekļa līmenī uzlabo izturību un skābekļa apgādi muskuļos.
Lai sasniegtu maksimālu ātrumu sacensībās, skrējēji izmanto arī efektīvākas stratēģijas kā iepriekš. Lai gan tādas stratēģijas kā tempa turētāji un negatīvais splits pastāv jau ilgu laiku, pēdējās desmitgadēs tās ir kļuvušas daudz precīzāk izstrādātas un zinātniski pamatotākas. Tempa turētāju mūsdienās ne tikai nosaka skrējēju tempu, bet arī palīdz sportistiem optimizēt enerģijas sadali visas distances garumā. Ja agrāk negatīvais splits bija tikai teorija, tagad skrējēji un treneri analizē precīzus datus par to, kādā tempā visefektīvāk noskriet otro distances daļu.
Tāpat maratona skrējēji rekordu labošanai sākuši izvēlēties plakanas un ātras trases, piemēram, Berlīnes un Čikāgas maratonus, kur bieži tiek laboti rekordi. Ievērojami uzlabojušās arī atjaunošanās metodes, piemēram, fizioterapija un krioterapija, tai skaitā masāžas pistoles, kas palīdz skrējējiem ātrāk atgūties pēc intensīviem treniņiem un sacensībām.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un jauniem treniņu paņēmieniem, eksperti prognozē, ka tuvāko 5–10 gadu laikā mēs varētu redzēt pirmo oficiālo maratonu, kas noskriets zem 2 stundām.
Jāpiemin, ka Kenijas sportists Eliuds Kipčoge jau ir noskrējis maratonu 1:59:40, tomēr tas notika īpaši pielāgotos apstākļos un netika atzīts kā oficiāls rekords. Vai kādam izdosies sasniegt šo mērķi standarta sacensībās? Tikai laiks rādīs, bet viena lieta ir skaidra – maratona skrējēju robežas turpina paplašināties, un sporta pasaule gaida nākamos lielos sasniegumus.
