AP: Džimijs Kārters vēlāk nožēlojis savu lēmumu uzdot ASV izlasei boikotēt Maskavas olimpiskās spēles
Sestdien, 4. janvārī apritēs 45 gadi, kopš toreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters uzstājās ar uzrunu nācijai sakarā ar Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā. Pēc desmit dienām Kārtera administrācija izteica Kremlim ultimātu mēneša laikā izvākt armiju no Afganistānas vai rēķināties ar sekām, tostarp starptautisko sporta pasākumu boikotu.
Protams, Kremlis to ignorēja, un Kārters paziņoja par ASV izlases boikotu 1980. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Maskavā, uz ko PSRS un tās sabiedrotie atbildēja ar analoģisku boikotu Losandželosas olimpiādei pēc četriem gadiem. Vēlāk Kārters, kurš aizgāja aizsaulē 29. decembrī 100 gadu vecumā, nožēlojis savu soli, vēsta “Associated Press”.
“Kārtera aiziešana mūžībā svētdien atgādināja par viņa prezidentūras laiku no 1977. līdz 1981. gadam. Kaut kur pa vidu starp viņa lielāko ārpolitikas panākumu (Izraēlas un Ēģiptes miera vienošanās Kempdeividā) un viņa lielāko neveiksmi (Irānas ķīlnieku krīze) atrodas ASV boikots 1980. gada Maskavas olimpiskajām spēlēm,” teikts publikācijā.
“Tieši Kārters aicināja uz šo boikotu — “aukstā kara” spēku izpausmi, lai paustu Amerikas nosodījumu Padomju Savienības iebrukumam Afganistānā. Savā 1980. gada uzrunā par stāvokli valstī Kārters sacīja, ka šis iebrukums “varētu būt visnopietnākais apdraudējums mieram pasaulē kopš Otrā pasaules kara.”
Tomēr Kārtera lēmums neizraisīja daudzu ASV sportistu sajūsmu. “Mums neļāva piedalīties ne visai skaidra iemesla dēļ,” stāstīja slavenais barjerskrējējs Edvins Mozess, kurš uzvarēja 122 sacensībās pēc kārtas no 1977. līdz 1987. gadam, ieskaitot izcīnītās olimpiskās zelta medaļas 1976. un 1984. gadā. Gadu desmitiem 1980. gada ASV olimpiskās komandas dalībnieki, kurus dzimtenē atzina par olimpiešiem, bet Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatzina, stāstīja par zaudētajām iespējām un nepiepildītajiem sapņiem, jo viņi tā arī netika uz Maskavu. No 474 sportistiem, kuri bija kvalificējušies 1980. gada komandai, 227 vairs neguva iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs.”
Daudzi sportisti stāstīja par tikšanos ar Kārteru Baltajā namā 1980. gada vasarā, kas kalpoja kā vājš aizstājējs braucienam uz Maskavu, un Vašingtonā saņēma augstāko civilpersonām piešķirto Kongresa apbalvojumu — Kongresa zelta medaļu, kas gan nebija tīra zelta, bet izgatavotas no bronzas ar zelta pārklājumu.
Tobrīd pasaules čempions peldēšanā Džese Vasallo žurnālam “Swimming World” izteicies par šo neveiklo tikšanos. Kārters “pastiepa roku, lai paspiestu manu roku, un jautāja: “Kā tev būtu gājis Maskavā?”” Vasallo atcerējās: “Un es teicu: “Es būtu izcīnījis divas zelta un vienu sudraba medaļu.” Tad viņš uzmeta man šo (sāpjpilno) skatienu. Šo jautājums viņš vairs nevienam citam neuzdeva.”
Savukārt cīkstonis Džefs Blatniks, kurš izcīnīja zelta medaļu 1984. gada olimpiskajās spēlēs, vēlāk saticis Kārteru lidmašīnā. Kādreizējais ASV Olimpiskās komitejas pārstāvis Maiks Morans apgalvojis, ka Kārters Blatnikam pavaicājis: “Vai jūs bijāt 1980. gada hokeja komandā?”, uz ko sportists atbildējis: “Nē, kungs, es biju cīkstonis, vasaras olimpiādes komandā.” Tad Kārters esot teicis: “Ak, tas bija slikts lēmums, piedodiet.”
“Associated Press” rakstā teikts, ka Kārtera 2021. gadā izdotās biogrāfijas autors Kajs Bērds apgalvojis, ka Kārters pieņēma lēmumu boikotēt Maskavas olimpiādi pēc sava nacionālās drošības padomnieka, poļu izcelsmes diplomāta un padomju režīma pretinieka Zbiņeva Bžeziņska (1928-2017) ieteikuma, kurš ilgstoši konfliktējis ar mērenā kursa piekritēju, toreizējo valsts sekretāru Sairusu Vensu (1917-2002). “Vēsture pierādīs, ka Vensam bija taisnība; Bžeziņska “Kārtera doktrīna” nekad nebija nekas vairāk kā aizsegs izšķērdīgajam ieroču eksportam,” apgalvoja Bērds.
“Un Kārtera boikots nekādi neatturēja Padomju Savienību. Viņi palika Afganistānā vēl deviņus gadus, vienlaikus vēl vairāk graujot olimpisko kustību un Amerikas pašas rīkotās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem,” teikts publikācijā. “Četrdesmit četrus gadus pēc Kārtera liktenīgā lēmuma olimpiskās spēles joprojām ir tikpat politizētas un polarizētas kā toreiz.”
Arī tagad pret Padomju Savienības mantinieci Krieviju, kuras diktators Vladimirs Putins cenšas atjaunot izbijušo impēriju, par tās agresiju pret Ukrainu ir noteiktas starptautiskās sankcijas arī sportā. “Tas, kā šis karš tiks atrisināts, palīdzēs noteikt Krievijas lomu, kad olimpiskās spēles 2028. gadā atgriezīsies Losandželosā,” norāda “Associated Press”.
