"Nevienai dziedātājai nav skaistākas balss..." Operas dīvas Elfrīdas Pakules autogrāfu vēlējās visi
Komplimenti par skaisto balsi, aicinājumi iemācīt dziedāšanas pamatus vai atsūtīt savu autobiogrāfiju, lūgums uzrakstīt kādu rindiņu Sibīrijā dienošam padomju karavīram – šādas vēstules no sava talanta cienītājiem savulaik saņēma operdziedātāja Elfrīda Pakule. Operas dīvu savā jaunākajā numurā atceras žurnāls "Retro".
Vēlme iegūt sava mīļākā aktiera vai dziedātāja autogrāfu ir kultūras mīlestības elements, kas izdzīvojis līdz mūsdienām un eksistē ne tikai Latvijā. Pakāpjoties tālāk pagātnē, pietāte pret mākslinieku vai gluži vienkārši kautrēšanās aci pret aci doties un uzrunāt svešo cilvēku bija nedaudz lielāka, tāpēc biežāka izvēle bija rakstīt vēstuli. Vēstules ar lūgumiem pēc foto ar autogrāfu rakstīja aktieriem starpkaru gados, tādas laikā no četrdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem iebira arī Elfrīdas Pakules pastkastītē.
Lūgumus pēc autogrāfa pamatoja dažādi. Vieni izteica komplimentus par kādu no viņas lomām un vēlējās foto ar parakstu savai personīgajai kolekcijai. Piemēram, Rīgas kaulu tuberkulozes slimnīcas 80 slimnieces rakstīja kopīgu vēstuli, ka gribot mākslinieces foto un autogrāfu, ko publicēt sienas avīzē 8. martā. Viņas vēlējās mākslinieci celt visiem redzamā goda vietā. Lai gan vēstules rakstīšana dod cilvēkam pietiekami daudz laika mierīgi noformulēt savas domas un izteikt visu tieši tā, kā viņš vēlas (atšķirībā no sarunas aci pret aci, kur satraukumā var pateikt ko lieku, ko vairs izdzēst vai mainīt nav iespējams), un vēstules saņēmējs tekstu lasīs brīdī, kad viņam būs tam laiks, daudzām vēstulēm raksturīga liela atvainošanās par traucēšanu un pat tāda kā sevis nosodīšana par rakstīšanu: "Var jau būt, ka es, šo vēstuli rakstīdama, atkal esmu izdarījusi jaunu muļķību, varbūt nevajadzēja Jūs velti traucēt, bet es ceru, ka Jūs mani sapratīsiet un nedusmosieties…”
Visu stāstu par pielūdzēju vēstulēm Elfrīdai Pakulei lasi žurnāla "Retro" jaunākajā numurā. Vēl tajā atradīsi rakstus par starpkaru Latvijas velosipēdu industriju, garažu fenomenu padomju laikos, leģendāro RAF busiņu, pielūdzēju vēstulēm operdziedātājai Elfrīdai Pakulei, Olafa Gūtmaņa ceļojumiem uz Sibīriju, restorānu kapsētas vietā un to, kā nākotni iztēlojās pirms 100 gadiem.
