Mūziķe Igeta Ozoliņa novēl katram atrast savu Jāņu dziesmu: "Dainu skapi var atvērt telefonā"
“Jāņi sāk virmot gaisā jau no tā brīža, kad pavasarī plaukst lapas,” žurnālam "100 Labi Padomi" saka Igeta Ozoliņa, etnogrupas "Ogas" mūziķe, mūzikas pedagoģe un etnomuzikoloģe.
Protams, ar Igetu runājam arī par mūziku un prieku no esības nemitīgā darbu ritenī, un par īstumu. Taču, vispirms par Jāņiem!
Igeta ir pārliecināta, ka Jāņos nav jāgaida, ka kāds no malas visu izdarīs. Jādara ir pašai – tad svētkus izjutīsi pa īstam, jo gatavošanās ir to neatņemama sastāvdaļa. Šo svētku gaidīšanas sajūtu mūziķei izraisa gaišie rīti un vakari – tie rāda, ka ceļš uz Jāņiem ir sācies. “Jāņi man ir vislielākie svētki – priecīgi un pacilājoši. Tomēr tie ir arī mazliet skumīgi, jo pēc tam dienas kļūs īsākas un atkal nāks tumsa. Tāpēc šis man ir arī pārdomu laiks.”
Igeta uzskata, ka Jāņos pats svarīgākais ir būt dabā, sajust saikni ar to. Daudzus gadus viņai ir bijuši brīnišķīgi Jāņi kopā ar psihodrāmas skolotājiem. “Darījām to, kas jādara – visu nakti dziedājām un uzturējām ugunskuru. Ja kādu brīdi uznāca miegs, tad svarīgi bija šo sajūtu pārvarēt, un pēc tam radās liela varēšana.” Viņa ir pārliecināta – Jāņos ir jālīksmo, jo tad ir pats dabas pilnbrieds, kad var saņemtu enerģiju no visa plaukstošā, ziedošā.
Neatņemama Jāņu sastāvdaļa Igetai ir vainags. Tam jābūt visskaistākajam, un īpaši jāpiedomā, lai iepītas būtu dažādas puķes un zālītes – noteikti rozes, bet arī vārpas. “Vainagu vienmēr uzlieku galvā vēl otrajā dienā, pēc tam pakaru pie sienas. Ziemassvētkos, kurus svinu kopā ar Stiprajām sievām, rituālajā ugunskurā sadedzinu.”
Dziedātāja ir ļoti sievišķīga, tāpēc bieži valkā kleitas –protams, arī Jāņu vakarā. “Var vilkt arī tautastērpu, tikai jāskatās, ciktāl to atļauj vide,” uzskata etnomūziķe. “Taču, kad Jāņos uzstājamies ar etnogrupu Ogas, mēs esam savos tērpos. Un pilnīgi noteikti galvā ir Jāņu vainags.”
Radi pati, nevis patērē
“Neskaties svētkus no malas, radi tos pati!” aicina Igeta. Viņa teic – Jāņi sākas no tā brīža, kad sāc domāt, kas tev būs uz galda, ko vilksi mugurā, kādas dziesmas dziedāsi. Vēl mūziķe novēl katram atrast savu Jāņu dziesmu: “Dziedi savu dziesmu! Lai nav – ai, nezinu, kā tur tālāk bija. Tagad ir iespēja telefonā atvērt Dainu skapi un kaut vienu vai divas melodijas iemācīties, lai varētu dziedāt uz nebēdu.”
Visu sarunu ar Igetu Ozoliņu lasi žurnāla 100 labi padomi jūnija numurā, kas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
