Naturalizētais basketbolists Lietuvas vīriešu izlasē? Ieinteresēts viens no “Lakers” līderiem

Pēdējos gadus izlašu basketbolā aktuāla ir naturalizācijas tēma. Tas tamdēļ, ka FIBA noteikumos ļauts vienam no pieteiktajiem uz spēli 12 basketbolistiem nebūt ar tās valsts saknēm jeb tas, citiem vārdiem sakot, var būt naturalizēts. Visbiežāk naturalizācijas praksi (piešķirt pilsoņa pasi kādam ar dzimteni nesaistītam ārzemniekam) piekopušas Balkānu zemes, kā, piemēram, Bulgārija, Ziemeļmaķedonija, Slovēnija, Horvātija un citas (izceļas Turcija). Dažkārt naturalizācija notikusi, jo spēlētājam ir kādas attālas saknes ar konkrēto valsti. Tāds gadījums ir lietuvieša Igna Brazdeiķa sakarā, kurš Lietuvā dzimis, taču vēlāk pārcēlies uz dzīvi ārpus valsts robežām. 

Lietuvā pēdējos mēnešos aktualizējies naturalizācijas jautājums sportā pēc tam, kad pilsones pasi ieguva daiļslidotāja Elisone Rīda, kura dzimusi ASV. Pirms tam divas reizes viņai pilsonība tika liegta (kā iemesls tika minēts īpašu nopelnu nedemonstrēšana Lietuvas labā), to viņai iegūstot ar trešo piegājienu. "Pārstāvot Lietuvu, Rīda nes Lietuvas vārdu pasaulē un veicina mūsu valsts ietekmes stiprināšanu starptautiskajā sabiedrībā," pēc Rīdas naturalizācijas citēts valsts prezidents Gitans Nausēda. Elisone Rīda ir profesionāla daiļslidotāja, kura sacensībās piedalās pāru konkurencē kopā ar lietuvieti Sauļu Ambruleviču. Abi bija kvalificējušies 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, taču tajās nepiedalījās, jo Rīda nebija Lietuvas pilsone. 2023. gada Eiropas čempionātā pāris ieguva bronzas medaļu. 

Jauns potenciālais naturalizācijas stāsts Lietuvā attīstījās pagājušajā nedēļā, kad medijs “15min.lt” ziņoja par Losandželosas “Lakers” saspēles vadītāja Diandželo Rasela interesi kļūt par valsts pilsoni un, iespējams, pat basketbola valstsvienības pārstāvēšanu. Rasela sakarā vērts pieminēt, ka viņš ir precējies ar Lauru Ivaņuku, abu savienībā līdz šim piedzimstot divām atvasēm. Ivaņuka dzimusi Kanādas Ontārio provincē, taču ir ar Lietuvas saknēm ģimenē. Tieši tās var potenciāli veicināt amerikāņa centienus iegūt Lietuvas pilsoņa pasi. Rasela naturalizācijas temats nonācis līdz pat Lietuvas prezidenta, Gitana Nausēdas birojam. Par to Lietuvas prezidentam ieminējās 2024. gada NBA draftā Čikāgas “Bulls” izvēlētā Mata Buzeļa vecāki, kuri bija viesojušies Lietuvas prezidenta pilī.

“Prezidenta kanceleja ir informēta par spēlētāju un viņa saistību ar Lietuvu, taču formāls naturalizācijas process vēl nav uzsākts,” uz medija interesi par potenciālo Rasela kļūšanu par Lietuvas pilsoni atbildēja kancelejā. Lai arī pašā Lietuvas Basketbola federācija uz naturalizācijas procesu raugās ļoti rezervēti, tik rezervēti uz to neskatās valsts prezidents. “Es uz naturalizāciju skatītos no liberālākas pozīcijas, taču kādai emocionālākai saiknei ar valsti būtu jābūt. Naturalizācijas process ir krietni vienkāršotāks nekā pirms desmit vai 20 gadiem, taču, atkārtošos, ka negribētu, lai tas notiktu viltus apstākļos.” Pēdējo dienu laikā Lietuvas prezidents saņēmis oficiālu vēstuli, kurā lūgts apstiprināt iespējamo Rasela spēlēšanu Lietuvas izlasē, ja viņš kļūtu par valsts pilsoni. 

