"Es pret šo varētu iemainīt visas savas medaļas!" Vieglatlēte Laura Ikauniece atklāj, ka šis ir bijis viņas dzīves veiksmīgākais gads
Talantīgā vieglatlēte Laura Ikauniece atzīst, ka 2024. gads bijis visveiksmīgākais gads viņas dzīvē, kaut arī vairums notikumu, kas sagādāja viņai prieku nemaz nebija saistīti ar sportu.
Olimpietes Lauras Ikaunieces sportistes karjera līdz šim bijusi spilgtiem notikumiem bagāta - viņai pieder Latvijas rekords septiņcīņā jauniešu, junioru un pieaugušo vecuma grupās, 2015. gadā Laura Pekinā notiekošajā pasaules čempionātā vieglatlētikā izcīnīja bronzas medaļu, bet gadu vēlāk, olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro viņai pietrūka pavisam nedaudz līdz olimpiskajai medaļai. Tomēr pēdējos gados dzīve ieviesusi savas korekcijas - traumu dēļ viņa aktīvāk pievērsās treneres darbam, bet šī gada 19. oktobrī Ikauniece kļuva par māmiņu savam un igauņu šķēpmetēja Magnusa Kirta dēlam Lukasam Enzo.
"Atskatoties es teiktu, ka 2024. gads bijis visveiksmīgākais gads manā dzīvē, kaut gan principā daudzi spilgtākie notikumi šogad nemaz nav saistīti ar sportu," Jauns.lv atklāj Laura. Viņa norāda, ka bērniņa nākšana pasaulē bija pavērsiena punkts viņas dzīvē, un kopš tā laika viņai nācies pārorientēt savas prioritātes: "Tajā brīdī tev mainās visas prioritātes un saproti, ka dzīve ir daudz citādāka, nekā tev iepriekš likās," pārdomās dalās Laura.
"Tas, kas iepriekš šķita svarīgs, pēkšņi kļūst mazsvarīgs, un es šobrīd varu sacīt, ka būtu gatava iemainīt visus savus sportiskos sasniegumus un visas savas medaļas pret to, kas man ir šobrīd," atklāj Laura.
Viņa norāda, ka "reizēm dzīve tev iesper pa pēcpusi un mudina "mesties iekšā" dažādos izaicinājumos". Tā arī viņa šogad grūtniecības sestajā mēnesī ieguva autovadītāja tiesības, zinot, ka pēc dzemdībām dēlu būs nepieciešams vadāt uz dažādām iestādēm un vietām. Tāpat viņa ar Magnusu šogad pārvācās uz jaunu dzīvesvietu, bet šobrīd, divus mēnešus pēc bērniņa nākšanas pasaulē, Laura jau ir radusi spēkus, lai atsāktu trenēt atsevišķus savus privātos audzēkņus.
"Patlaban sporta klubā nestrādāju, esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tomēr turpinu darboties ar privātiem audzēkņiem, un tas man sagādā sirdsprieku. Vēl nezinu, kā tas būs - braukt uz nometnēm ar maziņo, tomēr ceru gada laikā atrast kaut kādu balansu," vēsta sportiste, atklājot, ka par treneri jau strādā divus gadus. Viņa atzīst, ka treneres darbā grūtāks bija pirmais gads, bet otrais - jau kļuva daudz, daudz vieglāks.
"Es jau divus gadus strādāju par treneri, un man tas sagādā prieku - sekot līdzi audzēkņu sasniegumiem, redzēt, kā viņi attīstās un paplašina savas zināšanas. Man patīk arī dalīties savā pieredzē," norāda Laura. "Sākumā, protams, bija ļoti grūti parorientēties no tā, ka pati piedalījos sacensībās uz to, ka noskatījos tajās kā trenere. No malas likās - kā tas var būt, ka sportisti nevar izdarīt šo vai to. Man šķita, ka tas, taču, ir tik vienkārši! Tomēr treneris jau var tikai palīdzēt. Tajā brīdī es notikumus īsti nevaru ietekmēt - tas nav manās rokās," atklāj sportiste.
Laura atzīst, ka šobrīd viņa jūt to, ka atrodas savas dzīves īstajā posmā un norāda, ka nākamgad sagaida no saviem audzēkņiem personīgo progesu, bet pats galvenais viņas uzdevums šobrīd, kā atzīst Laura, ir izaudzināt ļoti labu cilvēku - labsirdīgu un foršu puiku.