Par Rasela situāciju informēts ir arī Lietuvas Basketbola federācijas jaunais prezidents Mindaugs Balčiūns, taču viņš pagaidām nesniedza plašākus komentārus, pieminot Ignu Brazdeiķi kā naturalizēto Lietuvas spēlētāju. “Diandželo Rasela situācija mums nav nekāds jaunums. Par šo tēmu esam runājuši ar viņa pārstāvjiem. Šobrīd gan naturalizētā vietu izlasē aizņēmis Igns Brazdeiķis, tā kā šajā pozīcijā šobrīd nav brīvu vietu.” Tas gan, piemēram, Turcijai nav liedzis naturalizēt vairākus basketbolistus, kā, piemēram, Šeinu Larkinu un Skotiju Vilbekinu, tiem cīnoties par vakanto naturalizētā vietu sastāvā. Līdzīgi rīkojušās arī citas valstis.

Publiski izteicies arī pats basketbolists, kurš zem kāda “Instagram” ieraksta veicis komentāru. “Lai tas notiek,” viņš īsumā izteicies attiecībā uz iespējamo Lietuvas pilsoņa pases iegūšanu. Ja arī viņš saņemtu pasi, sagaidāms, ka Rasels nemaz nedomātu par spēlēšanu Lietuvas izlasē līdz 2028. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Tās gaidāmas Losandželosā – vietā, kur šobrīd basketbola prasmes atrāda saspēles vadītājs. Tomēr uz olimpiskajām spēlēm Lietuvai vēl būtu jātiek – no 2027. gada Pasaules kausa automātiski tajā iekļūs divas labākās Eiropas izlases pēc izcīnītās vietas, bet pēcāk par pēdējām četrām ceļazīmēm būs jāspēkojas olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Pēdējos divos kvalifikācijas turnīros Lietuva zaudējusi finālā – vispirms savās mājās pret Luku Dončiču un Slovēniju, bet vēlāk šovasar pret Puertoriko. 

Naturalizācija basketbolā aktuāla bijusi arī Latvijas vīriešu izlases kontekstā. 2022. gada rudenī, pēc Latvijas vietas nodrošināšanas 2023. gada Pasaules kausā, medijos pavīdēja ziņas par Latvijas Basketbola savienības (LBS) sarunām par kāda Eiropā labi zināma saspēles vadītāja naturalizēšanu. Toreiz atbalstu šādam solim bija pauduši izlases veterāni, kā, piemēram, Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks. Konkrētajā reizē tika veiktas pārrunas par visu laiku rezultatīvākā basketbolista Eirolīgā Maika Džeimsa naturalizēšanu. Pēc sabiedrības negatīvās reakcijas šādai idejai gan tika norauts stopkrāns, taču arī pušu sarunās liels progress manāms nebija. Nav gan izslēgts, ka arī Latvijas basketbolā kādu dienu atkal būs jāraugās šīs idejas kontekstā, ko pieļauj esošie FIBA noteikumi. Ar Latvijas saknēm pilsoņa pases agrāk ieguvuši tādi vīri kā Bruno Pētersons un Endrjū Šmits (nesen kļuva par Kārļa Šiliņa komandas biedru Itālijas A sērijas klubā Pistoijas “Extra”), bet vēl laiku lokos naturalizēti tādi spēlētāji kā Trojs Ostlers un Alekss Šturms. Neviens no minētajiem gan ar lielu ieguldījumu Latvijas basketbolā neizcēlās. Šturms izlasē nospēlēja 11 spēles (5,8 punkti, 5,1 atlēkusī bumba), Pētersons 24 mačos ar neko dižu neatzīmējās, bet Ostlers nospēlēja vien desmit mačus (rezultatīvākais 2003. gada Eiropas čempionātā pret Vāciju - 17 punkti). 

Diandželo Rasels savas karjeras laikā bez Losandželosas “Lakers” pārstāvējis arī tādas komandas kā Bruklinas “Nets”, Goldensteitas “Warriors” un Minesotas “Timberwolves”. Šo sezonu Rasels sācis ar 11,2 punktiem un piecām piespēlēm mačā, bet karjeras 587 spēlēs viņam 17,6 punkti un 5,7 rezultatīvās piespēles. Lietuvas basketbola izlase svētdien ar uzvaru pār Ziemeļmaķedoniju garantēja vietu 2025. gada Eiropas čempionātā un tās vēsturē izcīnījusi trīs bronzas olimpiskajās spēlēs, trīs čempiones titulus kontinenta čempionātā un vienu bronzu Pasaules kausā.